Kalnmeiers atceļ SAB lēmumu, ar kuru Strīķei piešķirta pielaide valsts noslēpumam 5
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atcēlis Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmumu, ar kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniecei Jutai Strīķei piešķirta pielaide valsts noslēpumam.
Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga informēja, ka Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļa pabeigusi pārbaudi daļā par SAB 29.aprīļa lēmuma par pirmās kategorijas speciālās atļaujas izsniegšanu pieejai sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem Strīķei.
Kalnmeiers šodien pieņēmis lēmumu par minētā SAB lēmuma atcelšanu sakarā ar pieļautajiem speciālās atļaujas izsniegšanas kārtības noteikumu pārkāpumiem.
Ģenerālprokurora lēmums nav pārsūdzams, taču SAB ir tiesības atkārtoti lemt jautājumu par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam izsniegšanu Strīķei. Likuma ”Par valsts noslēpumu” 11.panta 5.daļa nosaka, ka nolēmumu par atteikumu izsniegt speciālo atļauju persona var pārsūdzēt SAB direktoram. SAB direktora lēmumu persona var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.
Plašāka informācija pagaidām netiek atklāta, taču Šēnberga norādīja, ka Ģenerālprokuratūra turpina pārbaudi daļā par tiesas sprieduma izpildes likumību KNAB saistībā ar Strīķes atjaunošanas darbā apstākļiem, norādīja Šēnberga. Kalnmeiers pagājušā nedēļā aģentūrai LETA nenoliedza, ka šajā sakarā bija saņemts iesniegums arī no pašas Strīķes saistībā ar iespējamo kavēšanos izmaksāt kompensāciju.
Jau ziņots, ka Strīķes advokāte iepriekš vērsās tiesā ar norādi, ka netiek pildīts spriedumā noteiktais nekavējoties izmaksāt Strīķei vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējumu 5066 eiro apmērā, savukārt tiesa attiecīgi vērsās pie tiesu izpildītāja. “Pārbaudē ir jāizvērtē, vai kavēšanās ar naudas izmaksu vispār ir notikusi, un, ja notikusi, tad vai šī kavēšanās veido Krimināllikuma 296.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu,” sacīja ģenerālprokurors.
Ģenerālprokuratūra pēc KNAB iesnieguma sāka pārbaudi par valsts noslēpuma pielaides izsniegšanas apstākļiem Strīķei. Par pielaides piešķiršanu lēma SAB. Šī iestāde iepriekš paziņojusi, ka neielaidīsies publiskās diskusijās ar KNAB saistībā ar pielaides izsniegšanas apstākļiem Strīķei.
Ģenerālprokurors jau pagājušā nedēļā aģentūrai LETA paziņoja, ka tikai pēc pārbaužu pabeigšanas un secinājumu izdarīšanas varēs lemt par tālāko rīcību attiecībā uz KNAB vadību.
Valdības noteikumi nosaka kārtību, kādā izveidojama komisija, lai izvērtētu nepieciešamību KNAB priekšnieku atbrīvot no amata.
Komisiju izveido Ministru kabinets, ņemot vērā ģenerālprokurora vai Ministru prezidenta sniegto informāciju, kas pamato KNAB likumā minētos iemeslus biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata. Viens no nosacījumiem paredz, ka biroja amatpersonu no amata atbrīvo sakarā ar neatbilstību ieņemamam amatam.
Pērn KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks ierosināja divas disciplinārlietas pret savu vietnieci Strīķi. Viena disciplinārlieta pret Strīķi tika ierosināta pagājušā gada 13.augustā. Streļčenoks viņai piemēroja rājienu, taču amatpersona to pārsūdzējusi Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, kura Strīķes sūdzību skatīs 17.jūnijā. Otra disciplinārlieta tika ierosināta pērn 17.oktobrī. Ņemot vērā, ka iestājies noilgums personas saukšanai pie disciplināratbildības, šī disciplinārlieta tika izbeigta.
Pērn 20.decembrī Streļčenoks, pamatojoties uz Strīķes darbības un tās rezultātu atkārtotu novērtēšanu un ņemot vērā to, ka Strīķe nenovērsa iepriekšējā novērtēšanā norādītās nepilnības savā darbībā, par ilglaicīgiem un sistemātiskiem pārkāpumiem nolēma Strīķi kā neatbilstošu ieņemamam amatam atbrīvot no amata.
Toreizējais premjers Valdis Dombrovskis (V) 7.janvārī Streļčenoka lēmumu atcēla, taču 14.janvārī Streļčenoks Strīķi atbrīvoja atkārtoti. 21.janvārī Dombrovskis paziņoja par atkārtotu Streļčenoka rīkojuma atcelšanu un Strīķes atjaunošanu amatā. Streļčenoks 7.februārī trešo reizi uzteica darbu savai vietniecei, bet šoreiz jaunā valdības vadītāja Laimdota Straujuma (V) strīdā neiejaucās un Streļčenoka rīkojumu neatcēla.
Strīķe vērsās Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, kura 10.aprīlī atcēla Streļčenoka lēmumu. Lai arī spriedums vēl ir pārsūdzams, Strīķe varēja jau nākamajā dienā atgriezties darbā. Tiesa arī lēma, ka KNAB Strīķei jāmaksā 5066 eiro vidējā izpeļņa par darba piespiedu kavējumu.
Streļčenoks aprīļa beigās un maija sākumā ierosinājis vēl divas disciplinārlietas pret Strīķi.
