Kaļķošana – augsnes auglībai un kultūraugu ražībai 0
Barības vielu uzņemšana no augsnes ir atkarīga no dažādiem augsnes faktoriem, bet viens no būtiskajiem ir augsnes pH reakcija. Intensīvi strādājot, augsnes agroķīmiskās īpašības pasliktinās. Lai nezaudētu tās auglību ilgtermiņā, būtu jāveic augsnes ielabošanas pasākumi – jāveido maksimāli piemērota augu seka, jalieto zaļmēslojums vai jāsēj starpkultūras, jāizvēlas augsnes struktūrai piemēroti agrotehniskie pasākumi, akcentē agroķīmijas tirgotāja “Baltic Agro” eksperti.
Laukaugiem piemērotas ir augsnes ar neitrālu pH reakciju. Ja, intensīvi strādājot, augsnes pH samazinās jeb paskābinās, būtu vēlams veikt kaļķošanu.
Augsnes kaļķošana izraisa organiskās vielas mineralizāciju, pastiprina baktēriju un mikroorganismu darbību, kā rezultātā palielinās un nostabilizējas augsnes organiskās vielas saturs – auglība. Augsnes auglība nosaka kultūraugu iespējamo ražību.
Lai pieņemtu pareizus lēmumus, pirms kaļķošanas būtu jāveic augšņu agroķīmiskā izpēte. Latvijā ar augšņu agroķīmisko izpēti nodarbojas vairākas sertificētas laboratorijas. Augsnes analīžu rezultāti precīzi norāda uz risināmajām problēmām un sniedz ieteikumus to risināšanā.
Augsnes agroķīmisko izpēti jāveic, jo tā atspoguļo augsnes auglību, jeb potenciāli iegūstamo ražības līmeni. Zinot situāciju ir vieglāk pieņemt ekonomiski pamatotus lēmumus. Analīžu rezultāti palīdz ne tikai aprēķināt nepieciešamo kaļķojamo materiālu lietošanas devu, bet arī veidot sabalansētu mēslošanas sistēmu katram laukam, nepieļaujot nevajadzīgu minerālo mēslojumu ietekmi uz vidi.
Tirgū ir dažādu valstu ražotāju vairāku veidu kaļķojamie materiāli. Populārākie ir kaļķakmens, kura kaļķošanas vērtība ir 97-98%, Ca O 53,3%. Ar šādu kaļķojamo materiālu kaļķo laukus, kuros veic pamata pH ielabošanu reizi 4-5 gados. Lietošanas deva atkarīga no nepieciešamības, ņemot vērā analīžu rezultātus. Granulētais kaļķis, kurš ir tarots maisos, piemērots uzturošajai kaļķošanai, kuru veic ik gadu stipri paskābinātās augsnēs vai kultūraugiem, kuriem pastiprināta Ca vajadzība, piemēram lauka dārzeņi, augļu koki. Ir arī ātras iedarbības kaļķis, kura lietošanas deva ir 0,5 – 1 t/ha.
Skābo augšņu kaļķošanu var veikt jebkurā gada laikā, kad lauks ir brīvs no kultūraugiem un mitruma apstākļi ļauj lietot tehniku uz lauka. Vislabāk to veikt vasaras otrajā pusē pēc ražas novākšanas pirms rugaines pēcpļaujas apstrādes un aršanas. Rudenī iestrādātie kaļķojamie materiāli ziemas un pavasara mēnešos palielinātos mitruma apstākļos labāk neitralizē augsni. Svarīgi, lai uzreiz pēc kaļķošanas, kaļķi sajauktu ar augsni un ieartu.
Vai vienreiz veicot kaļķošanu augsnes pH uzlabojas uz ilgu laiku? Tas atkarīgs no daudziem faktoriem – augsnes veida, agrotehniskajiem pasākumiem, lietotajiem mēslojumiem,augu secības utt. Augšņu agroķīmisko izpēti ieteicams veikt reizi piecos gados. Analīžu rezultāti arī parādīs nepieciešama atkārtota kaļķošana vai nē.
Paskābināšanās procesiem vairāk pakļautas ir intensīvi apsaimniekotas augsnes, kur tiek lietotas augstas minerālā mēslojuma devas.
