Kāja, ievērta Eiropā: Ziemeļīrijas jautājums noklusis, bet ne atrisināts 1
Ziemeļīrijas jautājums ir nedaudz noklusis, jo Apvienotās Karalistes (AK) un Eiropas Savienības (ES) sarunas par izstāšanos pašlaik nenotiek. Vispirms 31. janvārī notiks AK formālā izstāšanās no ES, un tikai tad sarunvedēji atkal sēdīsies pie sarunu galda, lai beidzot saprastu, kādas tad būs abu valstu attiecības nākotnē. Tad Ziemeļīrija atkal dominēs ziņu izlaidumos.
Ko piedāvā Boriss Džonsons?
Britu premjeram Borisam Džonsonam, stājoties amatā, tika solīts, ka tā dēvētais Ziemeļīrijas “backstop”, latviski – drošības tīkls – tiks no izstāšanās līguma izņemts, jo, runājot premjera vārdiem, “ir nedemokrātisks”. Pārejas perioda beigās visai Apvienotajai Karalistei ir vienlaikus jāatstāj ES, Ziemeļīrijai paliekot par AK muitas teritorijas daļu, taču vienlaikus pakļaujoties ES prasībām.
Džonsona ideja bija, ka Ziemeļīrijai būtu īpašs statuss ar muitas robežu starp Īrijas Republiku un Ziemeļīriju, taču ES šādu variantu neakceptēja un Džonsonam nācās piedāvājumu mainīt.
Jaunajā izstāšanās līgumā Ziemeļīrija gan tāpat paliks daļa no AK muitas teritorijas, tātad būs iekļauta nākotnes tirdzniecības līgumos, tāpat Ziemeļīrija arī būs daļa no AK pievienotās vērtības nodokļa teritorijas. Taču praksē Ziemeļīrija piemēros daudzus ES muitas noteikumus un starp Ziemeļīriju un AK Īrijas jūrā būs muitas robeža. Ja tāda situācija Ziemeļīriju neapmierinās, tad četrus gadus pēc pārejas perioda beigām Ziemeļīrijas asamblejai būs pirmā iespēja balsot par šādas kārtības atcelšanu.
Otra atšķirība ir tā, ka šāds risinājums nebūs pagaidu. Ja Ziemeļīrijas asambleja nebalsos par tā atcelšanu, tad īpašais Ziemeļīrijas statuss tāds arī paliks.
Par ko vēl jālemj?
Ja šķiet, ka nav skaidrs, kas tad īsti notiks, tad nav jāsatraucas par paša nezināšanu – arī lēmējiem tas nav skaidrs. Ir vairāki jautājumi, uz kuriem atbilžu nav.
Piemēram, vai vajadzēs pildīt muitas deklarācijas, cik ilgi un rūpīgi preces uz robežas tiks pārbaudītas, cik ļoti atšķirsies pārbaudes precēm, kas tiek transportētas no AK uz Ziemeļīriju, un precēm, kas dodas otrā virzienā. Visi šie jautājumi tiks risināti ES un AK sarunās, līdzko AK formāli izstāsies no ES un sāksies pārejas periods.
Skaidrs, ka tām precēm, kas ceļos no AK uz Ziemeļīriju, būs nepieciešamas gan muitas deklarācijas, gan pārbaudes. Taču situācija ar precēm no Ziemeļīrijas uz AK nav tik skaidra. Boriss Džonsons uzstāj, ka nebūs ne papildu dokumentu, ne pārbaužu precēm, kas ceļos no Ziemeļīrijas uz AK.
Mišels Barnjē, ES galvenais sarunvedējs, jau brīdinājis, ka pārbaudes uz AK–Ziemeļīrijas robežas pēc breksita būs. Džonsons turpina apgalvot pretējo, pieļaujot, ka iespējamas pavisam minimālas pārbaudes otrā virzienā.
Atšķirības Mejas un Džonsona piedāvājumā
Bijušais Terēzas Mejas personāla daļas vadītājs lords Barvels apgalvo, ka Borisa Džonsona breksita piedāvājums dod Eiropas Savienībai tieši to, ko tā sākotnēji gribēja. Jāatzīmē, ka lords Barvels bija viens no Mejas tuvākajiem padomniekiem sarunās ar ES.
Viņaprāt, Džonsona piedāvājums lielos vilcienos ir tas pats, kas Mejas, taču sliktāks: “Valdība ir atgriezusies pie tā, ko ES sākotnēji gribēja. (..) Precēm būs jāiet cauri muitas kontrolei, kad tās tiks pārvietotas no Lielbritānijas uz Ziemeļīriju, radot muitas robežu mūsu pašu vienotajā tirgū.”
Viņaprāt, šāda sistēma ir nelabvēlīga ne tikai karalistei, bet arī AK ekonomikai.
Džonsona piedāvājums nosaka, ka Ziemeļīrija paliek ES vienotajā preču tirgū, taču Ziemeļīrijas asambleja – Stormonts – varēs lemt par šī līguma izbeigšanu. Mejas piedāvājumā līguma izbeigšana bija iespējama tikai ar ES piekrišanu.
Lords Barvels ir aicinājis britu valdību atklāti atzīt, cik sarežģīts būs nākamais breksita posms, jo pat tad, ja AK būs ar mieru pakļauties ES noteikumiem, sarunas nebūs vieglas. “Mēs grasāmies runāt par kaut ko tādu, kam nav bijis precedenta,” brīdina Barvels, “brīvās tirdzniecības līgums nav par robežu atcelšanu, bet gan par to, kad un līdz kādam līmenim tās tiks uzstādītas.”
Taču Boriss Džonsons apgalvo, ka paspēs noslēgt tirdzniecības līgumu ar ES līdz šī gada beigām. Saimons Kovenijs, Īrijas vicepremjers un ārlietu ministrs, brīdina, ka ES nav saistoši Džonsona izstāšanās plāni un neviens tādēļ nesteigsies pabeigt sarunas līdz gada beigām.
Vai Ziemeļīrija gatava?
Eksperti brīdina, ka sagatavot datorsistēmas darbam Ziemeļīrijas speciālo statusu līdz gada beigām ir neiespējami. Jaunajā neatkarīgās biznesa konsultāciju grupas IFG ziņojumā teikts: “[Breksita] līgumu neatbalsta neviena Ziemeļīrijas politiskā partija, un gan valdība, gan uzņēmēji domā, ka ir neiespējami ieviest vajadzīgās izmaiņas līdz gada beigām. Neatbilstība izstāšanās līgumam var beigties ar pārkāpumu procedūras ierosināšanu pret AK Eiropas tiesās.”
Britu nodokļu dienests HMRC iepriekš jau secinājis, ka šāda veida sistēmas ieviešana darījumos ar Ziemeļīriju varētu prasīt piecus gadus. Kamēr vien nav noslēgts jaunais tirdzniecības līgums, tikmēr Ziemeļīrijas situācija turpina būt neskaidra.
“AK formāli atstās ES janvāra beigās, un teorētiski breksits būs noticis, taču liela daļa breksita darbu būs palikuši nepadarīti,” teikts IFG ziņojumā. “Tas [breksits] turpinās dominēt valdības darba kārtībā vēl gadiem. Premjers, iespējams, cer izbeigt breksita dominanci publiskajā telpā pēc 31. janvāra, taču Vaithallā tas paliks lielākais un izaicinošākais uzdevums vēl gadu desmitiem.”
