Kaķi un suņi uz nokaitētā likuma jumta. Par ko patiesībā notiek cīņa? 0
Kamēr dažas dzīvnieku draugu organizācijas šodien pie Saeimas piketēja par izmaiņām Dzīvnieku aizsardzības likumā, tikmēr citas sola likuma grozījumus to pieņemšanas gadījumā apstrīdēt Satversmes tiesā.
“Pagājušogad tieši Rīgas svētkos 18. augustā no dārziņu teritorijas Jaunciemā tika izņemti 48 kaķi, kas vismaz nedēļu turēti vecos ūdeļu sprostos, kuri pārklāti ar siltumnīcas plēvi. Kaķi – gan pieaugušie, gan kaķēni – atradās karstumā bez iespējas kustēties, padzerties,” stāsta Ilze Džonsone, dzīvnieku patversmes “Ulubele” vadītāja.
“Vienā no sprostiem bija pat iestūķēti seši dzīvnieki… Esam daudz ko redzējuši, bet šis bija briesmīgs skats,” piebilst I. Džonsone. Viņa kopā ar vēl 24 dzīvnieku aizsardzības organizācijām, kas apvienojušās biedrībā “Dzīvnieku policija”, iesniegušas Saeimā konkrētus priekšlikumus par izmaiņām Dzīvnieku aizsardzības un veterinārmedicīnas likumos.
Tos šobrīd skata un otrajam lasījumam gatavo Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.
Viens no ierosinājumiem – ieviest stingras likuma normas dzīvnieku pavairotājiem, kas turpmāk liegtu tiem nelegāli nodarboties ar šo beznodokļu rūpalu: vairot, turēt un tirgot dzīvniekus.
Izrādījās, Dārziņos konfiscētie minkas nebija parastie kaķi, bet gan šobrīd ļoti populāras šķirnes dzīvnieki – Kuriļu bobteili.
Policija nodeva kaķus patversmei atbildīgā glabāšanā, kamēr Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) noteica īpašniecei maksimālo iespējamo sodu – 350 eiro un dzīvnieku konfiskāciju. Taču saimniece naudas sodam un lēmumam par kaķu konfiskāciju nepiekrīt. Viņa pārsūdzēja administratīvajā tiesā PVD ģenerāldirektora lēmumu. Tiesa gan to atstāja spēkā. Tagad kaķu saimniece ir pārsūdzējusi arī pirmās instances tiesas lēmumu, apstiprināja PVD.
Kamēr kaķu saimniece tiesājas, tikmēr pusgada laikā mazie kaķēni izauguši, lielie atkopušies, pēc tiem potenciālie adoptētāji stāv rindā, taču patversmei ir sasietas rokas. Adoptācijai kaķus nodot nevar. Arī izdevumus par kaķu uzturēšanu apmaksā valsts. Un tie nav nekādi mazie – vidēji 5000 eiro mēnesī.
“Katram kaķītim ir dienas uzturēšanas izmaksas, kas ir 2–5 eiro atkarībā no svara,” skaidro I. Džonsone. “Varētu jau klusēt, valsts sedz kaķu uzturēšanas izdevumus, un lai tik tante tiesājas. Bet mēs esam dzīvnieku aizstāvji, mums nav vienalga, ka kaķi tik ilgstoši atrodas patversmē, kad viņi jau sen varētu būt mājās.”
I. Džonsone uzskata – ja konfiscēto kaķu īpašniecei būtu pienākums kompensēt valstij izdevumus par kaķu uzturēšanos patversmē, tad viņa, visticamāk, “tā nesportotu ar pārsūdzībām”.
Pārdošanā suņi par 600 tūkstošiem eiro
“Dzīvnieku policija” norāda, ka Latvijā paradoksālā kārtā normatīvajos aktos nav ne rindiņas par mājas mīluļu audzētavām.
Piemēram, suņu pavairotāji masveidā šobrīd pārkāpjot likumu, kurš nosaka, ka vispirms dzīvnieks jāčipo, jāreģistrē uz audzētāja vārda un tikai tad to drīkst pārdot.
“Viņi to nedara. Un nedara apzināti, lai turpinātu palikt pelēkajā zonā. Viņi tikai sačipo un atdod saimniekam, lai pats reģistrē. Bet liela daļa jauno īpašnieku dzīvniekus nereģistrē. Mums patversmē ir nonākuši dzīvnieki, kuriem izrakstītas ceļošanas pases, ir trakumsērgas vakcīna un čipa uzlīme, bet suns nav reģistrēts. Bet, ja dzīvnieks nav reģistrēts, tad čipam nav nozīmes, jo nav skaidrs, kas ir viņa saimnieks,” stāsta I. Džonsone.
“Dzīvnieku policija” 11. martā esot veikusi portālā “ss.com” pārdošanai piedāvāto suņu/kucēnu sludinājumu monitoringu, secinot, ka pārdošanai tiek piedāvāti vismaz 1230 šķirnes suņi un kucēni par kopējo summu 643 133,50 eiro.
