Kaķu un cilvēku draudzības saknes meklējamas jau Senajā Ķīnā 2
Žurnāls “Proceedings of the National Academy of Sciences” vēsta, ka kaķu un cilvēku draudzības senākās saknes, izrādās, meklējamas nevis Senajā Ēģiptē pirms 4000 gadiem, kā līdz šim uzskatīts, bet gan Senajā Ķīnā.
Ķīnas Zinātņu akadēmijas pētnieki Jaou Hu vadībā, veicot izrakumus kādā ciematā Šansi provincē Ķīnas centrālajā daļā, atklāja divu kaķu skeletus, kas ir aptuveni 5300 gadu veci. Zinātnieki uzskata, ka kaķi atnākuši uz ciematu ēdiena meklējumos – tā iedzīvotāji tieši nesekmīgi cīnījušies ar uzmācīgajiem grauzējiem, kas bija savairojušies nejēdzīgā vairumā. To apliecina atrastie keramikas podi graudu glabāšanai, kas izgatavoti tā, lai peles un žurkas netiktu iekšā.
Pēc ogļūdeņraža izotopu un kaķu, kā arī cūku, grauzēju, briežu un suņu kaulu (arī tos atrada izrakumu laikā) kolagēnā esošā slāpekļa salīdzinošās analīzes zinātnieki ieguva priekšstatu par visu šo senatnē dzīvojušo radību ēdienkarti. Izrādījās, ka mājas cūkas, suņi un grauzēji lielākoties ēduši prosas graudus, kas bija savārīti putrā. Turklāt viena kaķa kaulu analīze ļāvusi secināt, ka tas mielojies ne vien ar pelēm, bet arī ar prosas produktiem.
Šī ir pati senākā liecība par to, ka senie cilvēki dalījušies ēdienā ar mājas mīluļiem, kuri tad jau bijuši vismaz daļēji piejaucēti. Pagaidām zinātnieki gan tikai min, vai šie kaķi bija Tuvo Austrumu stepju kaķu pēcnācēji vai arī nākuši no kādas citas cilts. Pati agrākā liecība par kaķu un cilvēku draudzību ir kāds Kiprā atrasts 9500 gadu sens apbedījums, kurā līdzās cilvēka kauliem atklātas arī kaķa paliekas. Savukārt pirmie mājas kaķa attēli saistās ar Senās Ēģiptes laikiem. Līdz šim tika uzskatīts, ka senie ēģiptieši kaķi bija piejaucējuši aptuveni pirms 4000 gadiem.