Kaitēkļu izplatība ziemas rapša laukos novembrī 0
Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore
Šoruden rapšu sējumi vizuāli izskatās labi – tie neliekas tik pārauguši kā iepriekšējā rudenī, un vairākumā sējumu sasniegta lapu rozetes izveidošanās attīstības stadija (AS 19) – viens no sekmīgas pārziemošanas nosacījumiem.
Kaitēkļu barošanās rapšu sējumos parasti beidzas, stabili iestājoties zemākai gaisa temperatūrai. Šogad rudens periodā kaitēkļu aktivitāte ir ļoti zema. Sējumos tikpat kā nav konstatēti kāpostu un rāceņu balteņu, cekulkožu, pūcīšu un zāģlapseņu kāpuri.
Salīdzinoši vairāk par iepriekšminētajiem bija sastopami krustziežu alotājmušu kāpuri, kas savos alojumos turpat rapšu lapās iekūņojās un pavasarī turpinās attīstību.
Kāpostu laputu kolonijas bija sastopamas lielākajā daļā no apsekotajiem sējumiem – mazās dažu īpatņu kolonijas nekādu ietekmi uz augu attīstību neradīja, bet atsevišķos sējumos apdraudēja jauno lapiņu attīstību.
Gliemežiem rapšu sējas laiks bija izteikti nelabvēlīgs, jo aiz sējmašīnām vēlās putekļu mākoņi, bet gliemeži vairāk iecienījuši lietainus un miglainus laika apstākļus. Gliemeži mēdz turpināt baroties arī novembra siltākajās dienās, tikai to bojājumi vairs nebūs ekonomiski nozīmīgi.
Ziemas periodā visos ziemāju sējumos ganīsies stirnu un briežu bari, bet pavasaris atsāksies kopā ar gulbjiem, dzērvēm un zosīm. No vienas puses, būtu jāpriecājas, ka pie mums vēl pastāv šāda dabas daudzveidība, bet no lauksaimnieku puses – meža dzīvnieku un gājputnu vizītes sējumos ir liela problēma bez jēdzīga risinājuma.
Nozīmīgākās un pamanāmākās slimības rapšu sējumos vēlā rudenī ir krustziežu sausplankumainība un krustziežu sausā puve. Iespējama arī īstā miltrasa. Rapšu neīstās miltrasas pazīmes palikušas uz apakšējām lapām un tālāk neattīstās. Krustziežu sausplankumainības pazīmes šoruden VAAD speciālisti uz lapām konstatējuši atsevišķos novados, biežāk Kurzemes un Vidzemes pusē. Slimības izplatība novērota 2–6% robežās ar slimības attīstības pakāpi 1%. Nekur sausplankumainības izplatība neapdraud augu pārziemošanu. Krustziežu sausās puves pazīmes sastopamas vēl retāk, bet citu slimību pazīmes apsekotajos laukos uz lapām netika atrastas.
Rudenī ziemas rapšu sējumos iespējams atrast arī krustziežu sakņu augoņus. Šoruden līdz oktobra otrajai pusei VAAD speciālistu apsekotajos laukos tie netika konstatēti. Tomēr līdz salam saimnieki vēl var pārlūkot savus ziemas rapšu laukus, lai, iespējams, konstatētu sakņu augoņu klātbūtni. Rudenī ir svarīgi atklāt šo faktu, lai nākamajā veģetācijas periodā būtu iespējams novērst slimības ierosinātāju pārvietošanu uz citiem laukiem.
Dažviet pēc spēcīgajām oktobra lietavām atsevišķi rapšu lauki kļuva pārmitri, augi pārstāja uzņemt barības vielas un lapas krāsojās violetas.
Šogad rapšu pārziemošanu neapdraud slimību un kaitēkļu izplatība. Iespējams, kādā laukā, kur izveidojusies ļoti liela lapu masa, ja uz nesasalušas augsnes uzsnigs biezs sniegs, radīsies pārāk labvēlīga vide sniega pelējuma attīstībai un augu izsušanai. Turpretī spēcīgs kailsals dažādu iemeslu dēļ nepārziemošanas risku palielinās slikti attīstītajos rapšu laukos.
Ziemas periodā nosals šobrīd garāmbraucējus priecējošās un saimniekus kaitinošās rapšu laukos dzelteni ziedošās krustziežu nezāles. Pārējās nezāles zaudējušas cīņā ar herbicīdiem vai rapšu straujo un spēcīgo attīstību.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
