Ne tikai stipriem kauliem. Kam un cik daudz kalcija ikdienā nepieciešams? 0
Lai gan uzskata, ka kalcijs galvenokārt gādā par stipriem kauliem un zobiem, taču tas nodrošina arī citas svarīgas organisma funkcijas, tādas kā normāla sirdsdarbība, muskuļu tonuss, nervu impulsu pārvade, asins recēšana, insulīna izdalīšanās no aizkuņģa dziedzera.
Ar rūpīgi sabalansētu uzturu bieži vien nav iespējams uzņemt visu ikdienā nepieciešamo kalcija devu, tādēļ papildus jālieto arī kalcija preparāti.
Ap tūkstoš miligramiem dienā
Vidēji pieauguša cilvēka organismā ir aptuveni 1–2 kg kalcija. Pavisam neliela daļa – ap 1% – atrodas šūnu un ārpusšūnu šķidrumā, pārējais kalcija fosfāta sāļu veidā atrodas skeletā un nodrošina kaulu stiprību.
Organisms uzglabā kalcija rezerves kaulos viegli pieejamā formā, un to izmanto gadījumos, kad radies tā deficīts, piemēram, cilvēks ar uzturu neuzņem ikdienā nepieciešamo kalcija daudzumu.
P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas dietoloģe asociētā profesore Laila Meija norāda, ka ļoti vērtīgs kalcija avots ir piena produkti – kefīrs, biezpiens un siers. Piemēram, 200 gramos 2,5% kefīra (piena) ir 300 mg, tādā pašā daudzumā vājpiena biezpienā – 380 mg, bet 35 gramos siera – 324 mg kalcija.
To satur arī zivis un augu valsts produkti, piemēram, svaiga bazilika, pētersīļu laksti, brokoļi, kāposti, dilles, cūku pupas un dārza pupiņas, sēklas, mandeles, lazdu rieksti.
Starp citu, no termiski apstrādātiem dārzeņiem kalcijs tiek uzņemts labāk nekā no svaigiem. Lai kalcijs uzsūktos zarnu traktā, nepieciešams D vitamīns, kurš lielākoties veidojas ādā saules ultravioleto staru ietekmē, kā arī nonāk organismā ar dažiem pārtikas produktiem – treknajām jūras zivīm, olu dzeltenumu, baravikām, aknām. D vitamīna līmenis asinīs tiešā veidā saistīts ar kaulu minerālo blīvumu – bērnībā un pusaudža gados tā uzdevums ir veicināt maksimālas kaulu masas sasniegšanu, bet pēc 50 gadu vecuma – aizkavēt tā samazināšanos un novērst lūzumus.
Kalcija ātrāku uzsūkšanos organismā nodrošina paratireoīdie hormoni, kurus izdala dziedzeri, kas atrodas blakus vairogdziedzerim. Šie hormoni arī samazina kalcija izdalīšanos caur nierēm un nepieciešamības gadījumā – ja asinīs kalcija līmenis ir pazemināts, atbrīvo kalciju no kauliem. Liela nozīme ir arī kuņģa skābajai videi.
Ja kuņģī pietiekamā daudzumā neveidojas sālsskābe, kalcijs uzsūcas daudz sliktāk.
Ilgstoši lietojot medikamentus, kuri mazina skābes izdalīšanos kuņģī, kā arī glikokortikosteroīdus, dzerot kofeīnu un tanīnus saturošus dzērienus (kafiju un tēju), kuri “izskalo”no organisma kalciju, smēķējot, slimojot ar hroniskām iekaisīgām zarnu slimībām, celiakiju vai pēc zarnu operācijas var rasties kalcija deficīts.
Piemēram, viena glāze (250 ml) melnās tējas izvada no organisma 302 mg kalcija. Līdzīgs efekts ir lielam sāls daudzumam ikdienas uzturā, jo tas veicina kalcija izdalīšanos ar urīnu.
Par kalcija trūkumu var liecināt nogurums, kariess, nespodri mati un nagi, pelēcīga sejas krāsa, kaulu deformācija, muguras vai kakla aizmugurējās daļas sāpes, muskuļu vājums.
