Kaitēkļu izplatība dārzeņu sējumos jūlijā 0
Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore
Jūlijā ar plašāko iespējamo kaitēkļu klāstu var lepoties kāposti. Jau vairākas sezonas pirmo vietu šajā klāstā ieņem kāpostu cekulkode. Kaitēklim gadā attīstās vairākas paaudzes, tādēļ kāpostu stādījumos vienlaikus atrodami gan pieaugušie īpatņi tauriņi, gan kāpuri, kas barosies, gan jau iekūņojušies kāpuri. Pelēcīgos cekulkožu tauriņus var konstatēt un mazā stādījumā arī ierobežot, izvietojot feromonu lamatas.
Arī kāpostu un rāceņu balteņu baltie tauriņi jūlijā masveidā lidināsies virs kāpostu stādījumiem. Drīz vien no dzeltenajām, grupās novietotajām oliņām šķilsies kāpuri, kas barosies ar kāpostu lapām.
Vakara un nakts stundās turpinās lidot pūcīšu tauriņi, kas arī dēs olas, no kurām šķilsies pūcīšu kāpuri. Pūcīšu kāpuri izalo kāposta galviņu, atstāj tur ekskrementus un padara to nelietojamu pārtikā.
Turpinās veidoties arī laputu kolonijas – ja lapas kļūst bālas ar violetu nokrāsu un deformējas, tad dažas laputis jau būs atrodamas.
Kāpostu stādījumos jūlijā iespējama arī sausplankumainības, pelēkās un baltās puves pirmo pazīmju parādīšanās uz augiem. Izveidojoties noteiktai laika apstākļu sakritībai – paaugstinātam mitrumam un siltumam –, kāpostaugiem pastāv iespēja inficēties ar krustziežu sakņu augoņiem.
Burkānu sējumos mēneša beigās aktivizēsies burkānu mušas otrā paaudze. No augsnes izlidojušās mušas arī var konstatēt un nelielās platībās ierobežot, izvietojot sējumā dzeltenos līmes vairogus. Burkānu mušas invadētajām saknēm laksti iegūst sarkanvioletu krāsu, turpretī burkānu lapu blusiņas pārņemtajiem augiem saknes slikti attīstās un lapas ir deformējušās, jo apakšpusē barojas kaitēkļi.
Arī biešu mušai galda biešu lapās attīstīsies otrā paaudze. Kāpuru attīstībai vairāk piemērots mēreni silts un mitrāks laiks. Arī augiem būs izveidojusies pietiekami liela lapu masa, lai kāpuri neapdraudētu ražas veidošanos. Iespējama arī pupu laputu koloniju veidošanās biešu lapu apakšpusē. Uz biešu lapām turpināsies dažādo lapu plankumainību izplatība.
Sīpolu stādījumos un sējumos iespējama neīstās miltrasas infekcijas attīstība. Arī šai slimībai vajadzīgs lielāks mitrums, tai patīk nezāļaini, sabiezināti sējumi, kuros ilgāk saglabājas rīta rasa. Svarīgi pamanīt pirmās pazīmes – ja loki sāk zaudēt spīdumu, uz tiem veidojas plankumi ar pelēcīgu apsarmi, bet līdz ražas vākšanai vēl ilgs laiks gaidāms, tad bez slimības ierobežošanas paredzētā raža var nenobriest un sliktāk uzglabāties. Jūlijā iespējami arī profilaktiskie fungicīda smidzinājumi puvju ierobežošanai uzglabāšanas laikā.
Neīstās miltrasas izplatīšanās iespējama arī ķirbjaugu sējumos. Pēc pirmo pazīmju parādīšanās to var ierobežot ar atbilstoša fungicīda smidzinājumu, ievērojot atkārtota lietojuma iespējas un nogaidīšanas laiku līdz ražas novākšanai.
Tomātiem gan segtajās platībās, gan arī atklātā laukā iestādītajiem jūlijā var sākties tomātu augļu brūnās puves izplatība. Infekcija rada būtiskus ražas zudumus, ko var samazināt, smidzinot atbilstošu fungicīdu tās ierobežošanai. Savukārt tomātu augļiem konstatējot tomātu augļu galotnes puvi, fungicīdi nepalīdzēs, bet jāizvērtē mēslojums, ko saņēmuši augi, jo tā izpaužas kalcija (Ca) trūkums.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
