Kaitēkļu un slimību attīstības īpatnības augļu koku un ogulāju stādījumos 0
Inga Bēme, Valsts augu aizsardzības dienesta vecākā inspektore
Turpinoties dārza darbiem, derētu atcerēties, kādi kaitēkļi un slimības augļu koku un ogulāju stādījumos bija sastopamas 2017.gadā. Kā ierasts, Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) nekarantīnas kaitīgo organismu monitoringa speciālisti visos Latvijas reģionos visas sezonas garumā veica slimību un kaitēkļu monitoringu.
Novērojumi ogulāju stādījumos
2017. gada maija beigās ogulāju lapu tinēja kāpuru bojājumi tika konstatēti vien pāris novērotajos upeņu stādījumos, kamēr 2016. gadā šajā laika posmā tinēja kāpuri bija sastopami visos stādījumos. Maija beigās ogulāju ziedēšanas sākumstadijā (AS 60) Latgales reģionā tika konstatēta ogu krūmu kausiņrūsa. 2016. gadā slimības pazīmes tika konstatētas agrāk, arī ogulāji tad bija sasnieguši jau ogu veidošanās sākumstadiju (AS 71). Sezonas laikā slimības izplatība nepārsniedza 6%, kā arī ne visos dārzos tā tika konstatēta.
Ogulāju lapu sīkplankumainības pirmās pazīmes tika pamanītas jūnija sākumā Zemgalē ogu veidošanās nobeigumā (AS 77). Jūlija otrajā pusē ogu nogatavošanās stadijā (AS 85) slimības izplatība sasniedza maksimumu – vienā upeņu dārzā 50% (attīstības pakāpe 5–25%), bet vidēji 2017. gada vasarā tā bija 13% (attīstības pakāpe 1–10%), kas ir mazāk nekā iepriekšējā gadā (20%). Iespējams, pietiekamais mitruma daudzums veicināja straujāku un spēcīgāku jauno dzinumu un lapu veidošanos, bet vēsās naktis kavēja slimības ierosinātāju tālāku izplatību.
Aveņu un zemeņu stādījumos pagājušā gadā pirmie kaitēkļi sāka parādīties maija vidū. Aveņu ziedu smecernieks vispirms parādījās Zemgalē zemeņu ziedkopu veidošanās laikā (AS 55) un Vidzemē aveņu lapu plaukšanas stadijā (AS 13), taču izplatība turpmākajā laikā nepārsniedza 12% (uz auga 1–2 vabolītes).
Avenāju vabole sagaidīja vēl siltāku laiku un aveņu ziedpumpuru veidošanās stadiju (AS 55), lai barotos un dētu olas uz ziedpumpuriem, tomēr kaitēkļa izplatību kavēja nelabvēlīgie laika apstākļi (lietus un zemā temperatūra), jo 2016. gadā avenāju vabole bija sastopama ļoti ievērojamā skaitā.
Pagājušajā gadā biežāk nekā 2016. gadā bija sastopami zemenāju lapgrauži un to kāpuri. Vispirms maija otrajā pusē zemeņu zaļo pumpuru stadijā (AS 57) Vidzemē un vēlāk arī citviet parādījās lapgrauža vabolītes, bet jūnija sākumā Kurzemes pusē zemeņu pilnzieda laikā (AS 65) jau tika novēroti kāpuru bojājumi uz lapām.
Zemeņu lapu baltplankumainība pirmo reizi parādījās vienā no Zemgales reģiona novērotajiem stādījumiem maija trešās dekādes sākumā ziedkopu veidošanās laikā (AS 55), taču pārējos reģionos slimības pazīmes tika konstatētas jūnija vidū zaļo ogu stadijā (AS 75), un kopējā izplatības pakāpe nepārsniedza 18% (slimības attīstības pakāpe 1–10%). Jūnija otrajā pusē, kā ierasts, parādījās arī zemeņu lapu brūnplankumainības infekcija uz lapām.
Mitrie un mēreni siltie laikapstākļi veicināja pelēkās puves attīstību uz gatavoties sākušajām ogām (AS 85–87). Puves vidējā izplatība bija 4% (2–12%), bet slimības attīstības pakāpe atsevišķās vietās sasniedza 100% (pilnībā sapuvušas ogas).
