Kājbumbas ballīte Austrumeiropas stilā 0
Problēmas ar stadionu un infrastruktūras būvniecības darbiem, viesnīcnieku milzīgā apetīte, amatpersonu paziņojumi par spēļu boikotēšanu, rasisms un antisemītisms – šīs un daudzas citas problēmas pavadīja Poliju un Ukrainu, pirmo reizi organizējot Eiropas futbola čempionāta finālturnīru.
Lai ar kādiem ērkšķiem saskārās un vēl saskarsies funkcionāri, droši var teikt, ka Veco pasauli gaida aizraujoša futbola ballīte trīs nedēļu garumā. Atklāšanas spēlē šovakar Varšavā Polija tiksies ar Grieķiju, bet jaunie čempioni noskaidrosies 1. jūlijā Kijevā.
Lielā celtniecība
Tiesības rīkot Eiropas čempionātu futbolā Polija un Ukraina ieguva 2007. gadā. Tas bija vēsturisks brīdis ne tikai šīm divām valstīm, bet zināmā mērā arī visai Austrumeiropai – līdz šim postsociālisma valstīs šāds forums nebija risinājies. Jau pirms tam bija skaidrs, ka komplektā ar lielo godu un ienākumiem nāks arī atbildība – uzdevumi un izdevumi.
Polija, lai arī ne bez aizķeršanās, tomēr tika ar tiem galā raitāk, uzbūvējot četrus jaunus un modernus stadionus Varšavā (50 000 skatītāju vietas), Gdaņskā, Poznaņā un Vroclavā (visos 40 000).
Ukrainai klupienu bija vairāk, lai arī Kijevā un Harkovā jau bija lieli stadioni. Taču tie celti pagājušā gadsimta 30. gados un prasījās pēc pamatīgas rekonstrukcijas, kas lēnā garā, izvedot no pacietības pat UEFA prezidentu Mišelu Platinī, kurš piedraudēja atņemt ukraiņiem rīkošanas tiesības, tomēr tika paveikta. Kijevas stadions būs vislielākais – 60 tūkstoši skatītāju vietu. Savukārt Ļvovā un Doņeckā uzslietas jaunas būves, kurās futbola spēli varēs vērot attiecīgi 30 un 50 tūkstoši interesentu. Tiesa, kā tas bieži vien “gadās”, celtniecības laikā astronomiski auga izmaksas. Piemēram, Kijevas stadiona rekonstrukcijas tāme bija 110 miljoni eiro, bet beigās tika izdoti 585 miljoni. Ukrainai arī tika pārmesta vājā infrastruktūra – nesakārtotie ceļi, viesnīcu un lidostu trūkums. Šajos gados daudz uzbūvēts un sakārtots, bet – par kādu naudu? Nerunājot nemaz par lielām lietām, bet sīkumiem. Piemēram, ielu nosaukumi angļu valodā izmaksāja 1100 dolārus. Katra zīme!
Interesanti, ka abās valstīs grupu turnīrā spēlēs pa astoņām komandām, bet tikai trīs dzīvos Ukrainā – mājinieki, francūži un zviedri. Pārējās 13 izlases par mītnes vietu izvēlējušās bāzes Polijā, lai gan uz spēlēm nāksies mērot prāvus attālumus.
Rasisms – žurnālistu galvās vai patiesībā?
Divas nedēļas pirms čempionāta starta Anglijā lielu ažiotāžu radīja televīzijas BBC raidījums “Panorama”, kurā Polija un Ukraina parādītas kā valstis, kur futbola stadionos valda rasisms, vardarbība un antisemītisms. “Es jums neieteiktu doties uz “Euro 2012″. Neriskējiet. Labāk palieciet mājās pie TV ekrāniem,” izteicās Anglijas izlases bijušais kapteinis Sols Kembels, piebilstot, ka čempionāta rīkošanas tiesību piešķiršana mazattīstītajām Austrumeiropas valstīm bijusi kļūda. Poļi par BBC “pētījumu” bija šokā, uzsverot raidījuma tendenciozitāti un neprofesionalitāti. Ja angļu žurnālisti nevar ieskatīties Eiropas kartē un redzēt, ka Polijai nav robežu ar Austriju…
UEFA, kas jau gadiem cenšas izskaust rasisma izpausmes futbola stadionos, uzsvēra, ka abas rīkotājvalstis izdarīs maksimālo, lai garantētu viesu drošību. Arī Ukrainas leģendārais uzbrucējs Andrijs Ševčenko uzskata, ka no mušas izpūsts zilonis, valsts esot klusa un mierīga, bet tās iedzīvotāji – draudzīgi. Tiesa, Polijas futbola fani ir zināmi kā vieni no trakākajiem Eiropā.
Cits būtisks šķērslis, kas līdzjutējiem lika apdomāt, vai vērts doties uz “Euro 2012”, ir viesnīcu cenas. Rēķinoties ar milzīgo pieprasījumu un nelielo piedāvājumu, īpaši Ukrainas pilsētās, viesnīcu īpašnieki bija uzskrūvējuši cenas debesīs. Mišels Platinī viesnīcniekus pat nodēvēja par bandītiem un blēžiem, uzsverot, ka ir neadekvāti cenas no 40 eiro par nakti pacelt uz 500 eiro. Saceltās ažiotāžas dēļ naktsmītņu cenas gan kļuva demokrātiskākas. Deviņas dienas pirms čempionāta sākuma Kijevā par aptuveni 50 latiem dienā varēja rezervēt divvietīgu numuriņu trīszvaigžņu viesnīcā. Arī Harkovā bija pieejamas viesnīcas, bet – jau par divreiz lielāku naudu. Gdaņskā varēja rezervēt numuriņu hostelī par astoņiem latiem.
