Kaitīgā darbā 0
Esmu “Latvijas keramikā” nostrādājusi astoņus gadus par glazētāju ar svina glazūrām. Vai tāpēc, ka tas bija kaitīgs darbs, es varu aiziet priekšlaicīgā pensijā? Elza Krastiņa Jēkabpilī
Priekšlaicīgās un atvieglotās
Vispirms par terminoloģiju. Pieprasīt pensiju priekšlaicīgi, divus gadus iepriekš – tātad 60 gados var jebkurš cilvēks, ja viņa darba jeb apdrošināšanas stāžs ir vismaz 30 gadi. Priekšlaicīgā pensija ir 50% no pilnās pensijas, un to saņemt var tikai tad, ja cilvēks nestrādā. Sasniedzot pilnu pensijas vecumu, kas pašlaik ir 62 gadi un ko valdība plāno palielināt, cilvēks saņem pilnu pensiju un vienlaikus var strādāt.
Savukārt cilvēki, kas strādājuši kaitīgos darbos, var aiziet pensijā agrāk – pēc atvieglotiem noteikumiem.
Padomju laikos bija noteikts, ka cilvēki, kas strādājuši īpaši kaitīgos vai īpaši smagos darbos (pēc 1. saraksta), pensijā var iet 10 gadus agrāk, bet tie, kas strādājuši kaitīgos vai smagos darbos (pēc 2. saraksta), pensijā var iet 5 gadus agrāk. Tiem, kas strādāja kaitīgos darbos, darba vietā bez maksas izsniedza arī pienu (tā saukto specpienu), lai neitralizētu organismā nonākošās indes. Ar šiem pasākumiem valsts centās darbiniekiem kompensēt viņu veselībai neatgriezeniski nodarīto kaitējumu.
Noteikumi kļūst bargāki
Mūsu valdība ir nolēmusi, ka kopš 1996. gada 1. janvāra visi darbi (arī ar kaitīgām ķīmiskām vielām vai karstajos cehos, piemēram, metalurģijā vai stikla rūpnīcā, utt.) ir kļuvuši nekaitīgi. Tādēļ stāžu par darbu kaitīgos apstākļos rēķina tikai līdz 1995. gada 31. decembrim. Arī specpienu šiem darbiniekiem vairs neizsniedz. Vārdu sakot, nav kaitīga darba – nav problēmu!
Papildus tam, lai dzīve neliktos kā rožu dārzs, katru gadu par pusgadu tiek palielināts vecums, kādā pensijā var doties kaitīgos darbos strādājošie. Tādēļ šogad vīrieši, kas strādājuši kaitīgos un smagos darbos (pēc 2. saraksta), vairs pensijā agrāk netiek. Sievietes, kas strādājušas kaitīgos darbos, šogad pensijā var doties, sasniedzot 59 gadu vecumu, bet nākamgad, sasniedzot jau 59 gadus un 6 mēnešus.
Valsts sociālās apdrošināšanas (VSAA) nodaļā paskaidroja, ka “Latvijas keramikas” darbinieki, kas strādājuši ar glazūrām, var iet pensijā pēc 2. saraksta.
Darba stāžam, kas nostrādāts kaitīgā darbā, jābūt 8 gadiem 4 mēnešiem un 15 dienām (to rēķina kā vienu trešo daļu no nepieciešamā kopējā darba stāža – 25 gadiem). Ja pietrūkst kaut vai vienas dienas, uzskata, ka cilvēkam šī speciālā stāža nav!
Papildināt kaitīgos darbos nostrādāto stāžu arī nav iespējams, jo tagad uz papīra visi darbi ir nekaitīgi! Kopējam darba stāžam jābūt vismaz 25 gadiem. Tas paredzēts likuma “Par valsts pensijām” Pārejas noteikumos.
Kā pierādīt stāžu kaitīgos darbos? Ar darba grāmatiņu jādodas uz savu VSAA nodaļu. Katrā VSAA nodaļā jābūt 1. un 2. sarakstam. Tie izdoti krievu valodā tālajā 1956. gadā. Šī dokumenta pilnais nosaukums ir “Ražotņu, nozaru, cehu, profesiju un amatu saraksti Nr. 1 un Nr. 2” kas apstiprināti ar PSRS Ministru Padomes 1956. gada 22. augusta lēmumu Nr. 1173.
Salīdzinot ierakstu darba grāmatiņā ar profesiju sarakstu, VSSA pārliecināsies, vai jums ir nepieciešamais speciālais stāžs.
Kaitīgajā darbā nostrādāto laiku var pierādīt arī citā veidā, pieprasot izziņu no Personāla dokumentu valsts arhīvā, kas atrodas Rīgā, Ata ielā 1 (blakus 1905. gada parkam), tālrunis 67272176. Izziņas saņemšana ir maksas pakalpojums.
Atcerēsimies, ka šogad, aprēķinot pensiju, vairs nerēķina piemaksu pie pensijas. Pagājušajā gadā vēl skaitīja 70 santīmus par katru pilnu darba gadu, kas nostrādāts līdz 1995. gada 31. decembrim. Piemaksa vidēji sanāca 15 – 20 lati.
