Kalpone par tūkstoti mēnesī? Nekustamā īpašuma tiesu lietas atklāj savdabīgu krāpniecību 8
Šogad vairākkārt esmu rakstījis par viltus īrnieku problēmu – gadījumiem, kad banka, cits kreditors vai tiesu izpildītājs ierodas pārņemt mājokli, bet tur pēkšņi atrodas īrnieks cerībā pēc iespējas ilgāk noturēt mājokli bijušā īpašnieka rīcībā vai pat šantažēt banku vai jauno īpašnieku, pieprasot atkāpšanās naudu. Pētot šos gadījumus, kuri agri vai vēlu ja ne citādi, tad tiesvedības ceļā, beidzas ar krāpnieku zaudējumu, atklājās vēl viens paņēmiens, kā bijušajiem īpašniekiem mēģināt gūt labumu no atņemtā mājokļa. Un te dažos gadījumos krāpniekiem ir veicies.
“Nabaga kalpones”
2013. gads. Jūrmala. Dzīvoklis Bulduru prospektā 15. Pie zvērināta tiesu izpildītāja Kaspara Selecka, kurš gatavo dokumentus šā mājokļa pārņemšanai par labu jaunajam īpašniekam, ierodas Kristīne Krēsliņa un Ļana Stankeviča, kuras paziņo, ka dzīvokļa bijusī īpašniece Ludmila Vasiļčuka katrai par dzīvokļa apsaimniekošanu palikusi parādā 61 600 latus. To abas dāmas apliecina ar tiesas lēmumiem. Stankeviča uzrāda Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses L. Liepiņas 2013. gada 4. aprīļa lēmumu, bet Krēsliņa par tieši tādu pašu summu – tās pašas tiesas tiesneses A. Rudzišas 17. aprīļa lēmumu.
“Tiesu izpildītājs saprata, ka tā ir krāpšana, un paziņoja mums. Par to pateicām Valsts policijai, vērsāmies tiesā un nekāda parāda izmaksa nenotika. Papētījām tos darba līgumus, kas it kā slēgti 2005. gadā, un mums sanāca, ka katra dāma par mājokļa uzkopšanu mēnesī tikusi nolīgta par aptuveni 700 latiem vai, tagad pārrēķinot eiro, aptuveni 1000 eiro. Sanācis, ka tā nu viņas gadiem vergoja par šo milzīgo summu, bet reāli neko nesaņēma – kā saka, strādāja uz parāda. Kad Vasiļčukai dzīvokli atņēma, tad kalpones it kā saprata, ka jārīkojas, lai nepaliktu bez algas. Un arī Civilprocesa likums šādu iespēju paredz. Tā 628. pants nosaka, ka ar ķīlu apgrūtināta nekustamā īpašuma pārdošanā saņemto naudu vispirms sedzami sprieduma izpildes izdevumi, bet pēc tam uzreiz to darbinieku prasījumi par darba algu izmaksu, kas saistīti ar nekustamā īpašuma uzturēšanu. Tikai pēc tam nāk visi citi prasījumi,” man stāsta konkrētā mājokļa kreditora AS “Reverta” drošības direkcijas vadītājs Uldis Dzenītis, kurš nevaino tiesneses, kuras noticējušas šim acīmredzami neeksistējušam parādam. Jo likums nosaka, ka gadījumos, kad parādnieks aiziet uz tiesu kopā ar to, kam ir parādā, un abi atzīst parāda esamību, tiesa to automātiski apstiprina un nevērtē pierādījumus (2013. gada beigās gan tika nolemts noteikt limitu 15 000 eiro šādiem automātiskiem tiesas spriedumiem – sk. uzziņu). Konkrētajā gadījumā tikai nupat 12. decembrī Rīgas apgabaltiesa atzina kalpoņu darba līgumus par spēkā neesošiem, bet viena cita tiesāšanās krimināllietā vēl turpinās. Pret saimnieci un abām kalponēm ierosināta krimināllieta par krāpšanu organizētā grupā ar iepriekšēju vienošanos un dokumentu viltošanu, kas draud pat ar cietumsodu. 22. novembrī paredzētā tiesas sēde tika atcelta, nākamā notiks pavasarī.
Ar Vasiļčuku un viņas kalponēm sazināties neizdevās. Cik man zināms, Vasiļčuka ir Krievijas pilsone, dzīvo Rīgā, Ķengaragā, savu vainu neatzīst un apsūdzībai nepiekrīt.