Ir izrēķināts, ka, piemēram, angļiem, lai apmeklētu visas trīs savas izlases grupu turnīra spēles, jārēķinās ar vismaz diviem tūkstošiem eiro. Daudzi fani atlidos tikai spēles dienā un uzreiz pēc tās dosies atceļā – tā iznākšot lētāk nekā īrēt naktsmājas.
Citai ļaužu kategorijai, kas ir neatņemama lielu sporta forumu sastāvdaļa, – politiķiem – par naudu galva nesāp, bet ir globālākas problēmas. Vairākas augsta ranga amatpersonas – Vācijas prezidents Joahims Gauks un kanclere Angela Merkele, Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barozu paziņojuši, ka boikotēs “Euro 2012”. Jo Ukrainā notiek politiskā izrēķināšanās ar ekspremjeri Jūliju Timošenko.
Spāņi atkal favorītu lomā
Eiropas čempionu godā Polijā ieradusies Spānijas izlase, kas pirms diviem gadiem uzvarēja arī Pasaules kausa izcīņā. Bukmeikeru vērtējumā spāņi šoreiz ir lielākie favorīti, lai gan viņiem nāksies iztikt bez traumētā uzbrukuma līdera Davida Viljas un aizsardzības balsta Karlesa Pujola. Līdz šim nevienai valstij nav izdevies Eiropas laurus plūkt divus čempionātus pēc kārtas.
Lielas cerības izcīnīt titulu ir arī Vācijai, kas pirms četriem gadiem spāņiem piekāpās finālā (0:1). Pēc tam seko Nīderlande, Itālija, Francija un Anglija. Futbola eksperti uzskata, ka vismazākās izredzes celt kausu virs galvas ir Dānijas un Īrijas futbolistiem. Tieši šādi turnīri ir bukmeikeru kantoru pļaujas laiks – jo interese no līdzjutēju puses ir milzīga, un daudzi arī gatavi uzlikt likmi, lai būtu interesantāk sekot līdzi. Bet kur ir emocijas, tur mazāk saprāta. Un nauda aizplūst totalizatoru organizētāju kabatās.
Runājot par šo tēmu – skandāla gaisotnē čempionātam gatavojās Itālijas izlase. Aizdomās par spēļu sarunāšanu šīs valsts varasiestādes aizturēja vairākus desmitus cilvēku, viņu vidū arī futbolistus. Likumsargi paviesojās valstsvienības treniņnometnē, pārmeklējot kandidāta Domeniko Krišito istabu. Ņemot vērā, ka Itālijā šis nav pirmais spēļu sarunāšanas skandāls, premjers Mario Monti ieteicis pāris gadus valstī atteikties no futbola spēlēšanas, un tad netīrajās spēlēs iesaistītie cilvēki un sabiedrība kopumā, iespējams, nāktu pie prāta.
Jau ierasts, ka katrā čempionātā ir kāda ļoti spēcīga grupa jeb tā saucamā nāves grupa. Šoreiz liktenim labpatika kopā B grupā savest Vāciju, Nīderlandi, Portugāli un Dāniju – to pat var saukt par super nāves grupu, jo visas komandas pasaules rangā atrodas pirmajā desmitniekā. Ceturtdaļfinālā no katras grupas iekļūs divas labākās komandas, bet divām vājākajām būs jādodas mājās.
Nekāda medusmaize nav arī D grupa, kur diviem smagsvariem – Anglijai un Francijai – dzīvi centīsies sabojāt allaž sīkstie zviedri un mājinieki ukraiņi. Ukraina līdz šim Eiropas čempionātā nekad nav spēlējusi, taču tas nenozīmē, ka viņi gatavi kādam kaut ko dāvināt. Pasaules kausā viņi spējuši izkļūt no grupas, bet savās mājās, fanu atbalstīti, gribēs sasniegt vismaz ceturtdaļfinālu.
Bukmeikeri uzskata, ka tas varētu izdoties Polijai, kas nokļuvusi salīdzinoši vieglākā kompānijā. Tiesa, jāņem vērā, ka poļi līdz šim Eiropas finālturnīru vēsturē nav izcīnījuši nevienu uzvaru, turklāt pasaules rangā viņi no visām dalībniecēm atrodas viszemāk – 65. vietā.
Kurš vislabāk nodejos tango? Šis nav retorisks jautājums. Tāpat kā uz katru lielo turnīru, arī “Euro 2012” izstrādāts īpašs bumbas modelis, kas saucas “Tango 12”. Tā solās būt draudzīgāka vārtsargiem atšķirībā no Pasaules kausā pirms diviem gadiem Dienvidāfrikā izmantotās “Jabulani” brīžiem neprognozējamās lidojuma trajektorijas.
EIROPAS ČEMPIONĀTA FINĀLTURNĪRS
A grupa: Polija, Grieķija, Krievija, Čehija
B grupa: Nīderlande, Dānija, Vācija, Portugāle
C grupa: Spānija, Itālija, Īrija, Horvātija
D grupa: Francija, Anglija, Ukraina, Zviedrija
