Kaljulaida neizsludina likumu par pensiju reformu Igaunijā 0
Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida nolēmusi neizsludināt janvāra nogalē parlamentā pieņemto likumu par pensiju reformu, uzskatot, ka tas neatbilst valsts konstitūcijai.
Kā norādīts piektdien izplatītajā prezidentes biroja paziņojumā, tas nozīmē, ka likums tiek atdots parlamentam vēlreizējai izskatīšanai.
Prezidente, kas konsultējusies ar juristiem un bijušajiem Rīgikogu spīkeriem, uzsver, ka likumu analizējusi tikai un vienīgi konstitūcijas kontekstā.
“Manam viedoklim par reformas saturu nav nozīmes. (..) Konstitūcija pārkāpta pietiekami nopietni, lai atdotu likumu atpakaļ parlamentam,” viņa skaidrojusi.
Rīgikogu tagad var vai nu veikt likumā grozījumus, vai arī vēlreiz to pieņemt tādā pašā veidā, un prezidentei divu nedēļu laikā būs jāizlemj, vai to izsludināt.
Ja Kaljulaida atkārtoti nolems, ka pensiju reformas likums ir pretrunā ar Igaunijas pamatlikumu, tad, ņemot vērā, ka prezidentes veto nav balstīts uz politiskiem apsvērumiem, strīds starp prezidenti un Rīgikogu būs jāizšķir Valsts tiesai.
Ja Valsts tiesa neatzīs, ka likums ir pretrunā ar konstitūciju, Kaljulaidai tas būs jāizsludina nekavējoties, bet pretējā gadījumā parlamentam nāksies izvēlēties – vai nu nolikt pensiju reformas projektu plauktā, vai arī sākt visu procesu no jauna, ņemot vērā Valsts tiesas atzinumus.
Rīgikogu pieņemtais likums, kam būtu jāstājas spēkā 2021.gada 1.janvārī, paredz, ka pievienošanās pensiju otrajam līmenim un izstāšanās no tā būs brīvprātīga, iesniedzot pieteikumu Pensiju centram vai bankai.
Ja topošais pensionārs nolemtu pārtraukt iemaksas otrajā līmenī, viņš varētu izņemt uzkrātos līdzekļus vai arī tie paliktu otrajā līmenī un tiktu investēti arī turpmāk. Tiem, kas vēlētos paši investēt savus līdzekļus, būtu iespēja tos ieskaitīt investīciju kontā.
Tie, kam uzkrāti līdzekļi pensiju otrajā līmenī, sasniedzot pensijas vecumu, varētu izlemt, vai viņi vēlas tos saņemt kā mūža pensiju, fiksēta termiņa pensiju vai arī saņemt visu summu vairākos maksājumos, katram maksājumam nepārsniedzot 10 000 eiro.
Ja līdzekļi no otrā līmeņa tiktu izņemti pēc pensijas vecuma sasniegšanas, tiktu piemērota mazāka ienākuma nodokļa likme.
Nauda, kas tiktu izņemta atbilstoši ilgtermiņa pensijas plānam, netiktu aplikta ar nodokļiem, savukārt citos gadījumos ienākuma nodokļa likme būtu 10% parasti piemērojamās 20% likmes vietā.
Tie, kas izstātos no pensiju otrā līmeņa, tam atkal pievienoties varētu tikai pēc desmit gadiem, bet vēlreiz izstāties būtu iespējams atkal pēc desmit gadiem.
