Šādu gadījumu esot nedaudz 8
Ne Tieslietu ministrija, ne Ģenerālprokuratūra, ne Augstākā tiesa nav apkopojusi datus, cik šādu un līdzīgu aizdomīgu gadījumu varētu būt, kad personas, savstarpēji vienojoties, ceļ tiesā prasību par neesošu saistību izpildi ar mērķi nepamatoti iegūt naudu un patiesie kreditori paliek bešā.
Šādu datu neesot arī Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei, man saka tās priekšsēdētājs Andris Spore. Vien nojausma, ka nedaudz, pēdējā gada laikā vispār neesot dzirdēts. A. Spore norāda, ka tiesu izpildītāju veikto neapkopojot, jo katrs praktizējot individuāli un likums nosakot, ka par konkrētām lietām tiesu izpildītājam aizliegts runāt. “Protams, tiesu izpildītājam pašam nav tiesību vērtēt tiesas lēmumu. Tas, ka var vērst kreditora vai policijas uzmanību uz to, ka kaut kas īsti nav lāgā, ir cits jautājums. Ja tiesa uzliek arestu naudai, tad tā izmaksa nenotiek, ja neuzliek arestu, tiesu izpildītājs naudu izmaksā,” skaidro A. Spore.
Banka: risinājums pēc būtības nav panākts
“Divas visvairāk izplatītās fiktīvu līgumu grupas, ar ko arī mēs esam piedziņas procesā saskārušies, ir īres līgumi un darba līgumi – pēdējie gan nav masveida parādība, taču vairākos gadījumos ar tiem saskārušies esam. Negodprātīgi parādnieki mēdz noslēgt pat tāda veida darba līgumus ar atpakaļejošiem datumiem, kas krietni samazina vai pat pārsniedz naudas līdzekļus, kas paredzēti hipotekārā kreditora prasījuma dzēšanai. Šādā situācijā, ja ir pamatotas aizdomas par to, ka līgums varētu būt fiktīvs, vēršamies pie tiesībsargājošām iestādēm. Tikai ar tiesas spriedumu apstrīdētais darba līgums var tikt atzīts par spēkā neesošu. Tas gan prasa laiku un resursus, turklāt nav nekādu garantiju par pozitīvu iznākumu. Sliktākais ir tas, ka darba līguma apstrīdēšana un prasības celšana tiesā automātiski neaptur naudas līdzekļu sadali un cīņa notiek faktiski post factum,” man saka SEB bankas Maksātnespējas vadības pārvaldes vadītāja Ilga Dektereva.
Viņasprāt, neesot slikti, ka Tieslietu ministrija panākusi grozījumus Civilprocesa likumā par parāda “griestu” noteikšanu, tomēr tas nekādā veidā neatrisina problēmu pēc būtības, jo negodprātīgi parādnieki varot iesniegt vairākus atsevišķus pieteikumus – katru līdz 15 000 eiro – un šādā veidā sagādāt nepieciešamo prasījumu summu, lai apietu pārējos kreditorus.
Parāds kalponei – 155 tūkstoši
“Revertas” pūrā šobrīd ir vēl daži “nabaga kalpoņu” gadījumi, kas ir pirmstiesas izmeklēšanā. Piemēram, Karīnas Frolovas 4300 latu parāds kalponei Diānai Raugalei par mājokli Jūrmalā, Dzintaru prospektā.
Bet laikam visus pārspēj Krievijas pilsonis un Krievijas muitas darbinieks Filips Dolbins, kurš par māju Jūrmalā, Kāpu ielā 15, savai kalponei Nataļjai Konstantinovai palicis parādā 155 385 latus…
