Kājas eglītei. Kādu izvēlēties? 0
Vistradicionālāk eglīti uzstādīt koka kājā, kuru formas dēļ dēvē par krustiņu. To veido no diviem vienāda garuma un vismaz 2 cm bieziem dēļiem, sanaglojot krusteniski tā, lai vidū nebūtu naglu. Lai kāja nešūpotos, zem virsējā dēļa galiem piestiprina nogrieztus klucīšus.
Vienkāršu un ātru egles kāju var izveidot no trim saplākšņa trīsstūriem, kurus pieskrūvē tieši pie egles kājas.
Egli var uzstādīt arī spainī vai citā pietiekami lielā traukā, kam stabilitāti panāk, to pieberot ar mitrām smiltīm. Ja lej tikai ūdeni, jāizgudro stabila konstrukcija egles kāta noturēšanai spaiņa vidū. Lai egle ilgāk stāvētu un nenobirtu, ūdenī iesaka izšķīdināt aspirīna tableti, divas karotes cukura vai citronskābi.
Ja mājās ir dauzonīgi bērni vai aktīvi dzīvnieki, labāk eglīti stiprināt pie griestiem: ieskrūvē baltu āķīti un pie tā ar makšķerauklu piestiprina galotni.
Par pamatni Ziemassvētku kociņam var izmantot arī masīvu koka bluķi, ieurbjot caurumu no augšpuses vai pāršķeļot uz pusēm. Ja tas būs bērza bluķītis ar visu tāsi, varēs pat likt uz galda. Akmeņkaļi (www.akmenslietas.lv) piedāvā izurbt caurumu uz pusēm pārzāģētam laukakmenim, turklāt augšdaļā var izveidot iedobumu ūdenim, kur vasarā turēt podu ar dekoratīvajiem augiem.
Pērkot veikalā, jāzina, cik liels ir kārotās egles kājas diametrs un augstums. Jo kāja lielāka, jo dārgāka (lielveikalos maksā Ls 8 – 40), bet stabili noturēs arī prāvāku egli. Vienkāršākie sērijveida egļu turekļi ir metāla trijkāji, kuros egles kāju ar skrūvēm nostiprina metāla caurulē. Ir modeļi, kam lejasdaļā ir ūdens trauciņš. Praktiskas ir zaļas plastmasas ūdens tvertnes – to kakliņā egles kātu stiprina ar trim vai četrām skrūvēm, kuras pievelk katru atsevišķi vai visas kopā ar sviru.
Var iegādāties egles kājas, kas veidotas kā krāsainas dekoratīvās figūras: zaķi, ziemeļbrieži, salaveči vai sniegavīri. Savukārt ārzemju automātisko rotaļlietu meistari piedāvā ar elektrisko piedziņu aprīkotas egles kājas, kas lēnām griež kociņu, priecējot ausis ar jaukām melodijām. “Pēc pasūtījuma egles kāju izgatavo metālapstrādes darbnīcā vai pie kalēja,” stāsta SIA “ML Darbnīca” valdes loceklis Nils Strods. “Darbnīcā iegādāta, tehniskā dizainā izpildīta kāja izmaksās, sākot no Ls 35 – jo lielāka un greznāka, jo dārgāka. Pēc individuāla pasūtījuma kalēja kalta kāja maksās, sākot no 100 latiem. Visbiežāk kājas krāso melnas, tomēr var būt arī sarkanas un brūnas.”
Daļa no dzīvo eglīšu šarma ir iešana kopā ar bērniem uz mežu, eglītes izvēle, nociršana un mājās nešana, kā tas notiek lauku apvidos. Pilsētās svinēšanas akcenti mainās un tirgū arvien vairāk parādās sintētiskās egles. Tās ir jau aprīkotas ar kāju un garumā sasniedz pat 450 cm un maksā ap 1000 latiem. Egles ir zaļas, baltas, oranžas un rūsas krāsā, dekorētas ar čiekuriem, lentēm un gaismas spuldzītēm. Iespaidīgs izgaismojums ir optiskajai eglei – katrs stiklašķiedras skujiņas gals spīd kā maza spuldzīte. Šādu egļu augstums ir līdz 210 cm, cena līdz Ls 80, bet izmantot var daudzkārt.
Fakti * Daļa vēsturnieku uzskata, ka kādreiz par Ziemassvētku eglīti nekalpoja eglīte. Nosaukums Christmas tree (koks) runā tikai par kociņu. Par ziemas saulstāvju upurkoku varēja kalpot, piemēram, vasarā nogriezts un izkaltēts ķiršu kociņš ar visām ogām vai rožu krūms ar ziediem, kuru Vecgada vakarā svinīgi sadedzināja. * Rīga un Tallina sacenšas par pirmās eglīšu rituālās sadedzināšanas vietas godu. Rīgā tas esot noticis Rātslaukumā vismaz 1476. gadā. Tā kā šis pasākums minēts Melngalvju brālības šrāgās (tās parasti vienai brālībai vienādas), atliek tikai noskaidrot, kurā pilsētā ātrāk izveidota Melngalvju brālība.
|
