Kalniņš Helsinkos bez saunas, bet ar lielāko līgumu 0
Vasarā hokeja tirgū viens no lielākajiem pārsteigumiem bija Jāņa Kalniņa pievienošanās KHL vienībai Helsinku “Jokerit”. Lai gan divās sezonās Rīgas “Dinamo” formā viņš sevi apliecināja gana labi, somu izvēle izbrīnīja – viņiem ir viena no labākajām vārtsargu skolām pasaulē, bet ņem latvieti bez spilgtiem ierakstiem CV. Un viņš savu darbu dara līmenī, izpelnoties galvenā trenera Lauri Marjamaki uzslavas un spēles laiku dalot līdzvērtīgi ar amerikāni Raienu Zapolski.
Otrdien Rīgā Kalniņš netika galā vien ar līgas rezultatīvākā spēlētāja Līnusa Videla diviem metieniem, komandai pagarinājumā zaudējot ar 1:2. “Bija jocīgi spēli sākt otrā laukuma galā, bet emocijas spēlēt Rīgā ir labas. Pirms mača nemēģināju neko izprātot, gatavojos tāpat kā vienmēr. Savā ziņā man bija priekšrocība, ka zināju, ko no latviešu spēlētājiem sagaidīt. Golus izveidoja jaunie leģionāri,” secināja Jānis Kalniņš. “Rīga tiešām labi spēlē, galvenais, kas mainījies no pagājušās sezonas – ir pārliecība, zina, ka var labi spēlēt, pieturēt ripu, iemest, uzvarēt divcīņas un spēles. Vārtsargi ļoti labā līmenī dara savu darbu. “Dinamo” ir tiešām labāka komanda kā iepriekšējā sezonā.”
Ja neskaita spēli pret “Avtomobilist”, visās pārējās spēlēs bijāt iemetuši vismaz trīs vārtus. Rīgā – tikai vienus. Kas tam ir galvenais iemesls?
Galvenais droši vien tas, ka otro periodu nospēlējām diezgan pasīvi, piesardzīgi un ļāvām Rīgai izveidot diezgan daudz momentus. Pēc tam bija jāatgūst iekavētais, bet trešajā periodā to ir grūtāk izdarīt.
Tu no konferences vājākās komandas aizbrauci uz konferences top komandu. Kas ir citādāk?
Rīga pēdējā vietā bija pagājušajā sezonā. Citādāk ir pilnīgi viss, organizācija ir tiešām fantastiska – ja ir kādi jautājumi, vienmēr ir konkrētas atbildes. Spēlētāji ar NHL pieredzi saka, ka “Jokerit” ir ļoti tuvu tam līmenim. Visi esam kā liela ģimene, viens otru atbalstām. Esmu priecīgs, ka tur nokļuvu. Tas man vasarā lielos vilcienos bija vienīgais variants un ilgi nedomāju, vai piekrist. Nevar nemaz salīdzināt ar iepriekšējo leģionāra pieredzi Ungārijā, tagad viss ir pavisam citādāk. Spiedienu uz mums kā leģionāriem nejūtu, tikai jādara savs darbs.
Kā esi apmierināts ar savu lomu komandā?
Esmu ļoti apmierināts, katrs spēlētājs zina savu lomu un ir priecīgi te būt. Tā ir viena no atslēgām, lai būtu laba komanda. Līdz šim spēles (ar Raienu Zapolski) dalām uz pusēm, sadzīvojam ļoti labi. Esam konkurenti, bet tajā pašā laikā arī ļoti labi draugi. Zinām, kāda šobrīd ir situācija un kā būs tuvāk izslēgšanas spēlēm – vārtos būs tas, kurš rādīs labāku sniegumu. Ar visiem komandas biedriem ir ļoti labas attiecības.
Piekrīt, ka somu spēlētāji kopumā ir nekaunīgāki kā latviešu spēlētāji?
Grūti spriest, vai nekaunīgāki, bet apzinās, kas jāizdara, lai komanda spētu uzvarēt, tostarp cīņā vārtu priekšā. Mums katram spēlētājam ir pārliecība par saviem spēkiem, ikviens var iemest vārtus, nav tikai viens izteikts līderis.
Kāda ir sadzīve Helsinkos?
Nav nekādu problēmu, visi runā angliski. Helsinkos ir vienkārši dzīvot, līdz Rīgai nav tālu. Vienīgais, ka dārga pilsēta, pārtika. Jāatzīst, ka līgums arī man ir lielākais karjerā. Komanda nodrošina ar dzīvokli, ar kājām līdz centram ir desmit minūtes, līdz hallei – 15 minūtes ar auto. Ja vajag, iedod mašīnu. Sauna? Nē, man dzīvoklī nav. Somu spēlētāji bieži iet, gandrīz pēc katra treniņa ir sauna ieslēgta. Es gan tik bieži ne – reizi, divas nedēļā.
Tu biji izteicies, ka kopš sezonas sākuma ne ar vienu no “Dinamo” neesi runājis. Vai esi lepns palicis?
Nē, nē, ir savas lietas, kas jādara, koncentrējos uz savu un savas komandas spēli. Apkārt daudz nerunāju.
Ir kādas atšķirības darbā ar vārtsargu treneri?
Jā, programma sarakstīta nedēļai uz priekšu un pie tās pieturamies. Ir šādas tādas nianses, ko esmu pamainījis un tas nāk tikai par labu.
Tev šī bija pirmā spēle ar jauno ķiveri?
Jā, pirmā diena. Tā īsti nav mana, nācās treniņa laikā samainīt, jo komandas biedrs sirsnīgi uzmeta un ielocīja režģi diezgan traki, bet uz vietas nebija tāds, kāds ir manai.
Jums šodien sastāvā tikai viens spēlētājs bija jaunāks par 25 gadiem. Ģērbtuvē joku nepietrūkst?
Nepietrūkst gan, bet fakts interesants. Var just, ka pieredzējis sastāvs un meistarības līmenis ir pietiekošs. “Jokerit” mērķis ir izcīnīt Gagarina kausu.
Pirmssezonas nometne bija grūtāka kā Rīgā?
Vieglāka. Mēs ar fiziskās sagatavotības treneri vēl smējāmies, kad es to teicu. Viņš teica, ka tāds ir plāns, pirms sezonas nevajag pārforsēt un acīmredzot tas dod rezultātu, komanda spēlē ļoti labi un enerģijas pietiek.