Kad kalcija nepietiek
Diemžēl no pārtikas produktiem organismā uzsūcas tikai apmēram 40% no tajos esošā kalcija. Piemēram, apēdot 100 g Krievijas siera, kurā ir ap 1000 mg kalcija, faktiski esam uzņēmuši tikai 400, bet, izdzerot glāzi piena vai kefīra – 120 mg kalcija. Lai uzņemtu pietiekami daudz kalcija, dienā būtu jāizdzer aptuveni pusotrs litrs piena, jāapēd kilograms biezpiena vai 250 g siera.
Arī pētījumi liecina, ka iedzīvotāji pēc 50 gadu vecuma ar pārtikas produktiem dienā saņem nepietiekamu kalcija daudzumu, proti, tikai 600–700 mg.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas internās medicīnas galvenais speciālists endokrinologs akadēmiķis Aivars Lejnieks uzskata, ka bērniem kaulu veidošanās periodā, sievietēm grūtniecības, bērna zīdīšanas laikā un menopauzē, kā arī senioriem papildus jālieto arī kalcija preparāti. Piemēram, ikdienā pieaugušai sievietei nepieciešams 1000 mg kalcija, bet grūtniecības laikā – līdz pat 1500 g.
Bērniem un pusaudžiem papildu kalcija preparātu lietošana nodrošinās lielāku kaulu masu. Visām sievietēm pēc 50 gadu vecuma sākas kaulu masas zudums, jo osteoblasti, kas atbildīgi par kaulu šūnu veidošanos, vairs nav tik aktīvi kā osteoklasti, kas tās noārda, tādēļ zūd līdzsvars starp kaulaudu veidošanos un noārdīšanos – šajā vecumā gadā tiek zaudēts līdz pat 1%, bet pēc 65 – jau 2–3% kaulaudu masas.
Ja šis process norit strauji, var attīstīties osteoporoze jeb trauslo kaulu slimība, par ko liecina auguma samazināšanas – pat par 3 cm, un mugurkaula deformēšanās jeb tā saucamā atraitnes kupra veidošanās, kura iemesls ir skriemeļu lūzums.
Raksturīga pazīme ir arī citu kaulu lūzumi pat pēc niecīgas traumas. Osteoporozes klīniskās vadlīnijās norādīts, ka pietiekama kalcija uzņemšana ir viens no osteoporozes profilakses un ārstēšanas stūrakmeņiem. Pierādīts, ka sievietēm menopauzē un osteoporozes pacientiem kalcija preparātu papildu lietošana par 1,6% palielina kaulu minerālo blīvumu un samazina lūzumu risku. Lai kalcijs uzsūktos, papildus jālieto arī D vitamīns – 800 SV dienā.
Kā pareizi lietot kalcija preparātus
* Lai sasniegtu optimālu kalcija dienas devu, vispirms jācenšas palielināt kalcija daudzumu uzturā, bet kalcija preparāti jāpievieno, ja ar uzturu ieteicamo kalcija devu ir grūti sasniegt.
* Pirms uzsākt to lietošanu, jāveic asins analīzes, nosakot gan kalcija, gan D vitamīna līmeni, jāizvērtē, cik tas tiek uzņemts ar uzturu.
* Ja osteoporozes ārstēšanai lieto kalcija preparātus, kā arī uzņem pietiekamu kalcija daudzumu ar uzturu, var pieaugt nierakmeņu veidošanās risks, tādēļ paralēli jādzer daudz šķidruma – līdz 2,5–3 l dienā.
* Lai kalcija karbonāta preparāti labi uzsūktos, nepieciešama kuņģa sālsskābes sekrēcija, tāpēc tie jālieto maltītes laikā vai kopā ar pusglāzi skābas sulas, savukārt kalcija citrātus var lietot jebkurā laikā.
* Vienā lietošanas reizē nevajag uzņemt vairāk par 500–600 mg kalcija, jo tas nespēs uzsūkties, tādēļ dienas deva jāsadala vairākās lietošanas reizēs.