Aveņu mizas plaisāšana novērotajos stādījumos parādījās gandrīz mēnesi vēlāk nekā iepriekšējā gadā – vien jūnija pašā izskaņā, un izplatības pakāpe nepārsniedza 2–4%.
Jūlija sākumā ogu attīstības sākumstadijā (AS 71) Latgalē un vēlāk arī citviet parādījās aveņu lapu baltplankumainība ar izplatību 2–8%. Atsevišķos stādījumos konstatētas aveņu iedegu pazīmes.
Smiltsērkšķu stādījumos pirmie no kaitēkļiem parādījās tinēji maija otrās dekādes beigās Zemgales reģionā dzinumu augšanas sākumstadijā (AS 31). Tinēju bojājumi tika novēroti līdz pat jūlija sākumam, dažviet izplatības pakāpe sasniedza 90%.
Smiltsērkšķu raibspārnmušas izlidošana (6 gab. uz līmes vairoga) pirmo reizi tika novērota Zemgalē jūlija sākumā augļu veidošanās vidusstadijā (AS 75), bet pēc nedēļas uz līmes vairoga tika notvertas jau 108 mušas pieaugušie īpatņi. Maksimālais nedēļas laikā uz līmes vairoga notvertais raibspārnmušu skaits dārzā bija jūlija beigās augļu gatavošanās sākumā (AS 81) – 798 pieaugušie īpatņi, kas liecina par ļoti lielu kaitēkļa invāziju dārzā. Citviet valstī mušas izlidošana tika konstatēta jūlija otrajā pusē, un tās izplatība bija ievērojami mazāka. Salīdzinājumā ar 2016. gadu kaitēkļa izlidošana bija apmēram mēnesi vēlāk, ko aizkavēja mērenā gaisa temperatūra maijā un jūnijā. Kāpuru bojāto ogu skaits nogatavošanās periodā (AS 85–87) nepārsniedza 26% izplatību.
Krūmcidoniju stādījumos jūnija sākumā ziedēšanas nobeiguma stadijās (AS 67–69) atsevišķās vietās dzinumus bojāja tinēju kāpuri, bet jūnija beigās uz lapām parādījās sausplankumainību infekcijas pirmās pazīmes. Infekcijas izplatība neliela, vidēji 8%, tikai vienā dārzā tā sasniedza 20%, inficēšanās pakāpe 1–25%.
Krūmmelleņu stādījumos jūnijā ap ziedēšanas laiku (AS 65) tika novērota rožu lapu tinēja kāpuru barošanās, izplatība vidēji 4%. Lielogu dzērveņu novērotajos stādījumos kaitīgie organismi netika konstatēti.
Novērojumi kauleņkoku dārzos
Maija beigās ķiršu pilnzieda (AS 65) un ziedēšanas beigu stadijā (AS 69) Latgalē un Kurzemē uz dzinumiem un ziediem parādījās kauleņkoku pelēkā puve (ķiršu mēris) ar nelielu izplatības pakāpi. Puves izplatība tika novērota arī turpmāk, taču inficēšanās pakāpe bija neliela (2%). Vidzemē pelēkā puve tika konstatēta ievērojami vēlāk – vien jūlija beigās ķiršu lietošanas gatavības stadijā (AS 89).
Kauleņkoku sausplankumainība (jeb cauršautās lapas) ir izplatīta slimība kauleņkoku, īpaši plūmju stādījumos. Iepriekšējā gadā slimības pirmās pazīmes konstatētas jūnija pirmās dekādes beigās plūmēm Latgalē un Kurzemē, dažas dienas vēlāk ķiršiem Vidzemē augļu veidošanās sākuma stadijā (AS 71–73). Jūnija vidū vienā dārzā Kurzemē sausplankumainība bija inficējusi jau 82% plūmju lapu, infekcijas pakāpe 10–75%. Arī citos reģionos jūnijā un jūlijā slimības izplatība pieauga (10–66%), bet inficēšanās pakāpe bija salīdzinoši neliela – 5–25%. Salīdzinājumā ar citiem gadiem kauleņkoku sausplankumainības izplatība saglabājusies iepriekšējā līmenī un, lai arī bieži sastopama, postījumi nav bijuši ekonomiski nozīmīgi.
