“Kaku autobuss” Bristoles ielās. Autobusu darbina ar biogāzi no cilvēku izkārnījumiem 0
Bristolē, Apvienotajā Karalistē, šovasar atvērta pirmā pastāvīgā biometāna uzpildes stacija, kur uzpildīt “zaļos” autobusus. Biometāns ir dabīgā gāze, kas rodas, sadaloties organiskajām vielām, tādām kā pārtikas atkritumiem un kanalizācijai. Tautā šie autobusi iesaukti par “Poo bus”, burtiski tulkojot, “kaku autobusi”.
Jaunā biogāzes uzpildes stacija, kas izmaksājusi 960 000 sterliņu mārciņu (1 036 336 EUR) un tika būvēta deviņus mēnešus, apkalpos pilsētā šobrīd kursējošos 22 biobusus. Jau tagad tiek plānota nākamā uzpildes vieta.
Jaunā biobusu uzpildes stacija ir atvērta Bristoles dienvidu daļā, Bedminsterē, kas gan neatrodas gluži zaļā pļavā, taču pagaidām nav dzirdēts, ka apkārtējo māju iedzīvotāji sūdzētos par smaku. Biobusi Bristolē kļuvuši ļoti populāri, katru nedēļu tiek pārvadāts vairāk nekā 70 000 cilvēku, plānots, ka ar nākamā gada aprīli esošo autoparku papildinās veseli 77 jauni biometāna autobusi. Pirmais četrdesmitvietīgais biobuss Apvienotajā Karalistē sāka kursēt 2014. gada novembrī, nogādājot pasažierus Bristoles lidostā.
Uz autobusa sāna – tualetē sēdoši cilvēki
Sākotnēji biobusu no citiem atšķirt varēja pavisam viegli, jo sānus rotāja uz tualetes podiem sēdošu cilvēciņu zīmējumi. Cits lasa avīzi, cits grāmatu, kāds tumšas ādas krāsas puisis ar austiņām klausās mūziku no mobilā telefona, savukārt kundze gados ada. Biobuss tika nodēvēts par “the number two”, burtiski tulkojot “numur divi”, kas britiem nozīmē to pašu, ko mums “doties pa lielajām darīšanām”, taču sarunvalodā ieviesās lakoniskākais “poo bus”. Skaidrs, ka šāda dizaina autobuss pievērsa apkārtējo uzmanību, pasažieri apgalvoja, ka brauciens esot jautrs un smakas neesot vispār nekādas.
Divus gadus pēc eksperimentālā biobusa palaišanas tika paziņots par pirmo divstāvīgo biometāna autobusu Bristoles ielās. Tas darbojās ar gāzi, kas iegūta ne tikai no kanalizācijas, bet arī pārtikas un dzīvnieku fermu atkritumiem. Nepārdotā lielveikalu pārtika, mājsaimniecību atkritumi – tas viss noder biometāna ražošanā un ir pietiekami, lai spētu darbināt autobusu. Kompānijas “First West of England”, kas uzņēmusies autobusu ieviešanu, direktors Džeimss Frīmens divstāvīgo autobusu raksturo visai krāšņi: “Tā ir “kaku autobusa” emancipācija!”
Labāks par dīzeli
Biobuss ar vienu uzpildes reizi spēj nobraukt līdz pat 300 km, un aprēķināts, ka, lai piepildītu šāda autobusa gāzes tvertni vienreiz, nepieciešams savākt gāzi no piecu cilvēku gada – hmm – izkārnījumiem. Tātad ar viena cilvēka gadā “saražoto” autobuss var nobraukt 60 km.
Kanalizācijā esošie mikroorganismi bez skābekļa klātbūtnes sadala tur esošo saturu, un gāze, kas rodas, tiek savākta, attīrīta un bagātināta ar propānu, procesa galarezultātā iegūstot tīru biodegvielu. Iekšdedzes dzinējs ir līdzīgs dīzeļdzinējam parastajos autobusos, taču gāze tiek glabāta kupolveidīgās cisternās uz autobusa jumta.
Tā kā ražošanas procesā piemaisījumi tiek izfiltrēti, tad autobusa izplūdes gāzes ir gandrīz bez smakas. Gāzi piegādā kompānija “GENeco”, kas katru dienu no Bristoles kanalizācijas saražo tādu daudzumu gāzes, kas ir līdzvērtīga metāna gāzes daudzumam no visas Velsas govīm dienas laikā.
Bioautobuss maksā 295 000 sterliņu mārciņas (318 000 EUR). Otrs ekoloģiskais sabiedriskā transporta veids, kas kursē Bristoles ielās – elektriskais autobuss –, maksā divreiz vairāk – 675 000 sterliņu mārciņas (727 000 EUR). Ja salīdzina ar vienu Rīgas zemās grīdas tramvaju, tad pat dārgais elektroautobuss ir četras reizes lētāks.
Ja salīdzina ar tradicionālo dīzeļdegvielas autobusu, tad biobusa izmešos ir par 80% mazāk slāpekļa oksīda un 20–30% mazāk oglekļa oksīda. Tieši šīs gāzes vainojamas siltumnīcas efektā, kas tiek uzskatīts par klimata izmaiņu veicinošo faktoru. Bioautobusam ir arī mazāka vibrācija.
Biļete maksā tikpat, cik parastajos pilsētas autobusos, un šobrīd biobusu dizains ir pavisam parasts, tādēļ daļa pasažieru pat nezina, ar kādu degvielu tas darbojas.
Biobusi – lielpilsētu nākotne?
Bristoles domes transporta departamenta pārstāvis Mhairi Terefals par pilsētas izvirzīšanos “zaļā” sabiedriskā transporta avangardā ir priecīgs: “Steidzami jārīkojas, jāsāk mazināt gaisa piesārņojumu, kas ir pavisam reāls. Šis biogāzes autobuss, iespējams, kļūs par daļu no radikālām izmaiņām, kas pilnīgi noteikti ir nepieciešamas.”
Atjaunojamās enerģijas kompānijas “GENeco” menedžeris Mohameds Sadiks ir pārliecināts, ka tieši šādi ar gāzi darbināmie autobusi ir lielpilsētu nākotne: “Biobusus patiesībā darbina apkārtējie iedzīvotāji, iespējams, pat tie, kuri izmanto autobusu. Biometāns nozīmē ne tikai ilgtspējīgas degvielas izmantošanu, bet arī samazina mūsu atkarību no tradicionālajām fosilajām degvielām.”
