Kam atļauts un kam aizliegts iegūt zemi 0
Mantoju no tēva lielas zemes platības, tostarp lauksaimniecības zemi. Pats ar lauksaimniecību nodarboties nevēlos, tāpēc gribu lielāko daļu zemes pārdot. Par to interesējas arī ārzemnieki, bet vai es drīkstu viņiem zemi pārdot? Vai ir kādas prasības lauksaimniecības zemes pārdošanai? PĒTERIS LIEPĀJĀ
Bez ierobežojumiem
Likums “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” pagaidām paredz, ka zemi Latvijā brīvi var iegūt īpašumā:
• Latvijas Republikas pilsoņi un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, kā arī Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņi;
• Latvijas Republikā reģistrēta kapitālsabiedrība, citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai Šveices Konfederācijā reģistrēta kapitālsabiedrība, kā arī reģistrēts tiesību subjekts, kas reģistrējies kā nodokļu maksātājs vai saimnieciskās darbības veicējs Latvijas Republikā (individuālais uzņēmums vai komersants, kooperatīvā sabiedrība u.tml.);
• Latvijā reģistrētas reliģiskās organizācijas, kuru darbības laiks ir ne mazāks kā trīs gadi, kā arī Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētas biedrības un nodibinājumi, kuru darbības laiks ir ne mazāks kā trīs gadi, darbības mērķis ir saistīts ar dabas aizsardzību, lauksaimniecības kultūraugu vai produktu ražošanu vai medību saimniecības organizēšanu un uzturēšanu un kuras iegādājas zemi šo mērķu īstenošanai.
Lauksaimniecības zeme
! Lauksaimniecībā izmantojamo zemi un zemi, kuras sastāvā dominējošā zemes lietošanas kategorija ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, fiziskās personas var iegūt īpašumā, ja tās atbilst konkrētiem nosacījumiem.
Šīm personām jābūt reģistrētām kā saimnieciskās darbības veicējiem Latvijas Republikā. Pēdējo trīs gadu laikā tām vismaz gadu jābūt saņēmušām vienotos platības maksājumus vai tagad jāsaņem tiešie maksājumi, vai to ieņēmumiem no lauksaimnieciskās ražošanas pēdējos trīs gados pēc kārtas jāveido vismaz viena trešdaļa no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem, vai arī viņiem jābūt ar lauksaimniecisko izglītību vai tai pielīdzināmu izglītību arodizglītības programmā, profesionālās vidējās izglītības programmā vai profesionālās pilnveides izglītības programmā, apgūstot augkopības, lopkopības vai citus priekšmetus ne mazāk kā 160 stundu apjomā.
Pretendentiem rakstiski jāapliecina, ka šīs zemes izmantošana lauksaimnieciskajā darbībā tiks uzsākta gada laikā pēc tās iegādes un nodrošināta arī turpmāk, ja zeme iepriekšējā vai šajā gadā bijusi pieteikta vienotajiem platības maksājumiem vai tiešajiem maksājumiem. Ja tā nav noticis, jāapliecina, ka šāda zemes izmantošana tiks uzsākta triju gadu laikā un nodrošināta arī turpmāk. Personai, kura vēlas iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi, turklāt nedrīkst būt nodokļu parādu Latvijā vai valstī, kur atrodas tās pastāvīgā dzīvesvieta.
Stingri un precīzi nosacījumi izvirzīti arī juridiskajām personām, kas vēlas iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi.
Iegūšanas kārtība
Lai iegūtu savā īpašumā lauksaimniecības zemi, personai attiecīgā novada pašvaldībā jāiesniedz iesniegums. Tajā jānorāda zemes turpmākās izmantošanas mērķis un jāpievieno darījuma akts un dokumenti, kas apliecina personas tiesības iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi.
Ar lauksaimniecības zemi veikto darījumu tiesiskumu uzrauga novada pašvaldības komisija.
! Lēmumu par piekrišanu lauksaimniecības zemes iegūšanai īpašumā pašvaldības komisija noformē izziņas veidā, un darījuma akts ir derīgs ierakstīšanai zemesgrāmatā tikai tad, ja tam pievienota šāda izziņa.
