Kājminamā laimes fabrika – riteņbraukšana! Saudzīgāka nekā skriešana 0
Riteņbraukšana ir sporta veids, ar ko var nodarboties visu vecumu cilvēki ar dažādu fiziskās sagatavotības līmeni. Minot pedāļus, katrs var izvēlēties sev piemērotu slodzi, lai velobraukšana sagādātu tikai pozitīvas emocijas.
Ar katru gadu riteņbraucēju skaits Latvijā kļūst arvien kuplāks, jo velobraukšana ir ļoti populārs un visiem pieejams fiziskās aktivitātes veids. Dažkārt ir grūti nošķirt, kur sākas riteņbraukšana kā sports, jo daudzi ar velosipēdu braukā ikdienā vai arī brīvdienās dodas izbraukumos pie dabas. Taču arī oficiālās sacensības pulcē arvien vairāk dalībnieku, kalnu divriteņu sacensībās dažādās Latvijas malās regulāri startē ap 2000 cilvēku, bet Vienības velobraucienā pērn piedalījās ap 5500 riteņbraukšanas entuziastu.
Labāk par šokolādi
“Ja sacensībās regulāri piedalās tūkstošiem cilvēku, acīmredzot daudzi patiešām ir aizrāvušies ar šo sporta veidu,” secina Vienības velobrauciena rīkotājs Igo Japiņš. Vienu no skaidrojumiem, kādēļ riteņbraukšana kļuvusi tik populāra, pirms pāris gadiem atklāja pētniece Ieva Kundziņa-Zvīgule, kas Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā aizstāvēja doktores disertāciju par tēmu Fiziskā rekreācija 45 līdz 55 gadus vecu cilvēku labsajūtas uzlabošanai. Viņa pētīja, kā fiziskās aktivitātes ietekmē beta endorfīnu (tā saukto laimes hormonu) izdalīšanos organismā. Viņa atklāja, ka regulāras fiziskās aktivitātes paaugstina laimes hormona līmeni asinīs, uzlabo garastāvokli, samazina stresu, aizdzen dusmas un bailes, un cilvēks kļūst laimīgāks. Tādēļ ar kustībām iespējams aizstāt citus, veselībai ne tik labvēlīgus laimes hormona ierosinātājus, piemēram, šokolādi vai alkoholu. Pētījuma gaitā Ieva Kundziņa-Zvīgule secināja, ka tieši riteņbraukšana sagādā vislielāko laimes izjūtu, salīdzinot ar citām fiziskajām aktivitātēm, piemēram, slēpošanu vai nūjošanu. “Pētījums rādīja, ka riteņbraucēji ir vislaimīgākie, bet es teiktu, ka katram pašam jāatrod sev tuvākais sporta veids. Ja riteņbraukšana cilvēkam sagādā diskomfortu, skaidrs, ka nekāds laimes hormons viņam neizdalīsies,” stāsta pētījuma autore.
Latvijas Riteņbraukšanas federācijas vadītājs Igo Japiņš uzsver, ka velobraukšanai ir virkne plusu, kas varētu pamudināt cilvēkus izvēlēties tieši šo sporta veidu. Pirmkārt, ar to iespējams nodarboties no agras bērnības līdz sirmam vecumam, un katrs pats var viegli regulēt vēlamo slodzes līmeni, ņemot vērā savu fizisko sagatavotību. Ārsti norāda, ka riteņbraukšana ir pieskaitāma pie izturības sporta veidiem, kas nostiprina sirds un asinsvadu sistēmu, uzlabo elpošanu. “Riteņbraukšana ir piemērota arī iesācējiem, cilvēkiem ar vidēju vai pat sliktu fiziskās sagatavotības līmeni. Turklāt mazāka loma ir cilvēka svaram, jo braukšanas laikā tas balstīts uz sēdekļa,” stāsta sporta ārste Sandra Rozenštoka.
Veselībai draudzīgāk
Cilvēkiem, kas izlēmuši pievērsties fiziskajām aktivitātēm, bieži vien ir izvēle: skriet vai braukt ar riteni. Velobraukšana būs piemērotāka tiem, kas sākumā vēlas mazāku slodzi, jo riteņbraukšanas laikā mugurai un locītavām jāiztur daudz mazāka slodze, nekā skrienot. “Piemēram, ja cilvēkam ir liekais svars, pievērsties skriešanai ir riskanti, jo var ātri sačakarēt locītavas. Savukārt mierīgi ripināties ar velosipēdu nav nekādu problēmu. Tas ir vienkāršs un ērts veids, kā uzturēt sevi labā fiziskā formā,” secina Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks. “Ne velti medicīnā, pārbaudot cilvēka veselības stāvokli, tiek izmantots velotrenažieris, nevis skrejceliņš, jo braukšana ar riteni nodrošina daudz vienmērīgāku, mazāk traumatisku slodzi.”
