Kājas gan salst, gan dedzina. Kā ārstēties? 1
“Gadiem ilgi cietu no kāju salšanas un pēdu dedzināšanas, naktīs ik pēc 10–30 minūtēm pamodos. Beidzot Stradiņa slimnīcā man konstatēja veģetatīvi sensitīvo polineiropātiju rokās un kājās, ir arī ļoti lielas problēmas ar muguru. Vēlos zināt, kā ar šo reto slimību saslimst un vai var izārstēties. Vai tiešām visu mūžu jādzer zāles? Lietoju tās jau trīsarpus gadus, un, tiklīdz pārtraucu, pēdās atkal parādījās dedzināšanas sajūta un citas nepatīkamas izpausmes…” Dzintra Limbažos
Polineiropātiju cēloņi var būt iekaisīgi, toksiski, iekšējo orgānu slimību, audzēju vai funkciju traucējumi. Tā var būt slimība pati par sevi vai citas slimības pavadone. Visbiežāk tas ir cukura diabēts, autoimūni vairogdziedzera iekaisumi, sistēmiskas slimības un dažkārt arī onkoloģiskas slimības.
Veģetatīvi sensitīvo polineiropātiju neizraisa neiroloģiski traucējumi, tā pati ir hroniska neiroloģiska slimība vai sindroms. Par citu organisma slimību (vairogdziedzera, plaušu, aknu, aizkuņģa, nieru, prostatas, krūts vai ginekoloģiska vēža) pavadoni tā parasti kļūst pakāpeniski un nemanāmi – bieži vien pat vairākus gadus pirms pamatslimības diagnozes kā pirmā tās izpausme. Simptomi ir nepatīkamas sāpes, tirpšana, dedzināšanas vai salšanas sajūta, reizēm arī tūska. Sāpes ir ļoti mokošas, apnicīgas, it īpaši miera stāvoklī.
P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe un algoloģe Ilze Supe piebilst, ka vienam no polineiropātiju veidiem var būt motoras (ar locekļu paralīzi), sensoras (ar dziļiem jušanas traucējumiem, kad var būt arī gaitas traucējumi, īpaši tumsā, kad apgrūtināta redzamība) un reti – tikai veģetatīvas (ar ādas krāsas pārmaiņām, tūsku, svīšanu vai sausu ādu, ļoti nepatīkamām sāpēm) izpausmes. Bieži vien tās kombinējas, kā acīmredzot ir noticis vēstulē aprakstītajā situācijā.
Šādā gadījumā diagnozi parasti nosaka pēc elektromiogrāfijas rādītājiem, bet cēloņus spēj atrast vienīgi speciālisti.
I. Supe uzsver, ka veģetatīvi sensitīvo polineiropātiju var izārstēt, ja tā ir autoimūna slimība un ir izvēlēta pareiza imunoloģiska terapija, ir izārstēta pamatslimība vai ir likvidēts kāds deficīta sindroms organismā, piemēram, B vitamīnu trūkums, ja tas bijis slimības cēlonis.
Ārstēšanas pamatā ir medikamentoza terapija, kombinējot dažādas zāles atkarībā no slimības izcelsmes. Dažreiz nākas operēt, ja ir, piemēram, audzējs. Ja nav onkoloģiskas slimības, pēc rūpīgas izmeklēšanas var izmantot arī fizikālo terapiju.
Neiroloģe spriež, ka vēstulē aprakstītajā gadījumā pacientei acīmredzot kombinējas šī specifiskā diagnoze ar spondilozes un artrožu izraisītajām sāpēm, kam papildu problēmas droši vien rada aterosklerotiski asinsvadi.
Tādēļ I. Supe iesaka vērsties pie ģimenes ārsta un speciālista – neirologa, imunologa, algologa vai cita ārsta, kurš ieteiks, ko darīt tālāk. Ar ārsta nosūtījumu var pierakstīties uz konsultāciju arī pie dakteres Supes, taču rindas garums šīs slimības gaitu neietekmēs, lai gan simptomi rada lielu diskomfortu.