Ķiršu lapbires pirmās pazīmes tika konstatētas jūlija trešajā dekādē, kas ir apmēram mēnesi vēlāk nekā 2016. gadā. Latgales un Kurzemes reģionos lapbires izplatība bija tikai 2–4%, vēlāk augustā tā parādījās arī Zemgales ķiršu stādījumos, taču izplatība visos novērotajos stādījumos nepārsniedza 10%, kas ir ievērojami mazāk nekā iepriekšējā gada augustā.
Augļu parastā puve pirmo reizi tika konstatēta Kurzemē jūlija otrajā pusē, kad augļi bija sasnieguši raksturīgo krāsojumu (AS 85). Līdz augusta vidum puves infekcija tika konstatēta jau visos reģionos, taču infekcijas izplatība nepārsniedza 6%, kas ir iepriekšējo gadu līmenī. Mitri laika apstākļi parasti veicina puvju izplatību, bet, iespējams, samazina kaitēkļu izplatību, jo bieži puves ierosinātāji inficē augļus tieši kaitēkļu bojājumu vietās. Iepriekšējā gada pavasaris bija salīdzinoši vēlāks, tāpēc arī pirmie kaitēkļi kauleņu stādījumos tika konstatēti tikai 13. maijā (parasti aprīlī) Zemgales reģionā uz līmes vairogiem. Tās bija nevienādā mizgrauža vabolītes un galvenokārt plūmju stādījumos. Kaitēkļa barošanās uz kauleņiem bija vērojama apmēram mēnesi līdz augļaizmetņu attīstības sākuma stadijai (AS 71). Maija pēdējās dekādes vidū un beigās plūmju ziedēšanas beigu stadijā (AS 69) Latgales, vēlāk arī Kurzemes reģionā feromonu slazdos tika konstatēti pirmie plūmju tinēja tauriņi, kas ir apmēram divas nedēļas vēlāk nekā 2016. gadā. Tauriņu lidošana turpinājās līdz pat jūlija beigām–augusta sākumam, kad parādījās pirmie kāpuru bojātie augļi.
Dažādas laputis plūmju un ķiršu stādījumos gandrīz visos reģionos (izņemot Vidzemi) parādījās maija beigās ziedēšanas beigu un augļaizmetņu veidošanās sākumstadijā (AS 69–71). Jūnija trešās dekādes sākumā vienā ķiršu dārzā Zemgales reģionā laputis bija invadējušas vairāk nekā pusi (62%) dzinumu un lapu, taču kopējā laputu izplatība nepārsniedza iepriekšējo gadu līmeni. Ķiršu dārzos vairāk izplatītas ir ķiršu–madaru laputis.
Ķiršu mušas izlidošana pirmo reizi tika konstatēta feromonu slazdos ķiršu gatavošanās sākuma stadijā (AS 81) Zemgales reģionā. Slazdos ielidojušo ķiršu mušas pieaugušo īpatņu skaits arī turpmākajā laika periodā bija neliels (1–4 gab.). Iespējams, tieši vēlais pavasaris, kā arī mērenā gaisa temperatūra un biežie nokrišņi traucēja kaitēkļa attīstību un izplatību.
Iepriekšējā vasarā kauleņu stādījumos retāk nekā iepriekšējos gados bija sastopama plūmju gaišā zāģlapsene. Zāģlapsenes lidošana netika konstatēta gandrīz nevienā feromonu slazdā, bet kāpuru invadēto augļu skaits dažos novērotajos plūmju stādījumos nepārsniedza 2–6%.
Mazāk nekā iepriekšējā gadā tika konstatēti augļu koku tīklkodes bojājumi. Jūnija vidū augļu veidošanās sākumstadijās (AS 71) atsevišķos dārzos Zemgales un Latgales reģionos tika konstatētas kaitēkļa veidotās ligzdas ar kāpuriem koku zaros un dzinumos. Precīza slimību diagnosticēšana iespējama tikai laboratoriski, bet dažādi novērotie dzinumu vai lapu kalšanas un atmiršanas cēloņi var būt fizioloģisku apstākļu ietekmē. Visu informāciju par veiktajiem novērojumiem, kaitīgajiem organismiem var atrast VAAD mājaslapā.
Materiāla pirmo daļu lasiet šeit
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
