Kalnmeiers nav pārsteigts par ministra soli 1
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers nav pārsteigts par tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) plānu panākt viņa atbrīvošanu no amata.
Kalnmeiers šodien citos darba jautājumos bija ieradies uz tikšanos ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču.
Pirms tikšanās ģenerālprokurors žurnālistiem teica, ka ar Bordāna argumentāciju viņš nav paspējis iepazīties, taču zinot “tikai tik daudz, ka mani vaino visos iespējamos grēkos”.
Ģenerālprokurors nav pārsteigts par Bordāna lēmumu, jo ministra pārstāvētā Jaunā konservatīvā partija priekšvēlēšanu laikā un arī pēc tam “saukusi personas, kuras būtu jānomaina”.
“Vienkārši viņi pilda to, kas paredzēts. Nebūšu ne pirmais, ne pēdējais,” piebilda Kalnmeiers.
Kalnmeiers neuzskata, ka strādā ideāli, jo katra cilvēka darbā ir iespējams atrast trūkumus.
“Es nedomāju, ka strādāju ideāli un ka man nav nekādi trūkumi, bet ir jāredz konkrēti pārmetumi. Var, protams, vērtēt cilvēka darbu un katram var atrast trūkumus. To es nenoliedzu, ka tie būtu arī manā darbā,” norādīja Kalnmeiers.
Ģenārlprokurors pauda cerību, ka Bordāns viņu iepazīstinās ar pamatojumu saviem apgalvojumiem. Šodien paredzētās tikšanās laikā ar Bičkoviču tieslietu ministra ierosinājumu neesot bijis plānots apspriest, jo “nav plašākas informācijas, ir tikai fakts”.
“Es ceru, ka saņemšu šo ierosinājumu un man būs iespēja sniegt paskaidrojumus par šiem apgalvojumiem. Ja esam demokrātiska un tiesiska valsts, tad jābūt iespējai sniegt savus skaidrojumus,” piebilda Kalnmeiers.
Savas izredzes palikt amatā Kalnmeiers patlaban nevarot vērtēt, jo nezinot, kādi pārmetumi viņam izvirzīti. Kalnmeiers atgādināja, ka viņam pēc gada beidzas otrais amata pilnvaru termiņš un uz vēl vienu termiņu viņš vairs nevarot pretendēt. Prokuratūras likumā teikts, ka viena un tā pati persona var būt par ģenerālprokuroru ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
“Ja būs pamatoti pārmetumi, tad esmu savu laiku nostrādājis, un citam jānāk manā vietā. Jebkurā gadījumā būs cits ģenerālprokurors, tomēr jautājums ir par to, cik garš būs periods līdz jauna ģenerālprokurora iecelšanai,” piebilda Kalnmeiers.
Kalnmeiers apliecināja, ka no Krišjāņa Kariņa (JV) vadītās valdības politisku spiedienu savā amatā neesot sajutis, izņemot gadījumu, kad prokuratūra iesniedza Saeimā ierosinājumu par imunitātes atcelšanu deputātam, pašreizējam Tieslietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Jurim Jurašam (JKP). Jurašu prokuratūra apsūdzējusi valsts noslēpuma izpaušanā.
“Toreiz tika organizēti piketi un publiskas akcijas. Pamatā pret mani. To gan es vērtēju kā politisku spiedienu, jo ģenerālprokurors jau neizlemj jautājumu par ierosinājumu. Ģenerālprokurors izvērtē tikai tik daudz, vai konkrētā prokurora sagatavotie dokumenti atbilst likumam. Ģenerālprokuroram jābūt ļoti nopietniem iemesliem, lai noraidītu prokurora lūgumu,” paskaidroja Kalnmeiers.
Kalnmeiers uzskata, ka Bordāna šodienas paziņojums nav saistīts tikai ar Juraša lietu, jo jau priekšvēlēšanu laikā un arī pēc tam politiķi esot saukuši amatpersonas, kuras jānomaina.
Jau ziņots, ka Tieslietu ministrija (TM) ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darbībā konstatējusi pazīmes, kas liecina, ka Kalnmeiers neatbilst Prokuratūras likumā minētajam amatam izvirzītajai nevainojamas reputācijas prasībai, šodien žurnālistiem pastāstīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).
Tagad Tieslietu ministrija ir sagatavojusi valdībā ziņojumu, un tiks sākts process par ģenerālprokurora atbilstību ieņemamajam amatam.
Likums paredz, ka Saeima ģenerālprokuroru no amata var atlaist, ja Augstākās tiesas priekšsēdētāja īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis, veicot pārbaudi, konstatējis kādu no likumā minētajiem atlaišanas pamatiem un par to atzinumu devis Augstākās tiesas Plēnums.
Pārbaudi ierosina Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc vienas trešdaļas Saeimas deputātu pieprasījuma.
