Tieslietu ministrijas skaidrojums: parāda limits, lai neizmantotu negodprātīgi 8
Zvērinātiem tiesu izpildītājiem kā jebkuram citam ir pienākums ziņot tiesībaizsardzības iestādēm par simulatīviem darījumiem, ja viņa rīcībā ir informācija, kas liecina par personu iespējamām prettiesiskām darbībām.
Vienlaikus ar mērķi mazināt šādas krāpnieciskas darbības, pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas, 2013. gadā veiktas izmaiņas Civilprocesa likumā tiesiskajā regulējumā, kas attiecas uz saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Minētais procesuālais regulējums par saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā ir ātrs un efektīvs, bieži izmantots neizpildīto saistību piedziņas veids, kura mērķis ir panākt taisnīgu un tiesisku savstarpējo tiesisko attiecību noregulējumu starp parādnieku un kreditoru, uz tiesas nolēmuma pamata panākot tāda prasījuma apmierināšanu, par kuru parādnieks neiebilst, kā arī vienlaikus atgādinot parādniekam par parādu un pienākumu izpildīt saistību labprātīgi.
Tomēr, atzīstot, ka praksē nenovēršami pastāv gadījumi, kad personas savas ar likumu piešķirtās tiesības apzināti vēlas izmantot negodprātīgi, Tieslietu ministrija izstrādāja priekšlikumus grozījumiem Civilprocesa likumā. Proti, ar 2013. gada 19. decembra grozījumiem Civilprocesa likumā noteikts maksājuma saistībās parāda summas limits – 15 000 eiro. Tas nozīmē, ka līdz šai summai tiesa faktiski automātiski apstiprinās parādu, ja parādnieks tam piekrīt, bet lielāku summu jau vērtēs pēc būtības, skatīs pierādījumus un pētīs, vai nav krāpniecība.
