Kaļķot, mulčēt vai vienkārši uzrakt? Gatavojam zemīti ziemas guļai 0
“Kad raža novākta, augsne mazdārziņā nav noteikti jāuzrok. Tas parasti ir lieks darbs. Labāk to mulčēt. Der veikt augsnes analīzes,” iesaka vecākais speciālists dārzkopībā no Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Māris Narvils.
Pēdējie zinātnieku ieteikumi dārzu kopšanā mudina vairāk domāt par to, kā atdot augsnei auglību. Viens no ieteikumiem – neuzrakt augsni rudenī. Tā augsne vairāk tiek pasargāta no barības vielu izskalošanās. Agrāk augsni uzart rudenī bija svarīgi, jo tika iestrādāti kūtsmēsli un tiem bija jāsatrūd.
Pēc ražas novākšanas vēlams veikt augsnes analīzes. Tās var nodot agroķīmijas laboratorijās Rīgā, Lielvārdes ielā 36, un reģionos Latvijā. Pamatelementu noteikšana maksā ap 15 eiro. Taču noteikti vajadzētu noteikt vismaz vienu rādītāju – augsnes skābumu (pH). Tas augu attīstībai ir viens no būtiskākajiem.
Skābumu mājas apstākļos var noteikt arī ar speciālu pH testu (nopērkams dārzkopības preču veikalos), kurā pēc krāsu skalas viegli noteikt rādījumu.
• Augsnes analīzes sevišķi svarīgi veikt jaunos dārzos.
• Nav vērts tagad augsnē iestrādāt minerālmēslus, jo tie izskalosies.
Skābumu augsnē mazina tās kaļķošana, taču jāzina, vai tas vajadzīgs. Piemēram, Zemgalē ir karbonātu augsnes, kur lieka kaļķošana nav vēlama.
Vairumam dārza augu attīstībai piemērots ir pH 6–6,5 (tad nav jākaļķo). Ja tas ir 5–6, tad nedaudz kaļķu derētu. Ja pH zemāks par 5, tad jākaļķo krietni daudz.
Sārmaina augsne patīk kāpostaugiem un redīsiem. Sīpolaugus tā sevišķi neietekmē. Bietēm, zirņiem un pupām lieka kaļķošana nepatīk. Tā neder arī kartupeļiem paredzētajā lauciņā, jo rosina kraupja attīstību.
Kaļķošanai ērti ir granulētie kaļķi (krīts). Ja lieto dolomītmiltus vai kaļķakmens miltus, uzliek aizsargbrilles un darbojas bezvēja dienā, jo materiāli ļoti put.
• Pēc kaļķošanas augsne jāuzrok.
Vislabāk augsni nomulčēt. Tam der gan salmi, gan nobirušās koku lapas, gan nopļautā mauriņa zālīte. Ja zāles un lapu daudz, daļu var ierakt augsnē. Līdz pavasarim šie organiskie materiāli jau būs daļēji sadalījušies (to sauc par kompostēšanas metodi sliņķiem).
Der dažādu lapu sajaukums. Arī ozola lapām nav ne vainas. Tās gan līdz pavasarim nebūs sadalījušās, taču var nogrābt uz vadziņām, pasargājot tajās augsni no sablietēšanās.
Rudenī uzbērtais mulčas slānis pasargās augsni no barības vielu izskalošanās, augsne saglabās mitrumu un irdenumu līdz vēlam pavasarim. Tas sevišķi nozīmīgi sausos gados.
Mulčai ir viens trūkums – augsne zem tās lēnāk iesilst. Lai to paātrinātu, slāni pavasarī var nogrābt, papildus var uzklāt melno agroplēvi.
• Bagātīga mulčēšana un organisko materiālu ierakšana augsnē aizvieto kūtsmēslus.
• Der nomulčēt arī ziemas ķiploku dobi.
• Ja lieto minerālmēslus, mulčē mazāk, jo var pārmēslot augus.
Augsnes auglību uzlabo un no izskalošanās pasargā zaļmēslojums (septembrī var sēt rudzus, vīķus, augustā eļļas rutkus, sinepes). Patlaban vēl varētu mēģināt sēt rudzus (šogad ir silts rudens). Ja tie pagūs kaut nedaudz sadīgt, tie mazinās augsnes izskalošanos ziemā.
Uzrakt varētu tikai to sakņu dārza daļu, kur paredzēts agri sēt zirņus, redīsus.
Ja dārziņā bijušas daudzgadīgas nezāles, tad gan zemi uzrok un tās izlasa.
• Arī uzraktās dobes vēlams mulčēt.