Ja pašvaldība atsaka, darījuma pusēm ir tiesības lēmumu pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Izņēmumi
Iepriekš minētie nosacījumi par lauksaimniecības zemes iegūšanu netiek attiecināti uz:
• lauksaimniecības zemes ieguvējiem, kuru īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošā lauksaimniecības zemes platība darījuma noslēgšanas brīdī un pēc darījuma kopā nepārsniedz 10 ha fiziskajām personām un 5 ha juridiskajām personām;
• maksātnespējas procesā iegūstamu lauksaimniecības zemi;
• mantošanas ceļā iegūstamu lauksaimniecības zemi;
• valsts vai pašvaldību funkciju nodrošināšanai nepieciešamo lauksaimniecības zemi, kā arī lauksaimniecības zemi, ko iegūst īpašumā valsts kapitālsabiedrības, lai īstenotu likumā noteiktās funkcijas;
• lauksaimniecības zemi, kuru persona iegūst īpašumā saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu;
• darījumiem ar lauksaimniecības zemi starp laulātajiem, pirmās un otrās pakāpes radiniekiem;
• lauksaimniecības zemi, kas tiek atsavināta zemes konsolidācijas procesā saskaņā ar zemes pārvaldību regulējošiem normatīvajiem aktiem;
• zemes kopīpašnieku.
! Tas nozīmē, ka, piemēram, drīkstat bez pašvaldības piekrišanas pārdot līdz 10 ha lauksaimniecības zemes fiziskai personai, kura nav reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja Latvijas Republikā un neplāno nodarboties ar lauksaimniecību.
Citas personas
Pārējās personas, piemēram, Baltkrievijas pilsonis vai Jaunzēlandē reģistrēts uzņēmums, zemi var iegūt īpašumā, ievērojot likumā noteiktos ierobežojumus un īpašo kārtību. Šīs personas nevar iegūt īpašumā zemi valsts pierobežas joslā, dabas rezervātos un citu aizsargājamo teritoriju dabas rezervātu zonās, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, publisko ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās, valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēs, kā arī lauksaimniecības un meža zemi.
Taču šie ierobežojumi neattiecas uz zemes iegūšanu īpašumā mantošanas ceļā. Lai iegūtu savā īpašumā zemi, arī šīm personām jāiesniedz iesniegums konkrētā novada domei. Iesniegumā jānorāda zemes turpmākās izmantošanas mērķi un jāpievieno konkrētā darījuma akta, piemēram, pirkuma līguma, noraksts. Novada dome izskatīs iesniegumu, un, ja zemes turpmākās izmantošanas mērķis nebūs pretrunā ar novada pašvaldības teritorijas plānojumu vai lokālplānojumu, kā arī būs ievēroti visi ierobežojumi, tā 20 dienu laikā dos piekrišanu zemes iegūšanai īpašumā. Arī par to tiek noformēta izziņa.
! Tātad, piemēram, Baltkrievijas pilsonim vai Jaunzēlandē reģistrētam uzņēmumam varat ar pašvaldības piekrišanu pārdot zemi, kas nav izmantojama lauksaimniecībā un nav apmežota, kā arī neatrodas tajās teritorijās, kurās ir ierobežojumi.
UZZIŅA
Lauksaimnieciskā darbība likuma izpratnē ir augkopības (arī koku stādu, sēņu, savvaļas ogu audzēšana), lopkopības (arī truškopība, putnkopība, biškopība un zvērkopība), iekšējo ūdeņu zivsaimniecības (zivju audzēšana privātajās ūdenstilpēs) un dārzkopības (arī puķkopība, siltumnīcu saimniecība) produkcijas audzēšana un ražošana, tostarp šīs produkcijas pirmapstrāde un pēcapstrāde, ja tā veikta pašā saimniecībā, kā arī lauku tūrisma pakalpojumu sniegšana un lauksaimniecības zemes uzturēšana noganīšanai vai kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī.
Svarīgi
• Darījumus var veikt tikai ar to zemi, uz kuru īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā. Par darījumiem ar zemes īpašumiem uzskatāmi jebkuri darījumi (pirkums, dāvinājums u.c.), kuru rezultātā mainās zemes īpašnieks.
• Viena fiziskā vai juridiskā persona var iegūt īpašumā līdz 2000 ha lauksaimniecības zemes.
• Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētas biedrības un nodibinājumi var iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi, kuras platība darījuma noslēgšanas brīdī un pēc darījuma kopā nepārsniedz 5 ha.
KONSULTĒJUSI JURISTE KRISTĪNE KRĒSLIŅA
