Kaķis par “dārznieku”! Kā dabūt šo “puķkopi” prom no puķēm? 2
“Nezinu, ko vairāk žēlot – savas puķes vai abus kaķus, kas regulāri apgrauž augiem lapas vai vienkārši apgāž puķu podus, izkašā augsni… Varētu domāt, ka nabaga kaķīšiem trūkst vitamīnu. Nekā tamlīdzīga! Ēd vislabāko kaķu barību, arī diedzētā zālīte viņiem ir vienmēr.
Drīzāk jau ņemas pa palodzēm ziņkārības pēc, turklāt, kamēr esmu darbā, pamanās “apkopt” visus augus pēc kārtas. Daži no tiem ir indīgi, baidos, ka mani dižciltīgie “dārznieki” nenodara sev pāri. Vai ir kādi augi, kas patiešām atbaida kaķus?” Tamāra J. Rīgā
Lai gan pēc savas izcelsmes un dabas kaķis ir āra dzīvnieks, dienas lielāko daļu tas vislabprātāk pavada istabā. Kur nu vēl cilvēkiem par patikšanu izveidotās šķirnes! To pārstāvji dažkārt pat vairs nelīdzinās kaķiem un uzturas vienīgi telpās. Vienalga, vai tas ir gluži parasts strīpainais vai kādas dižciltīgas šķirnes kaķis, viņam ir svarīgi būt lietas kursā par to, kas atrodas viņa teritorijā – mūsu kopīgajās mājās.
Tiklīdz mājās parādās jauns telpaugs, tas nekavējoties ir jāiepazīst – jāaposta un mazliet jānogaršo. Taisni tāpat ir ar grieztajiem ziediem, ko kaķi pamanās izvilkt no vāzēm un saplucināt tā, ka grūti pat saprast, kas īsti pārvērsts salātu kaudzītē.
Kaķis, kuram ļauts brīvi pārvietoties gan iekšā, gan ārā, telpaugiem nenodarīs tik lielu skādi kā tāds, kurš mīt tikai telpās. Tā sauktajiem istabas kaķiem ir pārāk ierobežota platība un pietrūkst vietas, kur izpausties.
Garlaicības mākti, tie gan dienā, gan naktī (īpaši kad saimnieki neredz) apstrādā telpaugus. Daudzi no tiem, izrādās, ir arī garšīgi.
Kaķi iecienījuši hlorofītus, asparāgus, Ķīnas rozi, dažādu sugu dracēnas, kordilīnes, dižmeldrus, fikusus, kalatejas, setkrēzijas, smaržīgo kalīziju, ko tautā sauc par zelta stīgu. Visus šos telpaugus apvieno kopīga īpašība – augu lapas ir samērā mīkstas un, pats galvenais, tām nav izteiktas smaržas. Kaķiem ļoti patīk begoniju lapas un ziedi – tos ne vien saekselē, bet kādu daļu arī apēd. Par to nav jāuztraucas, jo daudzu begoniju ziedi ir ēdami – tos izmanto arī cilvēku uzturā, gatavojot salātus, dekorējot desertus un konditorejas izstrādājumus. Nereti kaķa zobiņi atstājuši caurumiņus fatsiju, pasifloru, korinokarpu, aspidistru jeb mājas svētības lapās. Tie uzcītīgi perforē arī sansevjēras jeb līdakastes, ko varētu dēvēt par kaķu prieku. Dīvaina šķiet tieksme apgrauzt dažādu sugu fikusus – gan sīkās, gan lielās lapas. To šūnsula ir indīga, taču kaķiem tā varbūt pat ir nepieciešama kā zāles (arī daudzi ārstniecības augi taču ir indīgi).
Kaķiem patīk lieli puķu podi, kuros biezi saaugušas tradeskancijas, scirpusi jeb izolēpes, selaginellas, soleirolijas jeb helksīnes. Ir taču tik ērti ieritināties un snauduļot tādā mīkstā paklājā.
Kas nepatīk? Katrā ziņā tie ir durstīgie kaktusi, kurus apostot, ērkšķi duras degunā, ieķeras arī kažokā! Patiesībā mājās, kur mīt kaķis, no kaktusiem noteikti jāatsakās. Kaķi neciena arī agaves, alojes, eiforbijas un citus sukulentus, kam lapu malās ir dzelkšņi. Neaiztiek jukas, pandānus, ehmejas – telpaugus ar asām lapām. Tā kā kaķiem ir fantastiska oža, tie liek mierā smaržīgos augus, piemēram, pelargonijas, plektrantus, dažādus citrusus, mirtes.
Klīvijām ir negaršīga, piloša šūnsula, monsterām, filodendriem, antūrijām, dīfenbahijām, zantedešijām un vēl veselai virknei telpaugu sula ir indīga. Ja kaķis kādu lapu pagaršos, turpmāk, visticamāk, metīs šim augam līkumu.
Tomēr katram kaķim ir sava neatkārtojama daba, tādēļ vienmēr atradīsies kāds izņēmums. Ir gana dzirdēts par īpatņiem, kuri apgrauž tādus telpaugus, ko normāls kaķis ignorē.
Sirdsmieram: starp telpaugiem nav neviena tāda, kuru pagraužot kaķis būtu pagalam. Ļaunākais, kas mājas mīluli var piemeklēt, ir vemšana, caureja vai vienkārši slikta pašsajūta.
