Kalnmeiers skaidro, kāpēc radušās aizdomas par noklausīšanos 5
Ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram aizdomas par to, ka viņš tiek noklausīts, radušās pēc suņa uzvedības un uz paklāja atrastas aizdomīgas detaļas.
Kalnmeiers otrdienas pēcpusdienā intervijā Latvijas Radio pastāstīja, ka pirmās aizdomas par noklausīšanos viņam radušās 2011. vai 2012.gadā, kad pēc sev zināmām pazīmēm pamanījis, ka pārmeklēta māja. Kalnmeiers to konstatējis, jo bija nodrošinājies ar elementāriem drošības pasākumiem, piemēram, izvietojis “drošības diedziņus vai uzlīmes”. Toreiz māju noteikti neesot pārmeklējuši paša ģimenes locekļi, taču nevienai drošības iestādei Kalnmeiers par notikušo neesot ziņojis.
Aizdomas par noklausīšanās ierīces paslēpšanu mājā viņam radušās 2016.gada otrajā pusē, kad, atgriežoties pēc darba, viņš konstatējis, ka suns atrodas ārpus žoga. Toreiz radās aizdomas, ka kāds bija iekļuvis teritorijā, lai varētu iebraukt automašīnu. Šo notikumu Kalnmeiers pieskaitījis pie “neizskaidrojamajiem gadījumiem”.
Arī 2017.gada pavasarī Kalnmeieram radušās aizdomas, ka notikusi telefonsarunu noklausīšanās vai arī mājās ievietota noklausīšanās ierīce. Kādā piektdienā ģenerālprokurors vēl atradies darbā, līdz saņēmis no kaimiņiem ziņu, ka suns atrodas ārpus mājas un klaiņo pa ielu. Kalnmeiers “100% zinājis”, ka sunim nav iespējams pašam izkļūt no aizslēgtās teritorijas, turklāt mājdzīvnieks nekad to neesot darījis. Ģenerālprokurora dzīvesbiedre tolaik atradusies ārpus mājās. Suns gan vēlāk atrasts, taču viņš izskatījies neadekvāts un sazāļots, turklāt ar veselības traucējumiem.
“Tad man radās aizdomas, ka kāds mājās iekļuvis,” norādīja Kalnmeiers un piebilda, ka istabā uz paklāja atradis “mazu detaļu, kura tur nekādi nevarēja atrasties”. Ģenerālprokurors uzskata, ka tajā reizē noklausīšanās ierīce no mājas bija izņemta.
Ģenerālprokurors Latvijas Radio apgalvoja, ka nevienu personu, kura būtu saistīta ar minētajiem notikumiem, nosaukt nevar. Viņš arī neesot apgalvojis, ka tie varētu būt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki.
“Nevienam personāžam vai iestādei pārmetumus neizsaku,” uzsvēra ģenerālprokurors.
Par 2016. un 2017.gadā konstatētajām epizodēm ģenerālprokurors informējis vienu no valsts drošības iestādēm, kurai arī nodots uz paklāja atrastais “nieciņš”. Izmeklēšana par Kalnmeiera aizdomām gan netiekot veikta, turklāt viņam neesot plašāki pierādījumi par savām aizdomām.
Laikraksts “Neatkarīgā Rīta Avīze” otrdien publicējis ģenerālprokurora interviju, kurā Kalnmeiers apgalvojis, ka 2010.gadā kāds augsta līmeņa KNAB darbinieks viņu informējis par to, ka nu jau bijusī KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe un bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Juris Jurašs ir devuši komandas saviem operatīvajiem darbiniekiem neoficiāli vākt informāciju par viņu un par viņa ģimeni “ar mērķi kaut ko sliktu sagrābstīt”.
