Ivars Bušmanis: No pašradītās situācijas ar “Air Baltic” Straujumai ir tikai viena izeja – atkāpšanās 14
Jau rakstīju (“Valdība arvien vairāk dzen sevi stūrī”, “LA” 19. nov.) par to, ka bezizvēles situācijā valdība nostādījusi sevi pati (ne jau atlaistais ministrs). Ar ceturtdienas lēmumu atbalstīt šaubīga investora piesaisti valdība tuvinās galam.
Kas tad valdības vadītāju iedzinis “bezizejas situācijā”? Noticēšana aviokompānijas vadības, konsultantu un Finanšu ministrijas uzspiestajai izvēlei kā vienīgajai. Tika radīts mīts, ka “Air Baltic” jāglābj, kaut gan patiesībā trūkst naudas, jo vasarā pārsteidzīgi veiktas iemaksas par “Bombardier” lidmašīnām, kuras šogad tā arī nepiegādās.
Manā izpratnē, Gauss piesaistījis savu paziņu Montāgu-Girmesu kā “ātro kredītu firmu” aviokompānijas īslaicīgajās finanšu grūtībās, par procentiem pieņemot piecas krievu “Sukhoi” lidmašīnas. Īstermiņa risinājumi nāk komplektā ar ilgtermiņa saistībām. Ilgtermiņā nacionālās flotes saistīšana ar Krievijas “Sukhoi Superjet” lidmašīnām radītu gan ekonomiskas problēmas, gan pasažieru uzticības zaudēšanu.
Šoreiz nevar runāt tikai par ģeopolitisku izvēli, kā tas bija bankas “Citadele” pārdošanas gadījumā. Bažas rada arī ekonomiskie apsvērumi. “Sukhoi Superjet” Rietumu tirgū nav spējis ienākt, līdz ar to Eiropas lidostās servisa nav. Nez kā “Air Baltic” domā atrisināt kādu tehnisku ķibeli, ja tā atklāsies kādā no galamērķiem…
Bet arī “Bombardier” vismaz par gadu kavējas ar “CS300” lidmašīnu izgatavošanu. “Air Baltic” būtu pirmā kompānija, kas izmēģinātu šo jauno lidmašīnu. Laikam piemirsies, kā bija toreiz, kad iesprūdušu durvju dēļ pirmo propelleru “Bombardier” vietā vajadzēja reisā laist vecos “fokkerus”.
Nesaistīti ar šo, bet tikai tagad Finanšu ministrija jaunajā Publisko iepirkumu likumā iekļāvusi terminu “saimnieciski izdevīgākais piedāvājums”. Tas noticis pēc gadiem ilgām diskusijām un pusotru gadu pēc tam, kad to darīt ieteikusi ES direktīva. Nākamgad valsts un pašvaldību iepirkumos galvenais vērtēšanas kritērijs iepirkumos būs saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, nevis piedāvājums ar zemāko cenu. Kaut gan arī tagad nekas netraucē tā vērtēt. “Air Baltic” vadītājs Martins Gauss piektdien vēl pa vecam: “”Sukhoi” lidmašīnas ir lētākas un tiktu piegādātas ar labākiem nosacījumiem.” Ne vārda par to, ka to izmantošana ekonomiski nav tik izdevīga kā, piemēram, otra pretendenta “Embraer” lidaparāti. Gan degvielas patēriņš lielāks, gan rezerves daļu iepirkšana apgrūtināta, gan tehniskā apkope ir dārgāka.
Vai bez privātā investora piesaistes Valsts kases aizdevums būtu neatļauts? Par biedu minēts igauņu “Estonian Air”, kam pieprasīts atmaksāt 85 miljonus, kas to izputināja. Kāpēc? Tāpēc, ka kompānija strādāja ar zaudējumiem un neīstenoja restrukturizācijas plānu. Taču pretēju gadījumu ir vairāk. Līdzīgā situācijā poļu “LOT Polish Airlines” pie negatīva kapitāla un līdzekļu trūkuma valsts ieguldīja 200 miljonu eiro kompānijas restrukturizācijā. Pērn Eiropas Komisija to atzina par pamatotu, un tagad poļi ar jauniem “Boeing 878” (līzingā) jau lido uz Ņujorku.
Pirms lēmuma pieņemšanas Saeimā, vai valstij aizdot 80 miljonus, “Vienotības” koalīcijas partneri vēl plāno diskutēt. ZZS esot jautājumi. Arī pati “Vienotības” frakcija vēl vēlas gūt pārliecību, ka “Air Baltic” nebūs jāiegādājas Krievijas “Sukhoi” lidmašīnas. Tāda ir arī Nacionālās apvienības pozīcija.
Lemjot par šo jautājumu atsevišķi no valsts budžeta, visticamāk, neizdosies gūt Saeimas atbalstu valdības lēmumam, kas nozīmētu valdības krišanu. No pašradītās kakta situācijas Straujumai ir tikai viena izeja – atkāpšanās.
