Kalniete: notikumu attīstība Moldovā ir ne mazāk svarīga par Ukrainā notiekošo 6
Lai arī par notikumiem Ukrainā ir iespējams dzirdēt daudz vairāk, ne mazāk svarīga ir arī notikumu attīstība Moldovā, šādu uzskatu aģentūrai LETA pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (V), kura darbojas Ārlietu komitejā.
Kalniete neslēpa gandarījumu, ka Bulgārijā notikušajās vēlēšanās uzvarējusi viņas pārstāvētā Eiropas Tautas partija (ETP), kura šonedēļ pulcējās Jūrmalā, lai slēgtās sēdēs spriestu par ekonomikas un Ukrainas attīstības jautājumiem.
“Bulgārijā uzvarēja kristīgie demokrāti, tātad labējie centriskie spēki. Rumānijā prezidenta vēlēšanās, neskatoties uz ārkārtīgi smagu un masīvu kampaņu, kuru īstenoja sociālisti, uzvarēja ETP kandidāts [55 gadus vecais Sibiu pilsētas mērs Klauss] Johanness. Pašlaik aktuālais jautājums ir, kā šīs vēlēšanas ietekmēs gaidāmās vēlēšanas Moldovā, jo tur sabiedrība ir ļoti sadalīta,” sacīja Kalniete, piebilstot, ka nākamnedēļ Moldovu apmeklēs [Krievijas vicepremjers Dmitrijs] Rogozins, kurš grasās atbalstīt sociālistu partiju.
“Klīst pat baumas, ka Rogozins vizītes laikā varētu paziņot par līdzšinējo eksporta ierobežojumu atcelšanu, dodot signālu, ka, esot draugos ar Krieviju, Moldovai nesekos grūtības,” uzsvēra deputāte.
Vaicāta par ES iespējamo reakciju, Kalniete norādīja, ka ES šajā jautājumā nav ar “pliku roku ņemama”.
“Nākamnedēļ Moldovā kopīgā vizītē ieradīsies [Polijas prezidents Broņislavs] Komorovskis un [Ukrainas prezidents Petro] Porošenko, jo Moldovas ziemeļos ir reģions, kuru apdzīvo prokrieviski noskaņota ukraiņu minoritāte,” sacīja Kalniete, par iemeslu minot augsto propagandas saturu iedzīvotājiem pieejamajos medijos.
“Ja Moldovas vēlēšanās uzvarēs proeiropeiski noskaņoti spēki, tas būtu vēl viens mūsu veiksmes stāsts,” uzskata Kalniete.
Dienu pēc EP dotās piekrišanas ES-Moldovas asociācijas līgumam viņa aģentūrai LETA jau bija norādījusi, ka ES ir nepieciešams atbalstīt informatīvas kampaņas īstenošanu Moldovā par ieguvumiem no tuvināšanās ES.
“Valsts iedzīvotāju zināšanas par ES un asociācijas līgumu joprojām ir nelielas, turklāt sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Moldovas iedzīvotāji šo jautājumu pietiekami nav izpratuši. Krievijas veidotā Muitas savienība kā jēdziens viņiem ir vairāk zināms nekā asociācijas līgums ar ES,” skaidroja Kalniete, par vienu no iemesliem minot lielo Krievijas mediju ietekmi valstī.
“Šī iemesla dēļ ES ir jādomā, kā atrast finansējumu, lai varētu sniegt informāciju pietiekami plašā un saprotamā veidā, kas ir ES,” uzskata Kalniete.
