Vērtēt nedrīkst, bet apšaubīt un ziņot – drīkst 8
Toties šo gadījumu atcerējās nu jau bijušais tiesu izpildītājs K. Seleckis. “No vienas puses, ir tiesas lēmumi un man kā tiesu izpildītājam nemaz nav tiesību tos apšaubīt, no otras puses – ja parādās kaut kādi lieli brīnumi, neviens jau nevar liegt par to informēt… Pat neatceros, es vai “Reverta” ziņoja policijai, bet jebkurā gadījumā “Reverta” bija ļoti aktīva un nevēlējās, lai tiktu maksāta tā darba alga. Un policija aizliedza izmaksāt naudu, kamēr notiek tiesvedība,” stāsta K. Seleckis. Viņa praksē no vairākiem simtiem gadījumu, kad nācies sadalīt naudu, bijuši kādi seši gadījumi, kad figurējuši darba līgumi. Īsti vai neīsti – tā esot tiesas kompetence.
Viens tāds šaubīgs gadījums viņam bijis SEB bankas sakarā, bet tā neesot tiesvedību uzsākusi. Šo lietu nevēlējās sīkāk komentēt ne tiesu izpildītājs (to liedzot konfidencialitāte), ne pati banka. Savukārt citā gadījumā, kurā iesaistīta “Swedbank”, tā iesūdzējusi tiesā pašu tiesu izpildītāju par to, ka tas izmaksājis darbiniekiem algu. Savukārt K. Seleckis iesūdzējis tiesā darba algu saņēmējus, lai tie atdod viņa izmaksāto algu, pamatojoties uz to, ka civiltiesa atcēlusi viņa kā tiesu izpildītāja aprēķinus. Tiesvedība šajā lietā sākšoties nākamgad.
“Vienā dienā, 2012. gada 13. janvārī, viena tiesa taisa divus lēmumus par labu divām personām par nesamaksātās darba algas – kopā 92 585,50 latiem – piedziņu no vienas personas – SIA “NV Nami” – par viena un tā paša darba darīšanu, proti, divu mazu dzīvokļu “uzturēšanu”. Šie 45 un 46 m2 dzīvokļi atrodas Rīgā, Stabu ielā 33. Tiesas izpildītāju nemulsina prasīto summu acīmredzamā nesakritība ar saprātīgiem pieņēmumiem par to, cik liela varētu būt darba alga par, piemēram, maza dzīvokļa uzturēšanu Rīgā, vai arī cik ilgu laiku būtu jāstrādā, vispār nesaņemot darba algu, lai izveidotos darba algas parāds, piemēram, 46 tūkstoši latu vienam cilvēkam? Kā tas vispār ir reāli iespējams?” jautā “Swedbank” pārstāve Kristīne Jakubovska.
K. Seleckis dzīvokļus pārdevis, iegūto naudu iedalījis savu izdevumu segšanai, bet atlikušo daļu pārskaitījis diviem kungiem – dzīvokļu uzturētājiem. Tiesu izpildītājs pārdevis arī citus “NV Nami” dzīvokļus, no kuriem iegūto naudu arī pārskaitījis šiem kalpiem – kopā 88 957,52 latus. K. Seleckis neuzskatījis par vajadzīgu par šādu naudas pārskaitījumu informēt hipotekāro kreditoru, kura prasījums ir nodrošināts ar pārdoto īpašumu hipotēku. Līdz ar to ne hipotekārajam kreditoram, kuram par labu ir nostiprināta pirmā hipotēka uz visiem pārdotajiem dzīvokļiem, ne arī Rīgas domes Pašvaldību ieņēmumu pārvaldei no pārdotajiem ieņēmumiem netika pārskaitīta nekāda summa, skaidro “Swedbank”.
K. Seleckis gan apgalvo, ka “Swedbank” bija nosūtījis savus aprēķinus, kurus tā desmit dienu laikā līdzīgi kā “Reverta” varējusi apstrīdēt.