Riteņbraukšanas laikā strādā galvenokārt kāju muskuļi, tādēļ enerģijas patēriņš ir mazāks nekā skriešanā, kad aktīvi tiek nodarbinātas arī rokas un plecu josla. Mediķi norāda: sākot skriet, jābūt ļoti piesardzīgam, lai nesabojātu veselību, savukārt ar riteņbraukšanu var nodarboties katrs iesācējs vai cilvēks, kurš atsācis sportot pēc ilga pārtraukuma. Piemēram, stundu ilgs skrējiens jau būs nopietns fiziskās sagatavotības pārbaudījums, bet ikviens var droši doties stundu ilgā braucienā ar divriteni.
“Ja velosipēds ir pareizi noregulēts, šis sporta veids ir veselībai draudzīgs: braukšanas laikā nekam nevajadzētu sāpēt vai rasties kādām traumām,” uzsver Igo Japiņš. Viņš norāda arī uz citiem velobraukšanas bonusiem: “Braucot ar riteni, var izkustēties svaigā gaisā, pa ceļam daudz ko apskatīt. Pats dzīvoju Garciemā, tuvu jūrai, tādēļ bieži dodos braucienā pa pludmali, kur ir cietas smiltis un ērta braukšana. Saulrieta laikā izbraukt ar riteni gar jūru – kas var būt labāks par to!” Viņam piekrīt arī Viesturs Silenieks: “Braucot ar riteni, var veikt lielāku attālumu un redzēt daudz vairāk nekā skrienot vai ejot kājām. Pa ceļam iespējams izbaudīt visas ainavas, skaņas un smaržas, ko mums piedāvā Latvijas daba. Braucot ar mašīnu, nevar sajust, kā pļavā smaržo puķes un mežā čivina putni, bet riteņbraucējam tas viss ir pieejams.”
Jāieņem pareiza poza
Runājot par riteņbraukšanai nepieciešamo ekipējumu, jāņem vērā, ka tas ir ļoti daudzveidīgs, piemērots katra prasībām un maciņa biezumam. Iesācējam pietiks ar parastu divriteni par pārsimt eiro, bet, ja ir ambīcijas pacīnīties par augstu vietu sacensībās, nepieciešama jau nopietnāka tehnika. Dažs labs sporta velosipēds jau ir motocikla vai lietotas automašīnas cenā, jo maksā vairākus tūkstošus eiro.
“Mana pieredze rāda: nav jau tā, ka cilvēks kādu dienu izdomā pievērsties velosportam, aiziet uz veikalu un uzreiz iegādājas dārgu inventāru. Parasti viņam jau ir velosipēds, ar ko viņš braukā ikdienā vai brīvdienās. Ar to var droši izmēģināt spēkus, lai saprastu, vai piedalīšanās sacensībās sagādā prieku,” spriež Igo Japiņš. “Ja izrādīsies, ka esi aizrāvies ar šo sporta veidu, var sākt domāt par augstāku mērķu izvirzīšanu, kvalitatīvāka velosipēda iegādi. Ja gribi tikai pabraukāt sava prieka pēc, droši vien nav jēgas pirkt riteni par 2000 eiro.”
Pusmūža vecumā daudziem vīriešiem (un arī dāmām) uznāk krīze, un viņi iegādājas motociklu, lai apliecinātu sevi un ķertu aiz astes aizejošo jaunību. Pievēršanās velosportam varētu būt lētāka un veselībai draudzīgāka alternatīva. Sporta ārste Sandra Rozenštoka norāda: ja cilvēks sen nav braucis ar velosipēdu, sākumā nedaudz jāpiešaujas, jāatrod pareizā stāja un ritms. Piemēram, nereti redzams, ka braukšanas laikā iesācējiem ceļi ir izvērsti uz āru, bet tiem būtu jākustas paralēli. Svarīgi arī noregulēt sēdekli un stūri, lai braukšanas laikā ķermenis būtu pareizi noslogots. “Ir svarīgi sekot savai pašsajūtai, lai nepārforsētu. Vienības velobraucienā mazāk sagatavotiem riteņbraucējiem pie Siguldas ir grūtības uzbraukt kalnā, bet tādā gadījumā labāk nokāpt no riteņa un mierīgi to uzstumt, lai izvairītos no pārslodzes, kas var apdraudēt veselību,” uzsver sporta ārste.
