Kalniete: Krievijas prezidents ir atkārtojis Krimas scenāriju, bet šoreiz pasaule tam ir gatavāka 92
Ar lēmumu par Luhanskas un Doņeckas pašpasludināto republiku atzīšanu Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir atkārtojis Krimas scenāriju, bet atšķirībā no 2014.gada šoreiz pasaule tam ir daudz gatavāka, aģentūrai LETA norādīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete.
“Šodien Krievijas Federācijas padomē prezidenta lēmums tiks apstiprināts un abas šīs teritorijas tiks anektētas. Es citādi to nevaru nosaukt, kā vien par skaidru vardarbības aktu. Ņemot vērā līdzšinējās provokācijas – vispārējā mobilizācija, iedzīvotāju evakuācija – viss notiek kā pēc mācību grāmatas iegansta radīšanai un gatavošanās tam, lai Putinam būtu pilnīgs pamatojums doties aizstāvēt Luhanskā un Doņeckā Krievijas tautiešus,” uzsvēra politiķe.
Viņas ieskatā, šodien no visām pusēm – gan no Eiropas Savienības (ES), gan ASV – būtu jādzird, ka tās sankcijas, par kurām Krievijas prezidents tika brīdināts, tostarp atslēgšana no finanšu sistēmas, “Nord Stream 2” apturēšana, augsto tehnoloģiju bloķēšana, stājas spēkā, jo Putins ir īstenojis kara aktu.
Jautāta, vai ES dalībvalstu līderiem un valdību vadītājiem izdosies ātrā laikā panākt vienošanos par sankciju ieviešanu pret Krieviju, Kalniete pauda cerību, ka to būs iespējams panākt. Viņa akcentēja, ka mūsdienās karš vairs nav tanku vai karaspēka ievešana otras valsts teritorijā – karu var īstenot, nemaz neieejot citas valsts teritorijā, ko Krievija dara jau labu laiku ar saviem kiberuzbrukumiem.
“Katrai ES dalībvalstij ir savas intereses. 30 miera gados kopš PSRS sabrukšanas daudzas valstis ir izveidojušas atkarības saites no Krievijas, īpaši enerģētikas jautājumos. Par sankcijām nemaksā tikai viena puse. Par sankcijām maksā abas puses – gan tā, pret kuru sankcijas ievieš, gan tā, kura to dara. Tas ir galvenais šķērslis, kāpēc ir ārkārtīgi grūti vienoties, jo ir jāapsver, kādas būs ekonomiskās sekas, vai tās neradīs papildu politiskās nestabilitātes viļņus. Jautājums, ko viņi uzskatīs par iebrukuma sākumu, proti, vai ES dalībvalstu līderi un valdību vadītāji šo Luhanskas un Doņeckas atzīšanas faktu saredzēs par sākumu iebrukumam Ukrainā,” skaidroja Kalniete.
Kā ziņots, Krievijas Valsts dome pagājušajā nedēļā pieņēma rezolūciju, aicinot Putinu atzīt okupēto Ukrainas teritoriju “neatkarību”, un šodien šis jautājums tika apspriests Drošības padomes sēdē.
Krievijas prezidents pirmdien telefonsarunā ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu un Francijas prezidentu Emanuelu Makronu paziņojis, ka tuvākajā laikā parakstīs dekrētu par okupēto Austrumukrainas teritoriju “neatkarības” atzīšanu, pavēstījis Kremlis.
Putins pirmdienas vakarā parakstījis dokumentus par abu “tautas republiku” atzīšanu un “draudzību, sadarbību un palīdzību” starp tām un Krieviju.
