Kalnozols: valstī nepieciešama būvniecības darba vietu radīšanas programma 0
Lai stimulētu būvnieku atgriešanos no emigrācijas, valstī nepieciešama būvniecības darba vietu radīšanas programma, piemēram, pilsētas graustu atpirkšana un savešana kārtībā, tā radot jaunas darba vietas un dzīvokļus tiem, kuri atgriežas, biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja būvfirmas SIA “Kalnozols un partneri” padomes loceklis Valdis Kalnozols.
“Daudzi atceras, ka PSRS laikos būvniekiem deva dzīvokļus pašu būvētajos objektos. Mūsdienās var smelties idejas no šīs prakses. Piemēram, būvnieki par darbu algu saņemtu daļēji naudā, bet daļēji “graudā”, tā ar darbu “izpērkot” dzīvokļus sev. Tas gala rezultātā samazinātu graustu atjaunošanas izmaksas un dzīvokļa gala cenu citiem. Savukārt pilsēta iegūtu sakoptu vidi,” sacīja Kalnozols.
Uzņēmējs uzsvēra, ka būvniecības nozari patlaban bīstami apdraud darbinieku deficīts, un tas jo īpaši saistīts ar to, ka patlaban būvniecības nozare atdzīvojas un pieprasījums ir ne tikai pēc kvalitatīvi uzbūvētiem objektiem, bet arī pēc kvalitatīviem celtniekiem.
“Līdz ar to, protams, aizvien aktuālāks kļūst jautājums par emigrējušo būvnieku atgriešanos Latvijā. Tāpēc šobrīd jābeidz imitēt reemigrācijas pasākumu plānošana, bet strauji jāķeras vērsim pie ragiem. Pretējā gadījumā Latvijai nebūs citu iespēju, kā vien piesaistīt viesstrādniekus,” uzskata Kalnozols.
Viņš norādīja, ka pašreizējais darba roku trūkums ir saistīts ar būvnieku aizbraukšanu, jo daudzi celtnieki, sarūkot būvniecības apjomiem Latvijā, devās peļņā uz ārzemēm. To var attiecināt gan uz ierindas strādniekiem, gan kvalificētiem būvdarbu vadītājiem. Patlaban situācija ir mainījusies tādējādi, ka Latvijā atkal ir pieprasījums pēc būvniecības, līdz ar to, protams, arī pašiem būvniekiem. Arī atalgojums labiem speciālistiem patlaban ir konkurētspējīgs, skaidroja Kalnozols.
“Lai cilvēki atgrieztos, nepieciešams cilvēkus nodrošināt ar dzīvojamo platību. Ja nav iespējams pilnībā nodrošināt ar dzīvojamo platību, tad ir jāizstrādā programma – valsts palīdzība hipotekāro kredītu procentu maksājuma atbalstam. Ir samērā viegli aprēķināt, ka valstij mājokļa kredīta procentu maksājumu segšana kādu laiku ir krietni mazāks ieguldījums nekā nodokļu ieņēmumi budžetā no strādājoša cilvēka. Šie aprēķini nav sarežģīti un būtu ar steigu jāliek reālas reemigrācijas programmas pamatā,” uzskata Kalnozols.
