Kalniete: Kamēr Putinam tas būs vajadzīgs, tikmēr Lukašenko būs Baltkrievijas vadītājs 85
Krievijas prezidents Vladimirs Putins, solot atbalstu Baltkrievijai, piekopj brīdinošu retoriku, lai Eiropas Savienība (ES) un ASV neietu tik tālu kā Ukrainas gadījumā, aģentūrai LETA izteicās Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (JV).
Pēc Kalnietes vārdiem, Baltkrievija esot Krievijas pēdējais lielais sabiedrotais un patlaban Baltkrievijas autoritārais vadītājs Aleksandrs Lukašenko ir ļoti atkarīgs no Putina. Kamēr Krievijas prezidentam viņš vēl būs vajadzīgs, tikmēr Lukašenko arī būs Baltkrievijas vadītājs.
Komentējot Krievijas un Baltkrievijas parakstītās vienošanās par abu valstu ciešāku integrāciju, politiķe norādīja, ka to saturs pagaidām nav publiski pieejams, vien zināms, ka abu valstu līderi ir vienojušies par 28 programmu saturu. Taču ir skaidrs, ka Baltkrievijas valstiskā neatkarība ir ievērojami samazinājusies un ka tā ir kļuvusi par Krievijas “autonomo” apgabalu.
“Ja mēs runājam par vienotās Krievijas un Baltkrievijas ūnijas radīšanu, protams, tas rada paaugstinātus drošības riskus. Ja starp tām 28 programmām, par kurām panākta vienošanās, ir runa arī par militāro virsvadību, drošības sistēmām, tad to centralizācija ievērojami palielina riskus,” pauda Kalniete.
Pagājušajā nedēļā Vācijas iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers aicināja ES rīkoties un palīdzēt apturēt migrantu plūsmu, kuri nelegāli iekļūst Polijā no Baltkrievijas. Jautāta, vai Vācijas aicinājums varētu mainīt Eiropas Komisijas (EK) prezidentes Urzulas fon der Leienas nostāju, ka Brisele nepiešķirs līdzekļus žoga būvniecībai un bloka ārējām robežām, politiķe pauda viedokli, ka agri vai vēlu finansējuma jautājums tiks pārskatīts.
“Manuprāt, Leiena saprot, ka robeža ir jāizbūvē, bet viņai grib ievērot retorikas politkorektumu. Tas, ka Vācijas iekšlietu ministrs to ir pateicis, nozīmē, ka pakāpeniski tiek būvēta lēmuma pieņemšanas arhitektūra. Esmu pārliecināta, ka finansējums tiks piešķirts. Vai tas būs šogad, grūti pateikt, jo lēmumu pieņemšanas process ir samērā lēns,” sacīja EP deputāte.
Runājot par to, vai NATO nostāja šajā jautājumā ir pietiekama, Kalniete uzsvēra, ka NATO visu pirms ir alianse un ikvienu lēmumu tik būtiskā jautājumā, kas attiecas uz notiekošo uz Polijas un Baltkrievijas robežas nevar pieņemt, piemēram, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
“Tai ir jābūt nostājai, ko pieņem NATO dalībvalstis. Manuprāt, NATO piesardzīgās reakcijas iemesls ir tāds, ka alianse nevar atļauties dot jelkādu ieganstu situācijas eskalācijai,” norādīja politiķe.
Jautāta, ko viņas ieskatā Baltkrievija mēģina panākt ar hibrīduzbrukumu, Kalniete pieļāva, ka daļēji tas ir saistīts ar atriebību ES par tās atbalstu Baltkrievijas opozīcijai, bet tas ir arī ES šantāžas mēģinājums, lai panāktu sarunas ar režīmu. Viņa atzīmēja, ka, saskaņā ar Polijas izlūkdienesta ziņām, Baltkrievija vadās pēc hibrīdstratēģijas, ko, savulaik, izstrādāja Krievija.
“Tās nav tikai emocijas, bet gan lēmumi ar pavisam konkrētām sekām. ES patlaban saskaras ar vairākām krīzēm, piemēram, Covid-19 un enerģētikas krīzi. Tas nozīmē, ka ES daļa uzmanības un resursu jāvelta tam, lai risinātu robežu un nelegālās migrācijas no austrumiem jautājumu, kas ar katru nākamo dienu bīstami eskalējas,” sacīja politiķe.
EP deputāte arīdzan norādīja, ka notiekošais uz Baltkrievijas robežas šķeļ Eiropu, jo no vienas puses ir cilvēki, kas uzskata, ka tā nedrīkst rīkoties un patvērums jādod ikvienam, kurš to prasa, bet no otras puses, drošības dienestiem ir pietiekami daudz informācijas, lai zinātu, ka šis ir viens no veidiem, kā Eiropā iekļūst teroristi.
“Tas ir ES lēmums, kam atvērt savas robežas, to nenoteiks diktators. ES uzdevums ir sargāt Šengenas un ES robežu,” uzsvēra deputāte.
LETA jau rakstīja, ka Lukašenko režīma izvērstā hibrīduzbrukuma ietvaros aizvadīto mēnešu gaitā notikuši centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā no Baltkrievijas iesūtīt tūkstošiem nelegālo imigrantu, kuru lielākā daļa kā tūristi ieradušies Baltkrievijā no Irākas.
ES apsūdzējusi Minskas režīmu centienos tādējādi atriebties par atbalsta sniegšanu baltkrievu opozīcijai un par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju, reaģējot uz pagājušā gada protestu vardarbīgo apslāpēšanu.
Polijas premjers Mateušs Moraveckis, otrdien uzrunājot savas valsts parlamentu, apsūdzēja Krievijas prezidentu, ka viņš ir Baltkrievijas migrantu krīzes patiesais kurators.
“Šim uzbrukumam, ko īsteno Lukašenko, vadītājs ir Maskavā prezidenta Putina personā,” uzrunājot Polijas parlamenta ārkārtas sēdi, sacīja Polijas premjers.
