Kalnmeiers uzsver, ka Bordāna vēršanās pret viņu var raisīt starptautiska mēroga sarežģījumus 3
Tieslietu ministra centieni panākt ģenerālprokurora atbrīvošanu no amata laikā, kad prokuratūra izmeklē ministra partijas biedra krimināllietu, noteikti piesaistīs arī starptautisko iestāžu uzmanību, un tas Latvijai var radīt nopietnus sarežģījumus, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” sacīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Ģenerālprokurors esot iepazinies ar tieslietu ministra sagatavoto ziņojumu par nepieciešamību vērtēt viņa atbilstību amatam. Kopumā Kalnmeiers uzskata, ka jebkura amatpersona ir atbildīga par savas darbības rezultātiem, viņš par tiem esot gatavs argumentēti atskaitīties un sniegt savus skaidrojumus. Tomēr ģenerālprokuroru bažīgu darot apstākļi un iespējamais iemesls, kāpēc tieslietu ministrs rosina šādu viņa darbības ārpuskārtas izvērtēšanu.
“Ir problēma apstāklī (..), ka Ģenerālprokuratūras prokurora lietvedībā atrodas kriminālprocess šīs [tieslietu ministra vadītās Jaunās konservatīvās] partijas pārstāvja apsūdzībā. (..) Manuprāt, [tieslietu ministrs Jānis] Bordāna kungs vienā no intervijām bija apstiprinājis, ka informatīvajā ziņojumā viens no punktiem, ar kuriem pamato manas atlaišanas nepieciešamību, ir arī šis kriminālprocess. Ja tas ir tā, tad (..) ļoti rūpīgi vērtējams jautājums, vai tas nav politisks spiediens,” sacīja Kalnmeiers.
Ģenerālprokurors uzskata, ka tieslietu ministra centieni panākt viņa atbrīvošanu no amata varētu piesaistīt Eiropas atbildīgo iestāžu uzmanību, proti, institūcijas, kuras uzrauga tiesiskuma ievērošanu, varētu sākt kādas pārbaudes lietas pret Latviju ar visām no tā izrietošajām sekām.
Jautāts, vai pieļauj, ka prokuratūra par šo šķietamo politisko spiedienu vērsīsies starptautiskās tiesiskuma aizsardzības iestādēs, Kalnmeiers atbildēja, ka šādu iespēju neizslēdz, tomēr visdrīzāk atbildīgās institūcijas reaģēs pašas. “Nemaz nav nepieciešama prokuratūras pretreakcija, jo šādai informācijai jau Eiropas attiecīgās amatpersonas seko līdzi, tāpēc es domāju, ka paskaidrojumi tiks prasīti šā vai tā un šī situācija tiks vērtēta šā vai tā,” sacīja ģenerālprokurors, atgādinot par tiesiskuma apdraudējuma problēmu Polijā, pēc kuras konstatēšanas Eiropas Komisija reaģēja pati.
“Tas, ka šis gadījums nepaliks nepamanīts, tas ir simtprocentīgi,” prognozēja Kalnmeiers.
Kā ziņots, tieslietu ministrs pagājušajā nedēļā paziņoja, ka viņa vadītā ministrija ģenerālprokurora darbībā konstatējusi pazīmes, kas liecina, ka Kalnmeiers neatbilst Prokuratūras likumā minētajam amatam izvirzītajai nevainojamas reputācijas prasībai, tādēļ tā sagatavojusi ziņojumu valdībai, lai sāktu procesu par ģenerālprokurora atbilstības ieņemamajam amatam izvērtēšanu.
Likums paredz, ka Saeima ģenerālprokuroru no amata var atlaist, ja Augstākās tiesas priekšsēdētāja īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis, veicot pārbaudi, konstatējis kādu no likumā minētajiem atlaišanas pamatiem un par to atzinumu devis Augstākās tiesas Plēnums.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), reaģējot uz tieslietu ministra ierosinājumu, paudis, ka ministri var nākt klajā ar dažādiem publiskiem paziņojumiem, taču tie ne vienmēr atspoguļosies valdības kopīgā darbā un lēmumos. Kariņš uzsvēris, ka viņa vadītā valdība neiejauksies tiesu varas darbībā un ir ļoti svarīgi, lai izpildvara no tiesu varas būtu pilnīgi atdalītas. Premjers norādījis, ka valdība nevērtēs Kalnmeiera atbilstību ģenerālprokurora amatam, jo to var darīt tikai Saeima.
