Foto – LETA

Kaklasiksnas patiktu labāk? 0

Latvijas pilsētu galvu amata zīmēm, ap ko mēneša sākumā jundīja no pirksta izzīstu skandālu, pilnīgi pietiekams pamatojums ir tieši pašvaldību lietas pārzinoša ministra neizpratne, kāpēc gan būtu vajadzīgi tādi atribūti.

Reklāma
Reklāma

 

Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Veselam
Liekie kilogrami neatkāpjas ne pa kam? 4 pazīmes, ka jūsu vielmaiņa nedarbojas pareizi
Lasīt citas ziņas

Iespējams, tagad arī citu pilsētu pašvaldību vadītājiem vajadzētu gluži demonstratīvi apgādāties ar amata ķēdēm, bet Nilam Ušakovam – pārvarēt iekšējo pretestību un izvilkt savējo no seifa. Šīs ķēdes, tāpat tām līdzīgās, ko nēsā tiesneši vai augstskolu rektori, arī laulības slēdzošo dzimtsarakstu nodaļas vadītāju amata zīmes vai Triju Zvaigžņu ordeņa ķēde, ko saņem jaunievēlētais Valsts prezidents pēc svinīgā solījuma nodošanas, ir attiecīgās teritorijas vai institūcijas suverenitātes apliecinājums. Ķēdes/amata zīmes nēsātājam vai nēsātājai tiek uzticēts būt par šīs suverenitātes – neatkarīgas tiesu varas, autonomas augstskolas vai pašvaldības utt. – personificējumu.

Acīmredzami ne tikai Sprūdžam, bet arī lielai daļai sabiedrības nenāktu par ļaunu atcerēties, ka pašvaldības nav tieši padotas valsts izpildvarai. Ministrs nebūt nav pašvaldību priekšnieks, kas var tās komandēt un pilsētu galvām aizrādīt, kādas kurpes vai šlipses tiem nēsāt. (Pašvaldību savienībai nevajag izlikties šo rupjību nemanām!) Tieši tāpat tieslietu ministrs nevar izrīkot tiesnešus, kādus spriedumus tiem taisīt, bet izglītības ministrs – mācīt Latvijas Universitāti, kā tai rīkoties ar Morberga novēlētajiem īpašumiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Edmunds Sprūdžs nevilšus vai tomēr vilšus ir apšaubījis pilsētas autonomijas tiesības, kas reglamentētas Eiropas vietējo pašvaldību hartā (kurai Latvija pievienojās 1996. gadā). Patiesībā tā ir nepieļaujama politiskā kļūme VARAM vadītājam.

 

Kas attiecas uz ķēdes izgatavošanas lielajām izmaksām (~3000 lati), kuras piesaucot publikā acīmredzami tika cerēts izraisīt gaunerisma lēkmi, tad es gribētu piezīmēt, ka amatzīmes mākslinieciskā un materiālā vērtība drīzāk jau glaimo manai un citu “Baltijas pērles” iedzīvotāju pašapziņai, nevis tiek uztverta kā “spļāviens sejā”.

 

Tiešām ir grūti iedomāties, ka uz amata zīmes ieviešanu Gati Truksni pamudināja tukša dižošanās kāre, jo viņam ilgus gadus piemīt visai askētiska, rāma un “sausa” cilvēka tēls.

Protams, Jūrmalas pašvaldībai naudas lietās problēmu netrūkst, taču nekādas finanšu šmuces nedod atļauju kādam apšaubīt pilsētas tiesības uz savu pašvaldību – un uz savas suverenitātes simboliem. Diemžēl arī pats Truksnis šīs tiesības apšaubīja, cenšoties ātri nolīdzināt skandālu ar apņemšanos samaksāt par ķēdi no savas kabatas. Pēc šāda precedenta kādam citam “tautas naudas taupītājam” vēl ienāks prātā, lai arī tiesneši budžeta taupīšanas vārdā par amata zīmēm paši ver maku vaļā.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.