Kalniņš: Latvija var būt 5G čempions, bet tad mums jābūt tikpat dulliem kā Andris Dambis 20
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šī gada novembrī jau trešo gadu pēc kārtas notiks Baltijas jūras reģiona ekosistēmas forums “5G Techritory”, kurā 120 eksperti no visas pasaules diskutēs par to, kā atgriezt Eiropu uz 5G attīstības ceļa. Saruna par to ar VAS “Elektroniskie sakari” Attīstības un klientu vadības departamenta direktoru un vienlaikus “5G Techritory” direktoru Neilu Kalniņu.
Šogad pirmo reizi forums būs tiešsaistē, nevis klātienē…
N. Kalniņš: Jā, it kā rīkosim jau trešo gadu, bet patiesībā Covid-19 dēļ viss būs pilnīgi jauns, jo forums būs virtuāls. Tas nav nemaz tik viegli noorganizējams, jo foruma viena no vērtībām ir iespēja tikties personīgi, organizēt diskusijas un darba grupas šaurākā lokā. Kā to izdarīt virtuāli? Ātri sapratām, ka klasiskais “Zoom” zvans nederēs.
Rezultātā esam nonākuši pie tā, ka Latvijā tapusi pašiem sava virtuālo konferenču platforma, kuru “5G Techritory” laikā izmantos pirmo reizi. Ļoti ceram, ka pirmais nopietnais tests būs veiksmīgs un to varēs saukt par Latvijas veiksmes stāstu, kuru varēs izmantot arī citu izstāžu, konferenču rīkotāji visā pasaulē.
Ceru, ka, beidzoties pandēmijai, Rīgu pazīs ne tikai kā tūrisma centru, bet arī kā “fidžetālu” konferenču centru. Šo svešvārdu vēl mēģinām latviskot, bet zinām, ka konferences vairs nekad nebūs tādas kā iepriekš, un Rīgai tas būtu jāizmanto.
Ko nozarei devis forums, un kā šo gadu laikā attīstījusies 5G tehnoloģija?
Lielais, bet netveramais rezultāts ir tāds, ka mēs kā valsts sevi esam parādījuši kā vietu, kur notiek procesi ap tehnoloģiju attīstību. Tas ir izdevīgi mūsu ražotājiem, telekomunikāciju uzņēmumiem.
Tādēļ viens no “Deutsche Telekom” meitasuzņēmumiem “1NCE” šeit izveidojis savu apakšuzņēmumu, nodarbinot Latvijā ap 30 augsti kvalificētu inženieru. Esam sākuši runāt par vienu no Latvijas un reģiona būtiskākajiem trūkumiem – jaunuzņēmumu nespēju komercializēties. Esošais likumdošanas ietvars ir ļoti ierobežojošs, bet institūcijām trūkst kompetences to mainīt.
Likumdošana prasa dziļu, integrētu izpratni par jauno tehnoloģiju iespējām un draudiem. Parādās tādas kategorijas kā stratēģiskais mākslīgais intelekts. Vai uzdrīkstēsimies Rīgas ielās palaist bezpilota automašīnas vai 200 mākslīgā intelekta pilotētus dronus? Ir jābūt gan precedentiem un pilotprojektiem, gan intensīvai rīcībai no likumdevēju puses, radot likumdošanas aktus, kas šīs tehnoloģijas drošā veidā ļautu pielietot.
Vai redzat, ka pie mums tas varētu notikt?
Ceru, ka jā, un te jāuzslavē gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, gan Ekonomikas ministrija (EM), kuras paudušas gatavību piešķirt resursus šo jautājumu risināšanai.
Lai tas viss kļūtu reāls, nepieciešams labs 5G tīkls. Kā šī tehnoloģija attīstījusies pēdējo gadu laikā?
Šogad vērtēsim pirmā darbības gada reālo pieredzi. Jāpiebilst, ka ar vērtēšanu nodarbosies kolēģi no Ķīnas, Japānas, Dienvidkorejas, ASV, jo jāatzīst, ka Eiropa tehnoloģiju attīstībā tomēr ir iepalikusi. Tas būs nākamais izaicinājums – sekmēt Eiropas atgriešanos līderpozīcijās. Vēl viens izaicinājums ir sabiedrības attieksme. Būs cilvēki, kas nebūs priecīgi par droniem gaisā.
Plašas kampaņas pret 5G izvērstas jau tagad. Jāsaprot, ka telekomunikācijas ir diezgan sarežģītas – stāsts ir par gigaherciem, starojumiem u. c. maz zināmām lietām. Cilvēki nezina, kādā frekvencē strādā televīzija. Dažādas raidīšanas frekvences tiek pielietotas jau 60 gadus un mirstība no tā nav palielinājusies. Bet cilvēki uzķeras uz provokācijām, raksta dusmīgas vēstules un saka, ka telekomunikāciju uzņēmumi ir sliktie.
