Kaltētas baravikas un sēņu pulveris. Guntas Rupenheites receptes 0
Kaltētas baravikas
Lielās sēnes žāvē atsevišķi no sīkajām. Baravikas sagriež plānās šķēlēs, kārto uz cepešpannā ieklāta cepampapīra. Kaltēt var cepeškrāsnī, pirtī uz lāvas pēc tam, kad ģimene nopērusies (šādi dažkārt rīkojoties Gunta Rupenheite), vai arī mazo baraviciņu šķēlītes savērt diegā un iekarināt logā, taču tas nav racionāli, jo sēnes žūst lēni un var sabojāties.
Cepeškrāsnī sākumā žāvē +50 °C, bet vēlāk temperatūru paaugstina līdz +75…+ 80 °C. Ja ir zemāk par +50 °C, sēnes slikti žūst un var saskābt, savukārt pārāk augstā temperatūrā – piedegt, pasliktinot to garšu.
Žāvēšanas sākumā sēnes izdala daudz mitruma, tāpēc jānodrošina gaisa apmaiņa – cepeškrāsns durtiņām jābūt nedaudz atvērtām.
Pilnīgi izžuvušas sēnes var viegli locīt un pārlauzt, tās nedrūp. Labi izžāvētās piemērotos apstākļos var uzglabāt vairākus gadus. Tomēr ar laiku zūd sēņu tipiskā garša un jo īpaši aromāts. Starp izžāvētajām nedrīkst atrasties kāda neizkaltēta, jo tā sabojās pārējās.
Baraviku pulveris
To var pagatavot no visas sēnes vai tikai no lielo baraviku kātiem. Sakaltē, kā teikts iepriekšējā receptē, un saberž pulverī vai samaļ kafijas dzirnaviņās. Ieber burkā, aizskrūvē vāciņu un glabā siltā, sausā vietā. Baraviku pulveris bagātina mērču un zupu garšas buķeti.
