Kalnu slēpotājs Hiršers par karjeras beigšanu: Šo ideju galvā pārcilāju vismaz 10 000 reižu 0
Par karjeras beigām titulētais Austrijas kalnu slēpotājs Marsels Hiršers esot domājis vismaz 10 000 reižu, trešdien preses konferencē, kurā viņš paziņoja par karjeras beigām, atzina sportists.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Titulētais Austrijas kalnu slēpotājs Hiršers trešdien Zalcburgā paziņoja par savas karjeras beigām, izbeidzot neziņu par savu nākotni šajā sporta veidā.
“Šo ideju prātā pārcilāju vismaz 10 000 reižu. Jau kopš trīs gadu vecuma esmu stāvējis uz slēpēm. Visu mūžu esmu gājis pa vienu un to pašu ceļu,” par savu grūto lēmumu beigt karjeru teica sportists.
Pēc aizvadītās sezonas Hiršers uzsācis gatavošanos nākamajam gadam, tomēr treniņu procesā sapratis, ka vairs nepieiet tam visam ar pilnu sirdi, kas arī bijis viens no būtiskākajiem iemesliem karjeras beigām.
“Man vienmēr ir skaidrs – vai nu atdodu sevi par visiem 150 procentiem, vai nedaru lietas nemaz,” savu nostāju pauda titulētais Hiršers. “Vienmēr vēlējos beigt karjeru vēl tad, kad zinu, ka varu uzvarēt kādās no sacensībām.”
Hiršers klanu slēpošanās bija labi pazīstams ar to, cik daudz laika viņš veltīja fiziskajai sagatavotībai, kā arī tāpēc, ka regulāri uzlaboja un kopa savu inventāru.
Sportista tēvs ir austrietis, bet mamma no Nīderlandes, taču savu bērnību viņš pavadīja lauku apvidū fermā netālu no Zalcburgas. Viņa tēvs Ferdinands bija slēpošanas instruktors, kā arī sportista pirmais treneris. Šī sadarbība starp abiem turpinājās arī tālākajā Hiršera karjerā.
“Mani vecāki upurēja daļu no savas dzīves, lai mana karjera būtu izdevusies,” atzinīgus vārdus saviem vecākiem veltīja Hiršers.
Kalnu slēpotājs Pasaules kausa sacensībās pirmo reizi piedalījās 2006./07.gada sezonā, kad kopvērtējumā ieņēma 24.vietu, būdams vien 18 gadus vecs. 2009.gadā viņš izcīnīja savu pirmo uzvaru milzu slaloma disciplīnā.
Savukārt siltākās atmiņas no sacensībām Austrijas sportistam palikušas no 2013.gada, kad viņš savu atbalstītāju priekšā izcīnīja uzvaru Pasaules čempionātā. Kopš tā laika sportists kļuva par nacionālo varoni.
To pierāda arī raidorganizācijas ORF rīcība. ORF trešdien pīķa stundā pārcēla vēlēšanu debates, lai tikai atrastu iespēju tiešraidē translēt Hiršera preses konferenci, kurā viņš pavēstīja par karjeras beigām.
Tāpat viņš piecas reizes atzīts par valsts gada sportistu, bet 2016.gada iedzīvotāju aptaujā viņš tika atzīts par uzticamāko personu, apsteidzot pat pāvestu Francisku.
Hiršers vēl neatklāja savus nākotnes plānus, bet norādīja, ka labprāt paliktu tuvu kalnu slēpošanai, kuru viņš neatteiktos arī konsultēt kā eksperts. Tāpat sportists veltīšot laiku savai ģimenei un arī sporta veidiem, kas pirms tam viņam nebija vēlami – motokross, smaiļošana un kalnos kāpšana.
Preses konferences beigās sportists atzina, ka savā karjerā viņš neko nenožēlojot. Vienīgi uzvaras gan varējis atzīmēt nedaudz lustīgāk.
“Vajadzēja vairāk ballēties, tomēr, ja tā būtu darījis, diez vai slēpotu tik ātri,” smejoties teica kalnu slēpotājs.
Savas karjeras laikā Hiršers Pasaules kausa sacensībās izcīnījis 67 uzvaras, būdams visu laiku otrais panākumiem bagātākais kalnu slēpotājs vīriešu konkurencē. Savulaik 86 panākumus izcīnīja leģendārais zviedrs Ingemars Stēnmarks.
Hiršera kontā ir arī septiņi zelti un četri sudrabi pasaules čempionātos, turklāt pērn Phjončhanas olimpiskajās spēlēs viņš triumfēja kombinācijā un milzu slalomā, tiekot pie saviem pirmajiem zeltiem arī Olimpiādē.