“Varam teikt, ka tā ir tikai aisberga redzamā daļa, jo šķirnes suņu pārdošana notiek arī caur suņu klubiem, dzīvnieku izstādēm un citiem kanāliem,” piebilst I. Džonsone.
Līdz ar to “Dzīvnieku policija” aicina ar likumu uzdot par pienākumu valdībai izstrādāt un apstiprināt noteikumus par dzīvnieku audzētavām, to obligātu reģistrāciju un labturības prasībām, kā arī piemērot nesterilizētu dzīvnieku turētājiem paaugstinātas turēšanas nodevas, bet pavairotājiem – licences.
Šķirnes suņu audzētāji draud ar tiesu
“Ja kaut ko tādu mēģinās pieņemt, mēs tūlīt sniegsim prasību Satversmes tiesā. Un, ja vajadzēs, tad arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā,” norāda Latvijas Kinoloģiskās federācijas vadītāja Vija Klučniece. Šī federācija apvieno 36 šķirnes suņu audzētavas, un to pārstāvji šodien neesot piketā pie Saeimas.
Latvijā ir noteikums – ja vairo šķirnes dzīvnieku, tad jābūt reģistrētam kādā Latvijā reģistrētā organizācijā, kura savukārt ir reģistrēta Lauksaimniecības datu centrā (LDC). “Audzētavas nav nekādi monstri. Problēma ir citur. Portālā “ss.com” ir ļoti daudz sludinājumu par šķirnes dzīvnieku pārdošanu, bet pievērsiet uzmanību, cik tur ir sludinājumu no Lietuvas un Baltkrievijas un cik no Latvijas,” uzsver V. Klučniece.
“Ja šāds portāls darbojas mūsu valstī, tad tam ir jāuzliek par pienākumu veikt kontroli, kādus sludinājumus publicē. Ja audzētājs nav kādas organizācijas biedrs, tad viņa sludinājumu drīkst publicēt tikai bezšķirnes dzīvnieku sadaļā, kā tas ir, piemēram, Beļģijā un Vācijā. Tie arī ir tie bezatbildīgie vairotāji. Ne audzētavas.”
Arī Latvijas Kinoloģiskā federācija iesniegusi savus priekšlikumus grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā un kategoriski nepiekrīt atsevišķām “Dzīvnieku policijas” idejām.
Bizness, ne dzīvnieku aizsardzība?
Dzīvnieku aizstāvju organizācijas, galvenokārt patversmes, iestājas arī pret Zemkopības ministrijas plānu no likuma svītrot pantu, kas personai aizliedz turēt dzīvnieku, ja tā sodīta par cietsirdīgu izturēšanos pret to.
“Tā mēs kļūsim vēl nevarīgāki pret dzīvnieku mocītājiem,” uzsver Džonsone. Viņa arī norāda, ka nepieņemama ir ideja piespiest visus suņu saimniekus un patversmes pirkt suņiem ES ceļošanas pases, kā arī atļaut čipošanu tikai veterinārārstiem.
“Līdz ar to pakalpojums nesamērīgi pieaudzis cenā. Čipošana pie vetārstiem apaugusi ar dažādiem blakus maksājumiem, piemēram, maksa par vizīti, citi netaisa apzīmēšanu bez trakumsērgas vakcīnas un tamlīdzīgi.”
I. Džonsone norāda, ka suņa čipošana un reģistrēšana var izmaksāt 35–50 eiro. “Viņiem vēl kauna nepietiek, un viņi grib paredzēt, ka katram sunim ir nepieciešama Eiropas ceļošanas pase,” norāda I. Džonsone. “Tie ir vēl papildu 10 eiro, ko var paprasīt suņa īpašniekam, un tas pielika punktu.”
Bet V. Klučniece uzskata, ka šobrīd cīņa ir nevis par dzīvnieku aizsardzību, bet gan par to, kam piederēs Lauksaimniecības datu centra suņu reģistrs un kas veiks čipošanu.
“Mēs bijām pirmie, kurus 1997. gadā apmācīja čipošanā. Pamēģinājām un atteicāmies. Tas ir ļoti sarežģīti. Tas ir darbs, kurš jādara veterinārārstiem, tāpēc mēs atteicāmies, lai gan bijām apmācīti,” ideju par čipošanu pie veterinārārstiem aizstāv suņu audzētāji.
V. Klučniece norādīja – bija priekšlikums, ka patversmē dzīvnieku čipo 24 stundu laikā un LDC reģistrē patversmi kā turēšanas vietu. “Te sākās lieli protesti.” V. Klučniece uzskata – tas tāpēc, ka tādējādi tiktu nodrošināts caurspīdīgums par patversmē uzņemto dzīvnieku reālo skaitu. “Melni baltu duksi var noķert vienā dienā trīs reizes. Mums, protams, nav pierādījumu, bet vai jūs Rīgā redzat daudz klaiņojošo suņu un kaķu?”
