Kalcijs visa mūža garumā 0
“Kalcijs nodrošina veselīgu kaulu un zobu attīstību, kā arī piedalās asinsreces procesā. Tas nepieciešams, lai stiprinātu kaulus un palīdzētu izvairīties no osteoporozes – kaulu sistēmas slimības, kuras iespaidā tie kļūst trausli un viegli lūst,” stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas galvenais speciālists internajā medicīnā Aivars Lejnieks.
Tiem, kam negaršo piens un citi pārtikas produkti, kuros ir daudz kalcija, bērnībā, kā arī dzīves otrajā pusē, kad tas organismam īpaši nepieciešams, papildus jālieto kalcija preparāti.
Grams dienā
Aptieku tīkla “Apotheka” farmaceite Mārīte Šukele stāsta, ka vīriešiem ik dienas nepieciešams uzņemt ap 1000, sievietēm – 1200, bet grūtniecības un bērna barošanas laikā – līdz pat 1300 mg kalcija dienā. Labs kalcija avots ir piena vai skābpiena produkti, piemēram, izdzerot glāzi piena, kefīra vai paniņu, uzņemam 300 mg, notiesājot paciņu biezpiena – 200, bet 100 g cietā siera – ap 700 mg kalcija. Samērā daudz šā ķīmiskā elementa satur pētersīļu un seleriju lapas, spināti, maize, olas dzeltenums, pākšaugi, rieksti, sardīnes, spināti, brokoļi (100 g vārītu pupiņu ir 68, bet tikpat lielā daudzumā vārītu spinātu – 102 mg kalcija).
Pētījumi liecina, ka vīrieši un sievietes, it īpaši pēc 50 gadu vecuma, ar uzturu saņem tikai pusi no nepieciešamā jeb 600 – 700 mg kalcija dienā, tādēļ ikvienam derētu aprēķināt, cik daudz stipriem kauliem nepieciešamās vielas iekļauts ēdienkartē un ko tajā mainīt – varbūt nedzert tik daudz kafijas vai trūkstošo aizstāt ar kalcija tableti.
“Par osteoporozes novēršanu ir jāsāk domāt laikus. Tas nozīmē, ka ļoti svarīgi ir saņemt pietiekami daudz kaulu vielas jau bērnībā, jaunībā, jo kaulu struktūras veidojas līdz 20 – 30 gadiem. Osteoporozes ietekmē kaulaudu noārdīšanās noris ātrāk nekā atjaunošanās. Tādēļ, jo lielāka kaulu masa līdz tam būs izveidojusies, jo vēlāk cilvēks sasniegs kritisko līmeni, kad rodas lūzumi,” uzsver Aivars Lejnieks.
Jāatceras, ka ļoti saldi un trekni pārtikas produkti traucē kalcija uzsūkšanos organismā, bet tēja, kafija un citi kofeīnu saturoši dzērieni veicina tā pastiprinātu izvadīšanu no organisma. Turpretī C un D vitamīns sekmē to, lai kalcijs tiktu izmantots pēc iespējas pilnvērtīgāk. Tāpēc farmaceite iesaka kalcija tabletei uzdzert apelsīnu sulu.
D vitamīns organismā veidojas no saules ultravioletajiem stariem. Vispirms ādā rodas neaktīvais D vitamīns, tad tas nokļūst aknās un nierēs un kļūst par aktīvo D vitamīnu, kas palīdz kalcijam nonākt kaulos. Otrs tā avots ir treknās jūras zivis un olas. 100 g grilēta laša ir 284 starptautiskās vienības D vitamīna, tādā pašā daudzumā konservēta tunča – 144, bet vienā olas dzeltenumā vai 100 g aknu – tikai 36 starptautiskās vienības D vitamīna. Tā kā pieaugušam cilvēkam dienā nepieciešamas 700 – 800, bet pēc 50 gadu vecuma – līdz pat 1000 starptautiskajām vienībām D vitamīna dienā, ar pārtiku un saules stariem vien, it īpaši rudens un ziemas mēnešos, to uzņemt ir ļoti grūti. Turklāt vecumā mazinās ādas spēja sintezēt D vitamīnu, tādēļ būtu jāpadomā par tā papildus uzņemšanu, vislabāk – kopā ar kalcija preparātiem, kam šis vitamīns jau pievienots. M. Šukele iesaka raudzīties, lai izvēlētajā preparātā būtu vismaz 200 starptautiskās vienības vai 5 mikrogrami D vitamīna.
Kad osteoporoze jau pie durvīm
Aivars Lejnieks stāsta, ka iespēju saslimt ar osteoporozi sievietēm palielina dzimumhormonu līmeņa izmaiņas menopauzē: procesi, kas veicina kaulaudu noārdīšanu un kaulu masas samazināšanos, tad kļūst aktīvāki. Osteoporozes attīstību var veicināt arī endokrīnās sistēmas saslimšanas, piemēram, vairogdziedzera, virsnieru slimības, cukura diabēts, nieru kaites, ilgstoša dažu medikamentu, piemēram, glikokortikoīdu lietošana, kā arī iedzimtība (osteoporozes izraisīti lūzumi vienam no vecākiem). Sievietēm salīdzinājumā ar vīriešiem ir lielāks osteoporozes attīstības risks, jo kaulu struktūra ir smalkāka, bet kopējā kaulu masa – mazāka.
Par kaulu stiprumu jeb minerālo blīvumu var pārliecināties, veicot duālās enerģijas rentgena absorbciometriju jeb DXA. Arī tad, ja osteoporozes vēl nav un kaulu blīvums ir tikai nedaudz samazināts (osteopēnija), profilakses nolūkos jāsāk lietot kalcija preparātus.
“Ja kaulu minerālais blīvums ir zems, vajadzīgas lielākas kalcija un D vitamīna devas – līdz 1300 mg kalcija un 400 starptautiskajām vienībām D vitamīna dienā,” norāda farmaceite, atgādinot, ka osteoporozes profilaksei un slimības izraisīto lūzumu novēršanai kalciju nevar lietot kursu veidā – tas jādara regulāri visa mūža garumā. Lai kalcijs pēc iespējas labāk uzsūktos, vienā lietošanas reizē nevajadzētu uzņemt vairāk par 500 – 600 mg kalcija, tādēļ dienas deva jāsadala divās lietošanas reizēs – no rīta un vakarā.
Aptiekās var iegādāties kalcija preparātus, kas satur gan kalcija karbonātu, gan kalcija citrātu. Kurš no tiem labāks? “Par to domas dalās. Kalcijs vienlīdz labi uzsūcas kā no viena, tā otra,” domā Mārīte Šukele. Der atcerēties, ka tabletē esošais kalcija daudzums organismā nekad netiek izlietots pilnā apmērā – no kalcija karbonāta uzsūcas 30%, no kalcija citrāta – 40%, pārējais tiek izvadīts laukā.
Jāatceras, ka, lietojot arī osteoporozi mazinošus recepšu medikamentus, obligāti jāuzņem kalcijs un D vitamīns pietiekamā daudzumā.
UZZIŅA
Bērniem vecumā līdz trim gadiem nepieciešami 700 mg, no 3 līdz 7 gadu vecumā – 800, desmit gadu vecumā – ap 1000, bet aktīvajā augšanas periodā – no 12 līdz 24 gadu vecumam – līdz pat 1300 mg kalcija dienā.
Pēc 70 gadu sasniegšanas arī vīriešiem ik dienas jāuzņem 1200 mg kalcija.
