Kalniete: “Šokējoši šajā “russiagate” ir ES institūciju naivums un neaizsargātība pret Krievijas aģentiem, kuri darbojas, izmantojot demokrātiskās vērtības – vārda brīvību, cieņu” 67
Eiropas Savienībai (ES) ir izlēmīgi jāvēršas pret Kremļa aģentu tīklu, kas ir risks mūsu drošībai, uzsver Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (JV), uzstājoties EP debatēs Strasbūrā.
Kā aģentūru LETA informēja politiķes palīdze Elīna Bīviņa,
“Šokējoši šajā “russiagate” ir ES institūciju naivums un neaizsargātība pret Krievijas aģentiem, kuri darbojas, izmantojot demokrātiskās vērtības – vārda brīvību, cieņu pret dažādiem viedokļiem un toleranci,” norāda EP deputāte.
EP ceturtdien, 8.februārī, balsos par rezolūciju, kurā uzsvērta nepieciešamība stiprināt EP iekšējās drošības sistēmas pret Krievijas iejaukšanos un novērst iespējas Krievijas ietekmes aģentiem izmantot EP resursus naidīga un kaitnieciska satura izplatīšanai, kas ir īpaši būtiski hibrīdkara apstākļos.
Kalniete ir viena no rezolūcijas autorēm un sarunās par rezolūcijas saturu pārstāvēja Eiropas Tautas partijas viedokli, aizstāvot pozīciju, ka sabiedrībai ir jādara zināmi Krievijas ietekmes aģentu vārdi un viņu aktivitātes ir jāizgaismo.
Kalniete uzsver, ka Ždanoka nav vienīgā, kas Strasbūrā un Briselē, arī ES valstu galvaspilsētās netraucēti īsteno Krievijas iejaukšanās politiku, ar mērķi irdināt mūsu sabiedrības vienotību, sēt naidu, radīt neticību Eiropas vērtībām, kā arī veicināt populismu un ekstrēmismu.
Viņa akcentē, ka Krievijas ietekmes aģentu tīkls Eiropā ir plašs un toksisks. Kalniete klāsta, ka to Kremlis ir pārmantojis no Padomju Savienības un “veiksmīgi attīstījis”, tajā ieperinot arī ES politiskās elites pārstāvjus, EP deputātus un dažāda mēroga pašvaldību vadītājus.
Uzstājoties EP, Kalniete atzīmē, ka kopš Krievija uzsāka agresiju pret Ukrainu, ES ir pakļauta arvien biežākiem plaša spektra hibrīduzbrukumiem, tāpēc šādu ārvalstu aģentu atrašanās EP un citās mūsu demokrātijas institūcijās, rada būtiskus riskus mūsu drošībai un uzticamībai.
uzsver deputāte.
LETA jau rakstīja, ka nopludinātas elektroniskā pasta sarakstes liecina, ka Ždanoka vismaz kopš 2004.gada regulāri atskaitījās Krievijas Federālā drošības dienesta darbiniekiem par savām aktivitātēm un lūdza naudu pasākumu rīkošanai.
Ždanoka noliedz sadarbību ar Krievijas izlūkdienestu, bet no savām kontaktpersonām dēvē par jaunības draugu, vēsta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica”.
Sarakste nonākusi Krievijas pētnieciskā izdevuma “The Insider” rīcībā, bet tas informācijā dalījies ar “Re:Baltica”, igauņu portālu “Delfi” un Zviedrijas laikrakstu “Expressen”.