Kalnmeiers neizslēdz prasības pret valsti “oligarhu lietā” 0
Es domāju, ka tā dēvētā oligarhu lieta kādu mirkli vēl “skanēs”, jo neizslēdzu, ka tiks vērstas prasības pret valsti lietas ilgās skatīšanas dēļ, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” pauda ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Ģenerālprokurors gan norādīja, ka viņa rīcībā nav konkrētu pazīmju tam, ka tas notiks.
Vaicāts, vai šajā lietā varētu būt bijusi kāda politiska ietekme, Kalnmeiers teica: “Es nedomāju, ka kāds tiks skaļā lietā mēģinātu riskēt kaut ko politiski ietekmēt”.
Tāpat viņš uzsvēra, ka nav nekāda pamata neuzticēties par lietu atbildīgajam prokuroram. “Neapšaubu viņa godaprātu,” teica Kalnmeiers.
Kopumā viņš atzina, ka kriminālprocess netika uzsākts laikus. “Ja ir pietiekošs iemels un pamats, ir jāsāk kriminālprocess,” uzsvēra ģenerālprokurors, piebilstot, ka šajā gadījumā tas bija. Tomēr, ja pirms trīs gadiem operatīvās darbībās tiek fiksēts kāds notikums, bet nekas netiek darīts, pierādījumu savākšana kļūst arvien apgrūtinātāka, viņš piebilda.
Jau ziņots, ka KNAB tā dēvētās oligarhu lietas atlikušo daļu pagājušā gada decembrī izbeidzis, jo nav konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs. KNAB pavēstījis, ka procesa virzītājs, nekonstatējot noziedzīga nodarījuma sastāvu, kas paredzēts Krimināllikuma 219.panta otrā daļā, pagājušā gada 12.decembrī ar uzraugošā prokurora piekrišanu pieņēma lēmumu kriminālprocesu izbeigt, skaidroja birojā.
KNAB pieminētais pants paredz atbildību par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā. Krimināllikumā paredzētā sankcija par šādu nodarījumu nav barga – īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs, vai naudas sods. Saskaņā ar likumu īslaicīga brīvības atņemšana ir no 15 dienām līdz trim mēnešiem.
Tā dēvētā oligarhu lieta tika ierosināta 2011.gada maijā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
Sākotnēji lietā bija iesaistītas 11 personas un tām piemērots tiesiskais statuss. KNAB veica kratīšanas vairākās vietās Latvijā, tostarp ietekmīgu politiķu īpašumos – Ventspils mēra Aivara Lemberga Puzes īpašumā, Rīgas domē un brīvostas pārvaldē, bijušā Tautas partijas līdera Andra Šķēles ģimenei piederošās SIA “Uzņēmumu vadība un konsultācijas” (UVK) telpās un citos uzņēmumos.
Kratīšanas notika arī laikraksta “Neatkarīgā Rīta Avīze” izdevēja SIA “Mediju nams” telpās, kā arī toreizējā AS “Diena” kontrolpaketes īpašnieka Viestura Koziola kabinetā.
Saskaņā ar izmeklētāja pieņēmumu toreizējais politiķis Ainārs Šlesers, būdams ieinteresēts, lai Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā tiktu iecelts Andris Ameriks, 2010.gada oktobra sākumā piedāvājis Ventspils mēram Lembergam, ka viņš panāks Lembergu interesējoša līguma noslēgšanu starp Rīgas brīvostas pārvaldi un SIA “Mediju nams”. Par to Šlesers esot lūdzis Lembergu, izmantojot savu sociālo stāvokli, prettiesiski ietekmēt valsts amatpersonas darbību, proti, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieku Viesturu Silenieku, lai viņš Rīgas brīvostas valdes 2010.gada 7.oktobra sēdē nobalso par Amerika iecelšanu brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā.
Savukārt Lembergs pieņēmis šo labumu un prettiesiski ietekmējis Viesturu Silenieku.
