Nesen pabeidzis darbus pie Pētera Pirmā namiņa Liepājā. Kā Uzvaras līdumā līgos kalējs Jānis Vaivods? 5
Andris Tiļļa, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Pirmsjāņu dabas plaukumā bijām ieradušies profesionālā kalēja Jāņa Vaivoda mājās “Upītes”, kas uzceltas Uzvaras līdumā pēc toreizējā Latvijas Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa ierosmes.
Te Jānis Vaivods ar ģimeni saimnieko jau vairāk nekā trīsdesmit gadu, un viņu veikums – uzmanības cienīgs: iekopti lauki, ziedošs pagalms, piecas ēkas, tostarp jauna kalēja darbnīca…
“Saimniecības kopplatība ir apmēram 2,5 ha, puse apaugusi ar… dzelžiem,” pasmaidot noteic Jānis.
Loģiski, ka meistara dzīves telpa galvenokārt ir viņa darbnīca un sēta, kurā dažs dzelzis izskatās kā laikmetīgās mākslas eksponāts, viens no tiem ir īpašs – Rīgas leģendārās kafejnīcas “Flora” iebraucamās vietas vārtu sānu daļas.
Ciemošanās diena mums iegadījusies saulaina, dārzā zied rododendri, spēcīgi smaržo ceriņi – īsta pārlaimība! Var just, ka te dzīve rit tik laucinieciski tieša, ka aprakstā gribas ieturēt blaumanisku jestrumu.
Jānis tikko atbraucis no Rīgas, kur sapotēts pret koronavīrusu. Jušana esot normāla, vienīgi tāds viegls reibonītis… Jau grasāmies tuvāk iepazīt viņa saimniecību, kad piepeši Jāņa mamma Zinaīda (šogad 22. augustā svinēs 85. dzimšanas dienu!) iesaucas: “Ak, Jēzu, ābeles zarā spiets!”
Mammas jau mēdz būt kā mājas acis – pamana visu. Nu ko, Jānis steidz meklēt vajadzīgās lietas bišu saņemšanai, mēs pa to laiku izstaigājam apkārtni, lai netraucētu lauku sētas ierastajam darba ritmam.
Te pagāja mana bērnība
“Uzvaras līdums” – tā ir vēsturiska vieta, kas saistīta ar Olaines apkārtnes attīstību – 1936. gada 23. septembrī toreizējais Latvijas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis nosusinātajam 250 ha purvam deva vārdu Uzvaras līdums un iemūrēja pamatakmeni pirmās saimniecības “Līdumnieki” pamatos.
Latvijas nacionālās armijas atbrīvošanas cīņu dalībniekiem, kas cīnījušies arī latviešu strēlnieku pulkos, piešķīra 16 paraugsaimniecības. Vietu mājas būvniecībai noteica izlozējot.
Mājas nav pamestas novārtā, joprojām tās ir apdzīvotas – ieraudzīsiet jau no ceļa un par šo vietu vairāk uzzināsiet no informatīvām norādēm.
Jānis Vaivods: “Māju iegādājos toreiz, kad te vēl bija sovhozs, nopirku no viena komunista, kurš staigāja apkārt un visus gānīja… Šī apkaime man ir īpaši tuva, jo te, līduma pirmajā mājā, kurā dzīvoja mana vecmamma, es uzaugu. Tātad zināma vai katra taciņa.”
Jāņa dzīvesbiedre Ina strādā Rīgā par uzņēmuma galveno grāmatvedi. Izaudzināti divi bērni: meita Elīna un dēls Viesturs, kurš ar ģimeni dzīvo Londonā.
Zinaīda pamanījusi, ka noliekusies plaukstošā “saldā mīlestība’’, to pieslien stāvus pie pirts sienas (Mīlai būs ziedēt!), uzmet skatienu spietam, vai viss kārtībā.
Viņas dzīves pieredze, enerģiskums un viesmīlība ir apbrīnojama! Zinaīda stāsta, ka dzimusi Varakļānu pusē, viņas brāļa Aleksandra dēls ir izcilais diriģents Māris Sirmais.
Izrādīdama dārzu, iesaka vērtīgas receptes, piemēram, savākt un izkaltēt ceriņu ziedus, ko pēcāk apliet ar šņabi, – pēc divu nedēļu ievilkšanās būšot labs smērējamais pret locītavu sāpēm.
Pēc brīža mums pretī iznāk Jānis – sapušķojies improvizētai līgošanai – ar alus kausu rokā… Viņš ved izrādīt pirti, arī tajā vērtīgas lietas, piemēram, tēva Izidora Vaivoda, kurš bijis Rīgas 2. vidusskolas praktisko darbu skolotājs, izglābtie ģipša atlējumi (padomju laikā šādi kapitālisma kultūras eksemplāri esot izlidināti ārā pa logu), daži pakāpieni no Brīvības pieminekļa izbrāķētajām plāksnēm, augšstāvā – sena lāde… Visapkārt tik daudz interesantu kultūrvēsturisku priekšmetu, un par katru Jānim ir stāsts.
Meistarstiķis!
Kalējs – izsenis cienījams amats, ne velti Vecrīgā ir Kalēju iela! Padomju laikā ideju par šī senā amata renesansi aizsāka Rīgas pilsētas vēstures un kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas priekšnieks Georgs Baumanis.
Sākotnēji likti dažādi šķēršļi, pēcāk izdevies izveidot kalēju brigādi, kura strādājusi Kleistos kādā šķūnītī. Tur laimējies darboties arī Jānim Vaivodam – kaltas izkārtnes, režģi, lukturi, arī vārti senatnīgā stilā.
Pēcāk izveidojis savu darbnīcu Rīgā, Kalnciema ielā, no tās pārvācies uz tagadējo dzīvesvietu. Jānim darba netrūkst, viņa kalumi aizceļojuši uz Franciju, Grieķiju, bet visvairāk skatāmi tepat Latvijā, piemēram, Rīgā – vārti Miesnieku ielā 14, Dzirnavu 102, kā arī ovālie vārti Avotu ielā… Nesen pabeidzis darbus pie Pētera Pirmā namiņa Liepājā, izkalis arī seno lietu replikas Kuldīgā.
Iepazinuši Jāņa plašo darbnīcu, nonākam līdz leģendārās “Floras” vārtu daļām. Kā izdevās tās atrast? “Bija dzirdētas runas, ka vārti aizvesti uz labiekārtošanas kombināta novietni pie Doles.
Meistari nomainījušies – jaunie rausta plecus, konkrēti neko nezina… Apstaigājot teritoriju, tavu brīnumu! – zālē pavīd vārti ar unikālo renesanses pinumu. Ar krānu paceļam – tik tiešām no “Floras”!
Šis pinums ir unikāls ar to, ka apaļā dzelzs (stienis) iziet cauri apaļajam stienim, nav appīts, bet ir caurvērts. Tas tiešām ir kalēja meistarstiķis, līdzīgus vārtus ar šādu pinumu pagaidām neesmu manījis.”
Kā redzams, kalēja Jāņa Vaivoda mājas izjūta sasaistās ar visu apkārtni – no vēsturiskā “Uzvaras līduma” līdz pat savai zaļumos slīkstošajai saimniecībai.
