Latvijas armēņi un azerbaidžāņi kopīgi cep šašliku, bet par politiku nerunā 3
Aprīļa sākumā no jauna uzvirmoja konflikts starp Azerbaidžānu un Armēniju par Kalnu Karbahas republiku– 90. gadu sākumā armēņu apdzīvotā republika pasludināja neatkarību, bet Azerbaidžāna to uzskata par neatņemamu savas valsts teritoriju.
Tomēr, kas vēl būtiskāk, šis strīds ir kļuvis par grūti pārvaramu naida iemeslu starp abām tautām, kas atbalsojas gandrīz visās dzīves jomās.
Latvijā ir gan aktīva armēņu, gan azerbaidžāņu kopiena, tomēr Kaukāza iesaldētajam konfliktam neesot būtiskas ietekmes uz abu armēņu un azerbaidžāņu attiecībām, un to pārstāvji vienbalsīgi atzīst, ka Latvijā viņiem neesot nekā dalāma un iespējams draudzēties.
Materiālu par to, kā armēņi un azerbaidžāņi sadzīvo Latvijā, “LA” sāka veidot jau konflikta dienās. Vispirms saņēmām zvanu no Latvijas Azerbaidžāņu kopienas pārstāvja, kurš piedāvāja tikties ar kopienas vadītāju Ulduzhanu Ahmedovu.
Piekritām A. Salimova izteiktajam piedāvājumam, tomēr, ievērojot žurnālistikas ētiku, kas paredz uzklausīt abas puses, “LA” piedāvāja rīkot apaļā galda diskusiju, kur vienā pusē būtu Latvijas armēņu, otrā pusē– azerbaidžāņu diasporas pārstāvji.
Abu kopienu līderi uzreiz atteicās no šīs iespējas. A. Salimovs nesaskatīja iespēju, ka Ahmedova kungs varētu tikties ar Latvijas armēņu kopienas pārstāvjiem. Vēlāk arī Latvijā pazīstamākais armēņu kopienas aktīvists Rafi Haradžanjans atteicās – viņš nevēloties runāt par šo jautājumu.
Sarunai (bet ne diskusijai) piekrita biedrības “Havatk” (“Ticība”) vadītājs Spartaks Ter-Avetisjans. Atbildi no azerbaidžāņu kopienas “LA” gaidīja vairāk nekā nedēļu un galu galā tās viedokli piekrita sniegt A. Salimovs.
“Mums ir savstarpēja sapratne, ka dzīvojam Latvijā un ka Kalnu Karabahas jautājums nav diskusiju temats šeit. Mēs saprotam, kas notiek Armēnijā un Azerbaidžānā, bet savās attiecībās Latvijā šos jautājumus necilājam. Konfliktēt šeit par to ir nepieļaujami,” uzsver S. Ter-Avetisjans.
Viņš regulāri sazinoties ar azerbaidžāņu kopienas autoritātēm, bet par konfliktu netiekot runāts. Viņš uzskata, ka azerbaidžāņi un armēņi ir veiksmīgi integrējušies Latvijas sabiedrībā.
S. Ter-Avetisjanam pašam neesot draugu starp azerbaidžāņu kopienas pārstāvjiem, ar kuriem varētu siltā laikā cept Kaukāza tradicionālo ēdienu– jēra šašliku, taču viņš zinot, ka tādi gadījumi ir.
“(..)Man nav tuva drauga starp azerbaidžāņiem, kurus varētu uzaicināt pie sevis, lai kopā ceptu šašliku. Tomēr cieša draudzība starp armēņiem un azerbaidžāņiem Latvijā pastāv. Armēņi, kuri savulaik dzīvojuši Baku, šeit satiekas ar azerbaidžāņiem, ar kuriem bijuši kaimiņi. Viņiem ir dziļas draudzīgas un cilvēciskas attiecības. Mūsu jaunieši arī draudzējas savā starpā, ir pat bijušas kāzas,” stāsta S. Ter-Avetisjans.
Viņš norāda, ka armēņi cienot latviešu dzejnieku Raini, kurš savulaik iestājies pret Osmaņu impērijas veikto armēņu genocīdu, un tas bijis arī iemesls, kādēļ savulaik visi armēņu delegāti PSRS augstākajā padomā balsojuši pret Mihaila Gorbačova politiku un par Latvijas neatkarību.
Tāpat kā armēņu kopienas pārstāvis, arī A. Salimovs uzsver, ka Latvijā azerbaidžāņiem un armēņiem neesot strīda objektu, kas būtu jādala. A. Salimovs sevi uzskata par azerbaidžāņu izcelsmes latvieti– viņu no pārējiem latviešiem atšķir tas, ka viņš prot azerbaidžāņu valodu un pēc reliģiskās piederības ir musulmanis.
Latvijā viņam neesot tuvu draugu starp armēņiem, tomēr biznesā esot armēņu darījuma partneri, un tajā galvenais ir ir rast risinājumu darījumam, nevis diskutēt par Kalnu Karabahas jautājumu.
Arī biedrības nevairās no kopīgiem pasākumiem. “2008. gadā bija UNESCO projekts, lai satuvinātu Baltijas un Kaukāza tautas. Tas bija plašs pasākums, kurā iepazīstinājām ar kaukāziešu virtuvi – mēs, armēņi un gruzīni,” atceras A. Salimovs.
Viņaprāt, arī sadzīviskā līmenī Latvijā problēmu neesot. “Cilvēki draudzējas, viņu atvases dodas tajās pašās skolās. Draudzība pastāv – bērnudārzā, skolās, sporta nodarbībās. Tāpat arī ir armēņu un azerbaidžāņu jaunieši, kuri draudzējas,” stāsta A. Salimovs.
Vai viss ir tik ideāli, kā stāsta abi uzrunātie? Skaidrs, ka sadzīviskā līmenī konfliktu nav, bet, kad šīm attiecībām piešauj politiskās garšvielas, tās kļūst asākas.
Piemēram, Saeimas deputāts Sergejs Potapkins (“Saskaņa”), kurš vada Saeimas sadarbības grupu ar Armēnijas parlamentu, ir apmeklējis gan Erevānu, gan Kalnu Karabahas galvaspilsētu Stepanakertu un paudis atbalstu armēņiem, un tagad viņam liegta iebraukšana Azerbaidžānā.
“Pazīstam Potapkina kungu, iepriekš viņš bija sadarbības grupā ar Azerbaidžānu – tas bija sen, pirms notikumiem Kalnu Karabahā. Sākumā viņš bija mūsu pusē. Tagad laikam savu nostāju ir mainījis. Azerbaidžānas drošības iestādes vērtēja un nolēma, ka viņa atrašanās valstī nav vēlama,” skaidro A. Salimovs.
Visu rakstu lasiet 19. aprīļa “Latvijas Avīzē” un E-Izdevumā