Vai tehnofobiju var mainīt?
Tas ir viens no foruma darba uzdevumiem. Kam patiesi ticu – tehnoloģiju attīstības pamatā ir vēlme darīt lietas labāk, uzlabot cilvēku dzīvi. Cilvēks izdomāja šķēpu, lai iegūtu barību. Protams, vēlāk to iemācījās izmantot arī tam, lai iekarotu kaimiņa alu. Vai šķēps tāpēc ir slikts? Ar bezvadu tehnoloģijām ir tas pats – vienmēr ir jautājums, kas un kādā veidā šo tehnoloģiju izmanto.
Vai varam apgalvot, ka neviens nekad neiedomāsies tehnoloģijas izmantot sliktiem nolūkiem? Nē! Bet visdrošākās zāles un vislabākā imunitāte pret to ir zināšanas, tāpēc jādara viss, lai Latvijas iedzīvotāji izprastu tehnoloģiju būtību.
Katrā ziņā – ir skaidrs, ka Latvija var būt 5G čempions, bet, lai to panāktu, mums jābūt tikpat dulliem un mērķtiecīgiem kā autobūvētājs Andris Dambis, nevis jārunā par tiem, kas visu grib sagraut.
Kuros punktos atpaliekam no Āzijas un ASV?
Mēs daudz runājam par mākslīgo intelektu, paralēli pa pusei sēžot krūmos un baidoties. Ko dara Āzijā un ASV? Viņi aktīvi domā, kā mašīnmācīšanos izmantot ikdienā, kā attīstīt mākslīgo intelektu, lai varētu pieņemt gudrākus lēmumus. Mēs arī katru gadu veidojam un pieņemam valsts un pašvaldību budžetus, politiķiem lemjot, kam un cik daudz dot.
Prasmīgi izmantojot mākslīgo intelektu, daudzus no šiem procesiem varētu automatizēt un iegūt kvalitatīvākus lēmumus, jo mākslīgais intelekts spētu vizuāli parādīt, kas ar mums notiks pēc 20 gadiem, ja mēs ģimenēm, veselībai u.c. nozarēm novirzīsim plānoto naudas summu.
Globālās kompānijas mākslīgo intelektu izmanto visplašākajā veidā un tieši tāpēc attīstās tik mežonīgi ātri. “Amazon” pasūtītā grāmata no noliktavas ir “pacēlusies”, vēl pirms esi nospiedis podziņu “maksāt”, jo viņi pēta tavus paradumus un prognozē rīcību. Kāpēc mēs to neizmantojam?
Esam spējīgi to izdarīt?
Ja būtu pieprasījums, būtu arī piedāvājums.
Kāda ir 5G attīstība Latvijā, skatoties pasaules, Eiropas kontekstā?
Latvija ir labā starta pozīcijā, jo operatori izdarījuši visus sagatavošanās darbus. Vairākās vietās 5G tīkls jau ir pieejams. Tiklīdz parādīsies klienti, operatori spēs nodrošināt tīklu.
Nesen runāju ar “MikroTik” LTE/5G projektu vadītāju Uldi Čerņevski. Viņš tic, ka nākamgad Latvijā notiks strauja 5G tīkla attīstība.
Es negribētu prognozēt, vai tas notiks nākamgad vai gadu pēc tam, bet skaidrs, ka tehnoloģija beidzot kļūs pieejama. Paralēli sagaidu daudz nopietnāku mūsu ražojošo uzņēmumu digitalizāciju, viņiem izprotot, kā ar to var panākt izmaksu samazināšanu.
Tas arī palīdzēs parādīt, ka esam izcila valsts, uz kuru pārcelt modernas ražotnes.
Pirms 30 gadiem visa Eiropa ražošanu uzticēja Ķīnai, bet tagad pienācis laiks iekārtas ražot tuvāk noieta tirgum. Latvijai ir ideāli priekšnoteikumi, lai “Siemens”, “Bosch”, “VW” savas robotizētās rūpnīcas pārceltu uz šejieni.
Mani gan satrauc, piemēram, “Bosch” teiktais, ka ražojošo uzņēmumu interese digitalizēties Latvijā ir daudz mazāka nekā Lietuvā un Igaunijā. Jāsaprot, ka šīs tehnoloģijas ļaus sasniegt nākamās biznesa izaugsmes pakāpes.
Cik liela problēma ir 5G infrastruktūras izmaksas? Tās ir diezgan liels finansiāls slogs.
