Kalnmeiers kategoriski iebilst pret KNAB nodošanu prokuratūras pārraudzībā 0
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers ir kategoriski pret ideju par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodošanu prokuratūras pārraudzībā.
Jau ziņots, ka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V) uzskata, ka nepieciešama diskusija par KNAB nodošanu prokuratūras pārraudzībā. Patlaban birojs ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde.
Latkovskis teica, ka šāds statuss būtu līdzīgs kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam. Tā ir speciāli izveidota valsts institūcija, kas darbojas prokuratūras pārraudzībā un analizē ziņojumus par aizdomīgiem finanšu darījumiem.
Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga sacīja, ka ģenerālprokurors priekšlikumu plaši nevēlas komentēt, taču to kategoriski noraida, jo KNAB ir valsts pārvaldes pārraudzībā, līdz ar to nekāda līdzība ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu nevar būt, turklāt prokuratūrai nav izmeklēšanas funkciju, kā tas ir birojam.
Latkovskis uzskata, ka šāda statusa noteikšana ļautu izvairīties no politiskas ietekmes un tādām nesaskaņām, kādas pašlaik ir KNAB. Latkovskis arī atgādināja, ka prokuratūru vada neatkarīga amatpersona – ģenerālprokurors, kurš var vērtēt pārraudzības iestādi. Deputāts gan domā, ka viņa priekšlikumam būs daudz iebildumu.
Jau ziņots, ka KNAB izstrādātās koncepcijas projekts par KNAB statusu patlaban ir saskaņošanas stadijā un saskaņošanas termiņš ir 31.decembris. Koncepcijai par KNAB statusu ir izstrādāti trīs varianti. KNAB atbalsta pirmo variantu.
KNAB atbalstītais variants paredz biroja autonomijas stiprināšanu, veicot grozījumus normatīvajos aktos, tostarp mainot budžeta piešķiršanas mehānismu un biroja izstrādāto tiesību aktu projektu virzību. Lai nodrošinātu šī varianta izpildi, tiek atstāts KNAB likumā noteiktais, ka birojs atrodas Ministru kabineta pārraudzībā. Tomēr biroja kā iestādes autonomas funkcionēšanas nodrošināšanai KNAB likumā tiek iekļautas vairākas normas.
Šis variants paredz, ka pirms KNAB darbības termiņa beigām pretendentu atlases komisija veic tagadējā priekšnieka novērtējumu un sniedz valdībai un Saeimai atzinumu, lai lemtu, vai priekšnieks atstājams amatā uz vēl vienu termiņu.
Attiecībā uz biroja budžetu nosakāms, ka sadarbībā ar Finanšu ministriju jānosaka koeficients, pēc kura aprēķināms, kāds ir biroja kopējais gada budžets, nosakot to procentuālā apmērā no iekšzemes kopprodukta valstī.
Papildus jau noteiktajai biroja kompetencei ir izvērtējams, vai birojam nebūtu paplašināms doto tiesību apjoms, piemēram, noteikt, ka birojam ir tiesības apturēt prettiesisku darbību, apturēt pretlikumīgu līgumu utt. Pašreizējā situācijā birojam, veicot pārbaudes, nākas konstatēt nelikumīgas darbības, tomēr administratīvā procesa likums nepieļauj tūlītēju nelikumību pārtraukšanu.
