Kalnmeiers par izmeklētāju aizdomām, iespēju pazaudēt drošības naudu un Guseļņikova vizīti 7
Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera rīcībā neesot objektīvas informācijas par to, ka uzsāktais kriminālprocess pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču būtu pasūtījums.
“Likums noteic, ka aizdomās turamā statusu nosaka tad, kad ir ar pierādījumiem pamatots pieņēmums, kad persona varēja izdarīt noziedzīgu nodarījumu. Aizdomās turamā statuss vēl nav apsūdzība, kad tiek apgalvots, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums. Tā kā nesasteigsim notikumus un ļausim lai process iet savu gaitu. Katrā ziņā manā rīcībā nav nekādas objektīvas informācijas par to, ka būtu noticis kaut kāds pasūtījums,” šodien teica Ē. Kalnmeiers.
Rimšēvičs Latvijas Televīzijas raidījumā “1:1” sacīja, ka viņš plānojot lūgt KNAB atļauju piedalīties Eiropas Centrālās bankas sanāksmē, kas notiek šodien. Tomēr šādu atļauju nav dabūjis. KNAB sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Dūša skaidroja, ka Latvijas Bankas amatpersonai ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi – drošības nauda, noteiktas nodarbošanās aizliegums, aizliegums tuvoties noteiktam personu lokam, kā arī un aizliegums izbraukt no valsts.
Ē. Kalnmeiers norāda, ka procesa virzītājs ir izskaidrojis, kādus ierobežojumus uzliek konkrēts drošības līdzeklis, un tā ir personas izvēle ievērot to vai nē. Sekas ir noteiktas likumā.
“Ja gadījumā persona nepilda noteiktos ierobežojumus, tad procesa virzītājam ir tiesības izvēlēties bargāku drošības līdzekli. Teorētiski pastāv iespēja pazaudēt drošības naudu. Ja tiek pārkāpts drošības līdzeklis, tad drošības naudas iemaksātājs zaudē iemaksāto drošības naudu neatkarīgi no tā, vai to iemaksājusi fiziska vai juridiska persona (drošības naudu 100 000 eiro ir iemaksājis Rimšēviča draugs uzņēmējs Andris Kreislers – M.L.). Aizliegumus piemēro procesa virzītāji, nevis prokurors vai ģenerālprokurors,” sacīja Ē. Kalnmeiers.
Ģenerālprokurors norādīja, kaut vēl nav aizritējusi nedēļa kopš Rimšēviča aizturēšanas, ir veiktas neatliekamās izmeklēšanas un procesuālās darbības. “Patreiz nosaukt kaut kādu konkrēti iespējamu termiņu būtu bezatbildīga rīcība no manas puses,” viņš sacīja.
Ģenerālprokurors, atbildot uz jautājumu, vai gadījumā Latvijas drošības dienesti nav apmuļķoti, vai tiem nav sniegta Rimšēviču kompromitējoša informācija, sacīja:” Tas ir jāvērtē izmeklēšanas gaitā. Izmeklēšanā ir jāizvērtē gan personu apsūdzošs, gan attaisnojoši pierādījumi, fakti un apstākļi. Nav pieļaujama nekāda pārsteidzīga secinājumu izdarīšana, kura nav pamatota ar konkrētiem pierādījumiem. Konkrētu informāciju par procesa virzību, apstākļiem un faktiem ir tiesīgs sniegt tikai un vienīgi procesa virzītājs, jo tam ir zināma sava taktika un apsvērumi, kādā apjomā atklāt šo informāciju. Ne KNAB vadītājs, ne uzraugošais prokurors nav tiesīgs sniegt plašāku informāciju par to, kādu viņam ir atļāvis procesa virzītājs, konkrētajā gadījumā izmeklētājs.”
Kalnmeiers pastāstīja, ka pie viņa ir vērsies Norvik bankas lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs. Viņš ieradies prokuratūrā, lai paustu Kalnmeieram savas bažas, ka kāda augsti stāvoša amatpersona ir centusies no viņa izspiest kukuļus. Ģenerālprokurors licis rakstīt iesniegumu par savām bažām, taču Guseļņikovs to neesot izdarījis.
Ģenerālprokuratūrā šodien notika ikgadējā virsprokuroru sanāksme par prokuratūras pagājušā gada darba rezultātiem un plānotajām prioritātēm šogad.