Man ir dažas ķecerīgas domas, par kurām mani gribēs nošaut. Piemēram, tāda – mēs nešaubāmies, ka pilsētās ielu asfalts jāklāj pašvaldībai, bet par valsts nozīmes ceļiem jāatbild valstij. Taču, kad runājam par digitālajiem ceļiem, mēs pēkšņi skatāmies tikai operatoru virzienā. Bet – vai tad sabiedrības drošība, satiksmes plūsmas optimizācija u.c. procesi nebūs visas sabiedrības, nevis tikai dažu operatoru ieguvumi?
Manuprāt, gudra būs tā valsts, kura spēs rast publiskās un privātās partnerības modeli, kur 5G tīklu attīstība nebūs atkarīga tikai no operatoru spējas investēt infrastruktūras attīstībā. Ja visu uzvelsim tikai uz operatoru pleciem, tad Latvija būs ļoti sliktās konkurences pozīcijās un 5G būs nesamērīgi dārgs.
Saskatu analoģiju ar optisko tīklu un t.s. pēdējo jūdzi, kurā jāiegulda operatoriem, bet viņi to nedara, jo tas ir dārgi. Vai ir kāda virzība, runājot par valsts iesaisti 5G tīkla attīstībā?
Precīza analoģija. Nacionālā stratēģija šajā virzienā būtu kritiski svarīga, un tam ir jābūt kaut kam daudz nopietnākam par to ceļa karti, kuru sagatavojusi Satiksmes ministrija, – tā ir pārāk vispārīga. Ir kritiski svarīgi izstrādāt stratēģiju, kas ietver ekonomiskos ieguvumus, jo nav jēgas runāt par digitālajiem ceļiem, ja tam apakšā nav skaidras ekonomikas.
Vai tiesa, ka Latvija grib kļūt par nozīmīgu 5G testēšanas valsti? Zinu, ka Eiropā ar to ir problēmas, jo tehnoloģijas it kā ir, bet nav kur tās izmēģināt.
Jā, gribam panākt to, lai Latvija kļūtu par Eiropas jauno tehnoloģiju testu poligonu. Zinu arī, ka “LMT”, EM, “MikroTik” par šo ideju teiktu – jā. Bet īpaši garāks šis saraksts arī nav. Nezinu, ko atbildētu Satiksmes, Iekšlietu un Izglītības un zinātnes ministrija. Izņemot Rīgas Tehnisko universitāti, nezinu, kādu atbildi saņemtu no Latvijas augstskolām.
Lai mēs ieinteresētu “Nokia”, “Ericsson”, “Qualcomm” vai “Cisco”, mums precīzi jānodefinē, kādus pakalpojumus esam gatavi nodrošināt, tostarp konsultantus, kas palīdzētu sarunās ar satiksmes ministriju, “Altum”, pašvaldībām utt. Tikai tajā brīdī varēsim teikt, ka ne tikai gribam, bet arī varam sevi rādīt kā vērtīgu izmēģinājumu vietu, kur reālā vidē var pārbaudīt jaunākos risinājumus.
Tas mums dotu iespēju tehnoloģiju labumus saņemt pirmajiem un, kas pats svarīgākais, – mēs varētu šādi mācīties ar tehnoloģijām sadzīvot.
Pirms diviem gadiem Baltijas valstu ministri parakstīja sadarbības memorandu par “VIA Baltica” koridoru. Cik tālu ticis šis projekts?
No Latvijas vadošo lomu uzņēmies LVRTC, bet arī mēs piedalāmies darba grupā. Ceru, ka jau pavisam drīz tiks sagatavots projekts un piesaistīts finansējums, lai šis digitālais ceļš kļūtu par realitāti.
Tas nav ātri izdarāms darbs, jo ietver jauna optiskā tīkla, jaunu mastu izbūvi utt. To varētu izmantot arī kā daļu no šī testēšanas plāna – autobūves uzņēmumi varētu testēt savas autonomās automašīnas u.c. tehnoloģijas.
Latvijas mērķis ir izveidot vienotu 5G Baltijas un Ziemeļvalstu ekosistēmu. Kāds ir mērķis?
Nākamā gada laikā plānojam uzsākt darbu pie reģiona 5G stratēģijas izveides. Svarīgi ir visus esošos resursus sasaistīt vienā kopīgā datubāzē, padarot tos pieejamus visur. Piemēram, autonomo kuģu testu vieta Norvēģijā, maigi izsakoties, Latvijas uzņēmumiem ir būtībā nepieejama.
Viedpilsētu testu vietas ir visapkārt, bet kāpēc sadarbība starp visām šīm vietām un valstīm ir tik vāja? Mērķis ir sadarboties un ļaut šo infrastruktūru izmantot ikvienam. Pagaidām atduramies pie politikas un starpvalstu attiecībām, bet nākamgad šo problēmu risināsim.
