Kaitēkļu izplatība dārzeņu laukos oktobrī 0
Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore
Dārzeņu audzētājiem oktobrī gan turpinās ražas novākšana, gan jāuzrauga iepriekšējos mēnešos novāktais. Novāktajos sīpolos iespējama sīpolu kakla puves attīstība. Dažviet tās pazīmes jau bija novērojamas uz lauka. Ja noliktavā pietrūkst vēdināšanas un palielinās mitrums, tad slimība, palēnām attīstoties, sabojās sīpolus.
Galda biešu lapas veģetācijas periodā bojāja dažādas lapu plankumainības, bet sakņu attīstību tās visbiežāk būtiski neietekmē. Saknes novācot, uz tām iespējams parastais kraupis, kas līdzīgi kā kartupeļiem arī biešu saknēs paver ceļu puvju infekcijai. Arī saknes ar serdes puves bojājumiem neglabāsies, bet salīdzinoši galda bietes ir viens no slimību izturīgākajiem dārzeņiem.
Arī burkāni ir diezgan izturīgi rudens laika apstākļos, un to novākšana parasti turpinās oktobrī. Platībās, kur ražas novākšana notiek, izmantojot roku darbu, nevajadzētu novāktās saknes apklāt ar burkānu lakstiem. Uz tiem parasti atrodas slimību ierosinātāji, kas, lietum līstot, ātri nokļūst uz veselajām saknēm. Kamēr saknes nonāk līdz pagrabam, tās jau ir inficējušās un drīz var sākt bojāties.
Priekšlaicīgus bojājumus izraisa arī burkānu mušas invadētu sakņu nonākšana glabātavās. Invadētajās saknēs visbiežāk vēl uzturas mušu kāpuri, kas nolēmuši tajās turpināt baroties arī ziemas periodā. Saknes kļūst trauslas, rūgtas, puvju ieņēmīgas un sabojā veselās.
No dārzeņu klāsta visgrūtāk aizvadītajā sezonā klājās kāpostiem. Šķiet, nebija neviena kāposta, kuru nebūtu apciemojis cekulkodes tauriņš un kāpurs. Cekulkožu izplatība turpinājās visu vasaru, un, nomainoties kaitēkļu paaudzēm, tika sabojātas aizvien jaunākas kāpostu lapas.
Novācot ražu, cekulkožu kūniņas aiz lapām ne tikai neveicina apetīti, bet arī rada labvēlīgu vidi puvēm. Tādu pašu pakalpojumu puvju ierosinātājiem izdara arī pūcīšu kāpuri, kas mēdz veidot alas līdz kāposta kacenam (tie nav tik bieža parādība).
Puves, protams, oktobrī attīstīsies arī bez kaitēkļu iepriekšējās palīdzības.
Novācot kāpostus, no ražas veselības viedokļa pelēkās puves inficētās galviņas būtu jāatšķiro no veselajām, jo bojāto virsējo lapu noņemšana tikai vizuāli labi izskatīsies un aizkavēs bojāšanās procesu.
Ja kādā laukā atrodams baltās puves perēklis, kur galviņas ietītas baltā pūkojumā ar melniem sklerocijiem, tad kāpostiem izvēlētā platība nākamajā sezonā noteikti jāmaina. Tas pats uz platību maiņu attiecināms, atrodot krustziežu sakņu augoņus.
Pēc ražas novākšanas ieteicams izlases veidā apskatīt kāpostaugu saknes, jo tad, ja inficēšanās notikusi nesen vai tā ir salīdzinoši vāja, kāpostiem galviņas ir izveidojušās.
Domājot par augu maiņu, jāņem vērā, ka ar sakņu augoņiem var inficēties arī rapši un pārējie krustziežu dzimtas augi – gan nezāles, gan kultūraugi. Arī baltā puve spēj inficēt gan rapšus un nezāles, gan daudzus dārzeņus – sīpolus, burkānus, pākšaugus, gurķus un kabačus.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
