Kaļiņingradā iet bojā Imanuela Kanta muižiņa 8
Krievijas Kaļiņingradas apgabala novadpētnieki ceļ trauksmi sakarā ar bijušās Judšenas (Judtschen – vāc.), mācītājmuižas likteni. Sarkano ķieģeļu ēka, kuras vārds saistās ar vācu klasiskās filozofijas pamatlicēja Imanuelu Kantu (1724 – 1804), ir pamesta un pārvērtusies graustā. Tajā pašā laikā ievērojamā Eiropas domātāja un apgaismības filozofa memoriālo vietu gandrīz ik dienu apmeklē vācu tūristi, kas “pieskaras ēkas sienām, nopūšas un aizbrauc”, vēsta Krievijas portāls “SmartNews”. Jāatzīmē, ka 12. februārī šogad apritēs 290 gadi kopš Kanta dzimšanas, bet 22. aprīlī 210. gadadiena kopš filozofa nāves.
Bijušās vācu Austrumprūsijas Judšena mūsdienās ir Krievijas Kaļiņingradas apgabala Čerņahovskas rajona Veselovka. Vietējie žurnālistiem stāsta, ka vienstāvīgās būves vienā spārnā agrāk dzīvojusi kāda māte ar dēlu, taču pagājušajā vasarā vēsturiskais nams palicis tukšs un kļuvis par klaidoņu mājvietu.
Tostarp kultūrvēsturnieki uzskata Judšenas mācītājmuižu par unikālu, jo Kants bijis slavens ar to, ka praktiski nekad nepametis dzimto Kēnigsbergu, tomēr minētajā muižā dzīvojis trīs gadus laikā no 1747. līdz 1751. gadam, kad strādāja par vietējā mācītāja ģimenes mājskolotāju. Visā bijušajā Austrumprūsijā patlaban ir tikai divi ar Kanta vārdu saistīti memoriālie objekti – filozofa kaps Kaļiņingradā un Judšenas muiža. Oficiāli kopš 2011. gada tā ir Kaļiniņgradas apgabala aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, taču tuvākajā laikā objektā nekādi darbi nav paredzēti. Daļai vietējo amatpersonu ir viedoklis, ka Judšena nemaz tik vērtīga neesot, jo 18. gadsimta būvē 19. gadsimtā noticis ugunsgrēks, pēc kura tā atjaunota, līdz ar to Kantu “atceroties” tikai ēkas pamati un atsevišķas sienu daļas. Muižas interjerā arī nav saglabājies nekas, kas būtu saistīts ar dižgaru. Turklāt būve esot privātīpašums.
Izcilākie Imanuela Kanta filozofiskie sacerējumi ir triloģija “Tīrā prāta kritika” (pirmizdevums Rīgā 1781. gadā), “Spriestspējas kritika” un “Praktiskā prāta kritika”.
