Liepājas Amatnieku namā santīmiem un latiem amatnieki dod jaunu dzīvi 6
Latvijai pārejot uz eiro, no apgrozības izņemtās monētas tagad pārtop pogās. Rotkalis Andris Grebis uzskata, ka tādā veidā monētām tiek dota jauna dzīve un tās atkal kalpo cilvēkiem.
“Nes latus ar ezīšiem”
Ideja par pogu kalšanu rotkalim radusies pērn kopīgi ar Ventspils muzeja pedagoģi, pazīstamo “zāļu sievu” Līgu Reiteri – viņai vajadzēja pogas tautiskai vestei un abi nonākuši pie domas santīmus izkalt pogās. Arī Latvijas Bankai nebija iebildumu pret šādu santīmu pārvēršanu. Rotkalis ar saviem četriem palīgiem šo darbu sākuši aptuveni pirms gada un interese par šo ideju tikai augusi. “Visi brauca un skatījās, gribēja zināt, kā tās top. Tagad cilvēki nes ne tikai santīmus, bet arī latus ar ezīšiem un lašiem,” stāsta rotkalis. Viņš jūt, ka cilvēkos ir nostalģija un vēlme saglabāt par piemiņu Latvijas naudu. Pogu kalšana gan nav viņa pamatdarbs, ikdienā viņš veido etnogrāfiskas rotas – saktas, jostu sprādzes, piespraudes.
Tagad pieprasījums pēc Liepājas amatnieku kaltajām pogām esot nepārtraukts, arī tūristi tās novērtē. “Ja ir pieprasījums, vajadzīgs arī piedāvājums,” teic Andris Grebis. Tikko uz ventiņiem aizsūtītas 200 pogas, bet vajagot vēl pāris simtus. Lielāki pasūtījumi bijuši arī no Smiltenes, Daugavpils, Rojas. Pogas tiek izmantotas tautastērpos, tās šuj pie vestēm. Rotkalis novērojis, ka pēdējā laikā pieaugusi novadu interese par savu tautastērpu izgatavošanu, līdz ar to arī interese par monētu pogām ir lielāka. “Tepat Krote, Kalēti taisa savu tautastērpu un viņiem vajag gan rotas, gan pogas,” atklāj meistars. Vienai vestei nepieciešams pat līdz 40 pogu. Pogas virspusē ir labi saskatāms ģerbonis, bet izliektajā iekšpusē pogas kājiņa tiek pielodēta, lai to var piešūt pie apģērba. Līdz šim jau izkalti vairāki tūkstoši pogu, bet precīzi neviens tās nav izskaitījis. Šopavasar Līvu svētku laikā amatnieki devuši iespēju pogas kalt arī svētku dalībniekiem un atsaucība bijusi liela. Konkurenti Liepājas amatniekus gan nebiedē, jo “šaipus Daugavas” neviens to nedarot.
Nav jauna lieta
Pogu kalšana no monētām nav jauna lieta – jau Krievijas cara laikos no monētām veidotas pogas, ko šuva pie tautastērpiem. Kā liecina izdevums “Latvijas nauda”, “agrāk monētas bieži izmantotas kā rotaslietas, un šo greznošanās veidu dažas tautas paturējušas vēl tagad. Latviešiem gan šādas paražas nebija: ikdienā valkāja modernas rotas, bet tautastērpiem bija savas īpatnējas rotas – saktas. 1940. gadā, kad Latvija nokļuva krievu varā, spontāni un plašā lietošanā nāca rotas, kas darinātas no neatkarības laika monētām. Piebilstams, ka monētu rotas radās arī Igaunijā un Lietuvā, bet mazākos apmēros. Ar tām tauta demonstrēja savu nacionālo un patriotisko stāju pret neatkarības nolaupīšanu.” Šim nolūkam izmantoja 1, 2 un 5 latu monētas, visvairāk pēdējās, jo tautumeitas attēls un uzraksts “Latvijas Republika” izcili atbilda mērķim. Šīs tautā sauktās “pieclatu saktas” darināja visādos veidos un tās uzsvēra valkātājas patriotismu. Monētu saktas ilgāku laiku bija ļoti populāras arī trimdā un tās lielā skaitā izgatavoja, piemēram, Vācijā un Zviedrijā.
Šodien, lūkojoties uz paveikto, Liepājas rotkalis Andris Grebis ir gandarīts, ka arī santīmi un lati turpinās dzīvot. “Mēs tiem dodam jaunu dzīvi, otru iespēju. Tie paliks tautastērpos par piemiņu. Cilvēkiem ir prieks un tāpēc strādājam,” rezumē amatnieks.
