Kaklarota govij 0
“Es saimniekot sāku ar divām govīm, pieaudzēju līdz piecām. Tad mušas tās sakoda, divas nomira,” Kenijas zemnieka agrāko ikdienu apraksta Muongele Zomoizs, kura saimniecību Kipambanē pirms nedēļas apmeklējām mēs, Eiropas žurnālistu grupa.
Viņa dzimtās mājas atrodas smilšainā, krūmiem apaugušā zemē zem milzīgiem mango kokiem kādus 30 kilometrus no Indijas okeāna. Mušu ordas ir galvenais apgrūtinājums saimniekošanai.
Tad viņš brīvprātīgi iesaistījies ES finansētājā ICIPE (Starptautiskā insektu fizioloģijas un ekoloģijas centra) īstenotajā cecemušu repelentu izstrādes projektā. Pusotra gada laikā viņš jau varējis palielināt ganāmpulku līdz desmit govīm. “Bet pats lielākais ieguvums ir tas, ka tagad varu izslaukt divus litrus piena līdzšinējā puslitra vietā,” priecīgs zemnieks. Lielāks izslaukums, lielāks dzīvsvars, vairāk darbaspēka, mazāka mirstība. Ieguvums ir tik pārliecinošs un taustāms, ka, sagaidot Eiropas žurnālistus, vietējie Kipambanes lauku iedzīvotāji laidās neapstādināmās pateicības dziesmās un dejās – viņi ES pielūdz gluži kā savu kambas cilts dievu Mulungu.
Projekta sākumā zinātnieki izmēģināja pasaulē jau apgūtos mušu slazdus – speciālas auduma teltis, kur ievilināja lidojošos kukaiņus un tie gāja bojā. Taču klejojošajām masaju ciltīm ikreizējā to uzstādīšana nebija ērtākais risinājums, turklāt cecemušas govīm uzklūp krūmos, kurp tās laužas, lai glābtos no Āfrikas svelmes. Tad radās ideja izstrādāt govīm speciālu apkakli – repelents atrodas ap kaklu apliekamā rezervuārā, kas ar īpašu smaržu atbaida mušas, stāsta Dr. Radžinders K. Saini, ICIPE projekta galvenais zinātnieks.
“Rītos un vakaros, kad cecemušas ir visaktīvākās, govis no ganībām muka mājās. Tagad ar kaklasiksnu tās var ganīties pat tuvu krūmiem jebkurā laikā,” stāsta Muongele “Pirms apkaklīšu valkāšanas akru zemes (0,4 ha) aparu četrās dienās, tagad – pusotrā.”
Repelenta sastāvs ir sintētiskās zāles, tām pievienojot dabisko ūdensāža repelentu. Šis savannas dzīvnieks izceļas ar sviedru dziedzeru izdalīto sekrētu, kas ieeļļo spalvu un ar nepatīkamo smaku pasargā to no uzbrucējiem. Šīs smakas dēļ pat vietējās mednieku ciltis ūdensāža gaļu uzskata par neēdamu, bet patiesībā gaļa samaitājas, dzīvniekam neuzmanīgi ģērējot ādu.
Šķita, ar šādu repelentu varētu atbaidīt ne tikai mušas. Muongele attaisīja rezervuāru un iedeva man paostīt. Taču nē, pat patīkamāks nekā dažs labs vīriešu odekolons – apmēram tā varētu smaržot dubļi pie kūts, sajaukti ar kanēli. Tā jau nav, ka jebkuru knisli repelents aizbaida – parastās mušiņas dzīvojas ap govs acīm, bet tas netraucējot.
Projekta mērķis – dot grūdienu masu produkcijas ražošanai. Tāpēc atklājums un izgudrotā kaklasiksna nav nekāds noslēpums. “Ko varam mācīties no “Coca Cola”? Kompānija panākusi, lai tās dzēriens ir pieejams jebkurā vietā Āfrikā. Esmu pārliecināts, ka pretinsektu repelentu var padarīt tikpat pieejamu. Vai pirks? Vietējie mēdz pirkt zāles savu mājlopu ārstēšanai, kad tie saslimuši, – tātad ir gatavi izdot naudu šim nolūkam. Atliek vienīgi vienkāršu, efektīvu un ilgiedarbīgu līdzekļu izstrāde, kas ir tehnoloģijas jautājums,” uzsver prof. Kristians Borgemaisters, ICIPE ģenerāldirektors.
“Knišļi un slimības rada 6,5 miljardu ASV dolāru zaudējumus mājlopiem Āfrikā. Te ir milzīgs tirgus,” viņš piebilst.
Projektā iesaistītajiem šo kaklarotu nēsāšana bija par brīvu. “Ja tā maksātu 500 šiliņus (Ls 3), es pirktu, jo zinu, ka tas atmaksājas,” sarēķinājis Muongele. Viņš pienu pārdod par 60 šiliņiem (37 santīmiem) litrā, papildus iegūtais pusotrs litrs dod kādus 16 latus papildu ienākumu mēnesī (tiesa, lielu daļu piena izdzer ģimene). Tik un tā ir vērts. Mušu atbaidītāji ļāvuši nobarot vērsi un pārdot par rekordcenu – 42 000 šiliņu (Ls 260), kas ir viena zemes akra (0,4 ha) cena.
Eksperimenta stadijā ķīmijas sastāvs mēnesim vienai govij maksā 1,5 dolārus, kopā ar apkakles izmaksām – 3,4 dolārus, taču, kad to sāks ražot masveidā, kopējai cenai vajadzētu iekļauties pusotrā ASV dolārā, lēš prof. Borgemaisters.
“Katru gadu Āfrikā zaudējam ap trim miljoniem govju un apmēram 50 – 60 miljoni govju cieš no insektu izraisītajām slimībām,” skādes mērogu iezīmē Dr. Radžinders K. Saini, ICIPE projekta galvenais zinātnieks. Jaunieveduma efektivitāti apstiprina zemnieki arī citos Kenijas reģionos. “Iepriekš ar buļļiem dienā varēju apart akru dienā, tagad varu apart trīs,” apliecina Mvalimu Šerija Zungulukas reģionā.
“Dzīvnieku svars arī palielinās, un mēs varam dabūt vairāk naudas par to pārdošanu. Iepriekš pārdevām dzīvniekus par septiņiem līdz deviņiem tūkstošiem (Ls 43 – 55), tagad – par 20 līdz 30 tūkstošiem šiliņu (Ls 123 – 185),” secina Suleimans Šī no Mangavani.
Projektā kopumā iesaistīti 60 – 70 zinātnieki, un ICIPE kopējais budžets dažādiem pētījumiem ir 30 miljoni ASV dolāru, no kā ES finansējums ir tieši repelenta izstrādei. Projekts noslēdzas šajās dienās, bet rezultāti ir pārliecinoši – Kenijas Industriālais pētniecības institūts radījis jauna tipa dispenseri (apkakles tipa izkliedētāju), atklāts un patentēts repelents no ūdensāža atbaidošās eļļas, kas izmantota kopā ar sintētiskajām vielām, pārbaudes veiktas 50 tūkstošiem dzīvnieku dažādos reģionos.
Mušu baidīšana – tāda vienkārša, bet efektīva ES attīstības politikas atbilde uz pārtikas trūkumu Āfrikā.