Nekad nebūsi viens
Tiem, kas nolēmuši pievērsties velosportam, Igo Japiņš iesaka sākt ar kalnu divriteņu sacensībām, kur pieejamas dažādas distances atbilstīgi katra sagatavotības līmenim. “Protams, pirms tam vajadzētu nedaudz patrenēties, jo bez treniņa piedalīties sacensībās nebūtu prāta darbs. Ja cilvēks netrenējas un tikai startē sacensībās, veselībai tas nenāks par labu.” Ikdienā labs treniņš un veids, kā uzturēt sevi formā, var būt arī braukšana ar riteni uz darbu.
“Izejot uz starta sacensībās, ir forša sajūta: tev ir smuka forma, ķivere, izskaties gluži kā profesionālis!” priecājas Igo Japiņš. “Latvijas velomaratonos ikvienam ir iespēja startēt plecu pie pleca ar augsta līmeņa sportistiem, jo šajās sacensībās piedalās ne tikai riteņbraucēji, bet arī biatlonisti, hokejisti, autosportisti un daudzu citu sporta veidu pārstāvji. Katram ir savas ambīcijas: kāds grib uzvarēt, citam mērķis ir iekļūt desmitniekā.”
Lai arī riteņbraukšana ir individuālais sporta veids, Igo Japiņš uzsver, ka tu nekad nebūsi vientuļš, jo vienmēr atradīsies domubiedri, kas tevi atbalstīs un palīdzēs uzturēt sacensības garu. “Tas ir vesels piedzīvojums, jo ap sacensībām ir daudz dažādu aktivitāšu. Daudzi piedalās sacensībās kopā ar draugiem vai ģimenes locekļiem, un tā ir lieliska iespēja stiprināt attiecības, kopā pavadīt brīvo laiku.”
Var braukt arī ziemā
Latvijas klimatā riteņbraukšanas sezona ir ierobežota, lai gan iespējams braukt arī ziemas mēnešos, ja tam attiecīgi sagatavojas. “Tādā salīdzinoši siltā ziemā, kāda ir šogad, mierīgi var braukāt arī ziemas laikā. Tikai nepieciešams kārtīgi saģērbties. Par laimi, mūsdienās ir pieejams plašs termoveļas un speciālā apģērba klāsts,” secina Igo Japiņš. Viņš norāda, ka ziemas sezonā riteņbraucēji var pievērsties slēpošanai vai doties pārgājienos, lai uzturētu sevi formā. Sandra Rozenštoka piebilst, ka riteņbraukšana ir salīdzinoši vienveidīgs sporta veids, tādēļ jebkurā gadījumā to būtu ieteicams kombinēt ar citām fiziskām aktivitātēm, piemēram, veikt vingrojumus, lai izkustinātu arī rokas un muguru.
Pirms pievēršas riteņbraukšanai, svarīgi parūpēties arī par savu drošību. Velosacensībās obligāta ir ķiveres lietošana; ikdienā braucot ar riteni, tā vienmēr jāliek bērniem līdz 12 gadu vecumam. Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks gan uzskata, ka nebūtu pareizi pieprasīt, lai arī pieaugušie velobraucēji ikdienas satiksmē lieto veloķiveri. Pēc viņa domām, tas var izraisīt arī pretēju efektu: cilvēks iedomājas, ka ir drošībā, tāpēc brauc pārgalvīgi, vairāk riskē. “Bet riskēt, piedaloties ceļu satiksmē, noteikti nav vēlams. Turklāt, redzot riteņbraucēju ķiverē, cilvēkiem no malas rodas iespaids, ka tā ir bīstama nodarbe, un viņi baidās paši sēsties uz riteņa. Piemēram, Nīderlandē, kur ir ļoti attīstīta velobraukšanas kultūra, ķiveri ikdienā lieto tikai pāris procentu velosipēdistu.”
Visbeidzot – lai baudītu riteņbraukšanas priekus, laikus jāpadomā arī par drošu velosipēda glabāšanu, jo diemžēl zagļiem tas ir vērtīgs ķēriens. Ja esi samaksājis simtiem vai tūkstošiem eiro par labu velosipēdu, noteikti ir vērts atvēlēt dažus desmitus eiro kārtīgas slēdzenes iegādei.
