Kājās iedzītas “tapas un adatas”! Reino slimība skar katru piekto cilvēku 0
Eimija Hūka-Eirlenda pirmo reizi pamanīja, ka ar veselību kaut kas nav gluži kārtībā, kad 2009. gada novembrī pamodās ar “ārkārtīgi sāpošām kājām” un sajūtām, ka tajās it kā būtu iedzītas “tapas un adatas”, raksta huffingtonpost.co.uk.
Lai diagnosticētu kaiti, kas viņu piemeklējusi, bija nepieciešami trīsarpus gadi, atkārtotas vizītes pie ģimenes ārsta un divas tikšanās ar speciālistu reimatologu.
Tika atklāts, ka viņai ir Reino slimība (reinoze jeb perifērās asinsrites traucējums, ko raksturo epizodiska ekstremitāšu artēriju un arteriolu stenoze.)
Tiek uzskatīts, ka reinoze ietekmē vienu no pieciem cilvēkiem, pauž Reičela Binga-Madika, Listēra slimnīcas reimatoloģijas konsultante.
“Sabiedrības informētība par Reino saslimšanu un kaitēm, ar kurām tā var būt saistīta, ir zema,” viņa norāda.
Autoimūno slimību grupa Scleroderma un Raynaud’s UK 2017. gada aptaujā atklājies, ka tikai 4% cilvēku var pārliecinoši noteikt slimības simptomus. 24 gadus vecā Eimija pirms viņas diagnozes nekad par to nebija dzirdējusi. Bet, lai arī desmit gadu laikā kopš pirmajām slimības pazīmēm sieviete joprojām cieš no simptomiem, viņa norāda, ka sāpju sindroms nav vairs tik izteikts.
“Pirksti vai kāju pirksti kļūst nejūtīgi un sāpīgi, un tie mainās, zilā vai baltā krāsā, pēc tam sildot kļūst spilgti sarkani,” min Binga-Madika.
Ekstremālākos gadījumos Reino slimība ietekmē arī degunu un ausis. Šāds stāvoklis visbiežāk sastopams jaunām sievietēm vecumā no 15 līdz 30 gadiem. Slimības uzbrukums var būt kaitinošs, dažreiz sāpīgs. Tas var būt arī novājinošs, apgrūtinot pat vienkāršu ikdienas uzdevumu veikšanu, piemēram, jakas pogu aizpogāšanu vai maka atvēršanu.
Reino slimība rodas, kad mazie asinsvadi ķermeņa ekstremitātēs, piemēram, rokās un kājās, ir pārāk jutīgi pret temperatūras izmaiņām.
Galvenā atšķirība starp abiem ir tā, ka primārajā gadījumā Reino cēlonis nav zināms, savukārt sekundārajā Reino gadījumā cēlonis ir pamatslimība, veselības stāvoklis vai kāds cits faktors.
Daudzi no Reino simptomiem – gan primārā, gan sekundārā tipa – ir samērā bieži, bet tie ne vienmēr liecina par kaut ko nopietnāku – tas ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēkiem ar šo stāvokli to nevar ātri diagnosticēt.
Pieci galvenie Reno simptomi ir:
– auksti roku un kāju pirksti;
– ādas krāsas izmaiņas, reaģējot uz aukstumu vai stresu;
– krāsa mainās skartajā zonā uz baltu, tad zilu un sarkanu;
– tirpšana vai sāpes roku pirkstos un kāju pirkstos;
– durstošas vai pulsējošas sajūtas, sildot vai atslābstot sasprindzinājumam;
Simptomi var ilgt no dažām minūtēm līdz vairākām stundām, tos var izraisīt pat vissīkākās lietas, piemēram, auksta dzēriena vai saldējuma paņemšana rokā vai auksts ziemas laiks. Cilvēkiem, kuriem ir kāds no šiem simptomiem, jārunā ar savu ģimenes ārstu, kurš pēc tam var noteikt, vai tam varētu būt pamata cēlonis. Aptuveni vienam no 10 cilvēkiem ar primāro Reino slimību attīstās autoimūna slimība.
Pēc Binga-Madikas teiktā, lielākoties šie gadījumi ir labdabīga stāvokļa, primārā Reino slimības gadījumi, kuriem nav nepieciešama turpmāka ārstēšana un kas laika gaitā uzlabojas paši par sevi.
Nelielā cilvēku grupā, kurā var būt pamata slimība, piemēram, vilkēde, reimatoīdais artrīts vai sklerodermija (kad imūnsistēma uzbrūk saistaudiem zem ādas un ap iekšējiem orgāniem un asinsvadiem), diagnoze ir sekundārā Reino slimība. Šie simptomi biežāk parādās tad, kad esi vecāks par 40 gadiem, esi vīrietis vai tev ir citi saistīti simptomi, pauž Binga-Madika.
Cilvēkiem, kuriem ir saistaudu slimība vai sekundārā Reino slimība, simptomi var progresēt, viņa saka. “Slikta asins apgāde var izraisīt sāpīgas čūlas pirkstu galos, pirksta vai purngala potenciāla zaudēšanu.” Tieši tāpēc diagnoze ir tik svarīga, bilst reimatoloģijas konsultante.
Kā ārstē Reino slimību?
Šo kaiti nevar pilnībā izārstēt, tāpēc galvenā Reino slimības ārstēšanas metode ir ķermeņa siltuma uzturēšana, pēc iespējas izvairoties no jebkādiem provocējošiem faktoriem, valkājot cimdus (vai lietojot roku sildītājus), pārtraucot lietot jebkādas zāles, kas sašaurina asinsvadus (ja tas ir droši, to dari, vispirms konsultējoties ar ģimenes ārstu) un samazini smēķēšanu vai atmetto pilnībā.
Cilvēkiem ar simptomu pasliktināšanos var izrakstīt kalcija kanālu bloķējošas zāles, piemēram, amlodipīnu vai nifedipīnu, lai atvieglotu simptomus, saka Binga-Madika. Tomēr dažiem var būt negatīvas šo medikamentu blakusparādības, viņa atzīst.
ieskaitot sensoroataksiju, šķērsenisko mielītu, redzes neiropātiju un dzirdes grūtībām – viņa nav pārliecināta, vai tie ir saistīti vai nav.
Sieviete arī izmēģinājusi medikamentus, taču secinājusi, ka tie viņai nav nākuši par labu. Viņasaka, ka slimības uzliesmojumi patiesībā notikuši biežāk.
Pēc tam viņa tika nogādāta klīnikā, kur viņai ievadīja zāles, kas izraisa artēriju paplašināšanos, lai palīdzētu palielināt asinsriti.
Laika gaitā viņa pamanīja uzlabojumu. “Manas kājas reti bija aukstas,” viņa sacīja. Taču kopš dzīvesvietas maiņas viņa tomēr nav saņēmusi vairāk infūziju šķīdumu un ir pamanījusi, ka simptomi atjaunojas. “Tā ir nepārtraukta cīņa, lai turpinātu saņemt zāles,” viņa saka.