Lai dārzs ražas bagāts. Kaitēkļu ierobežošana ābeļu stādījumos pavasarī 0
Autore: Laura Ozoliņa-Pole, Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrs
Pavasaris aiz loga, tāpēc svarīgi atgādināt par aktuālajiem dārza darbiem ābeļu stādījumos. Jāsāk ar to, ka integrētā augu aizsardzība ir ne tikai augu aizsardzības līdzekļu lietošana, bet darbu kopums, ko veicot insekticīdi ir jālieto tikai akūtas nepieciešamības gadījumā, kad fitosanitārās vai bioloģiskās augu aizsardzības metodes nav bijušas pietiekami efektīvas.
Jāmācās no iepriekšējiem gadiem
Ābeļu stādījumos augļu koki aug vairākus gadu desmitus vienā vietā un nav iespējama augu maiņa. Tāpēc īpaši būtiski tajos vidi uzturēt pēc iespējas dabiskāku, lai saglabātos kaitīgo un derīgo organismu līdzsvars.
Saimniekojot pēc integrētās audzēšanas principiem, ir pēdējais laiks apsēsties un pārdomāt, kuri no augļkoku kaitēkļiem iepriekšējā gadā savairojās lielā skaitā. Iepriekšējos gados biežāk sastopamo kaitēkļu agrīnai konstatēšanai un to attīstības novērošanai jāpievērš īpaša uzmanība. Iespējams, arī šogad tie savairosies lielā skaitā, ja būs veiksmīgi pārziemojuši. Veicot monitoringu gadu no gada, ir labi redzamas kaitēkļu sugas, kas stādījumā savairojas regulāri un kuru ierobežošana nepieciešama periodiski. Ilggadīgi novērojumi arī parāda, kuras kaitēkļu sugas stādījumā sastopamas reti un to ierobežošana nav nepieciešama.
Dažādām kaitēkļu sugām novērošanas un uzskaitīšanas metodes ir atšķirīgas. Vienām skaita ziemojošas olas uz zariem un pieaugušos īpatņus uz lapām, citām uzskaitei nepieciešamas lamatas ar feromoniem, vēl kādas var nokratīt no zara un uzskaitīt uz balta auduma.
Augļu koku sarkanās tīklērces
Pēdējos gados ābeļu stādījumos lielā skaitā novēro augļu koku sarkanās tīklērces Panonychus ulmi. Kaitēklim nav tiešas ietekmes uz ražu, bet, savairojoties masveidā, tas novājina augļu kokus. Tādējādi mazinās koka ziemcietība, ražas kvalitāte un kvantitāte. Jau aprīlī var iet dārzā un veikt augļu koku sarkanās tīklērces olu uzskaites uz zariem un novērtēt tīklērču populācijas blīvumu. Olas pārsvarā atrodamas sīko zariņu zarošanās vietās, kā arī uz augļzariņiem. Ja olu ir daudz, pavasarī veic smidzinājumu ar parafīneļļu.
Smidzinājumu var veikt no ābeļu zaļā konusa stadijas līdz sarkano pumpuru stadijai. Parafīneļļas iedarbība ir mehāniska. Uz zariem esošās tīklērču olas un tikko šķīlušās tīklērces tiek pārklātas ar plānu, gaisu necaurlaidīgu eļļas kārtiņu, un tās iet bojā skābekļa trūkuma dēļ.
Vasarā noderīgi regulāri uzskaitīt augļu koku sarkanās tīklērces stādījumā, ar lupu aplūkojot nobriedušu lapu apakšpuses. Savairošanās gadījumā nepieciešams veikt smidzinājumus ar Latvijā reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu sarakstā esošu akaricīdu. Labvēlīgos laika apstākļos (silts un sauss laiks) ērču savairošanās notiek strauji.
Rožu–ābeļu laputs
Daudzos ābeļu stādījumos 2017. gada veģetācijas sezonā bija vērojami nozīmīgi rožu–ābeļu laputu Dysaphis plantaginea bojājumi. Rudenī uz ābeļu mizas šo laputu mātītes dēj olas, no kurām pavasarī izšķiļas jaunās laputis. Šī laputu suga uz ābeļu mizas pārziemo un barojas ar ābeļu jaunajiem dzinumiem līdz jūnijam vai jūlijam. Tad attīstās laputu spārnotā paaudze un daļa no populācijas migrē uz ceļtekām, īpaši šaurlapu ceļtekām. Rudenī pēdējā spārnotā paaudze atgriežas uz ābelēm, lai dētu ziemojošās olas.
Laputu ierobežošanu bieži var apvienot ar citu kaitēkļu ierobežošanu. Pirms ziedēšanas smidzinājumu var apvienot ar ābeļziedu smecernieka vai ābolu zāģlapsenes ierobežošanu, savukārt pēc ziedēšanas bieži vien smidzinājums ir apvienojams ar ābolu tinēja ierobežošanas pasākumiem. Pamanot stādījumā pirmās laputis, nepieciešams veikt regulārus apsekojumus, jo tās spēj strauji savairoties un smidzinājumam piemērotāko brīdi var nokavēt. Tādā gadījumā laputu bojājumi jau ir redzami uz lapām un jaunajiem āboliem.
Kaitēkļu daudzuma samazināšanai stādījumam nepieciešams piesaistīt dabiskos ienaidniekus – mārītes, spīļastes, jātnieciņus, ziedmušas, putnus u. c. Stādījumos var ierīkot kukaiņu mājas, izlikt putnu būrīšus, izvietot akmeņu krāvumus un sēt ziedaugu joslas. Noderīgi ir arī dzīvžogi, kur attīstīties un uzturēties dabiskajiem ienaidniekiem, tikai jābūt uzmanīgiem ar koku sugas izvēli. Ne visas derēs, jo daļa koku sugu būs labvēlīgas arī kaitēkļu attīstībai.
Iespējams, arī ar parafīneļļas smidzinājumu tiks ierobežotas laputis pavasara periodā, jo arī ābeļu zaļā laputs Aphis pomi un rožu–ābeļu laputs Dysaphis plantaginea pārziemo olas stadijā uz ābeļu zariem.
Ābeļziedu smecernieks un ābeļu lapu pangodiņš
Pavasarī viens no pirmajiem kaitēkļiem stādījumos ir ābeļziedu smecernieks Anthonomus pomorum. Te gan jāņem vērā, ka ābeļziedu smecernieks ne vienmēr ir kaitēklis. Kad ābeļu ziedēšana ir intensīva un smecernieku blīvums zems, tas var kalpot kā dabisks ziedu retinātājs. Gados, kad ābeles zied maz, ābeļziedu smecerniekam jāpievērš īpaša uzmanība. Tas jānovēro, veicot kratījumus virs balta auduma. Ja, nokratot 50 zarus, konstatē 8–30 smecernieku vaboles, ir jāveic insekticīda smidzinājums.
Parasti nenozīmīgu kaitēkli – ābeļu lapu pangodiņu Dasyneura mali – 2017. gada veģetācijas sezonā novēroja daudzos ābeļu stādījumos. Vecākos ābeļu stādījumos tas nerada būtisku kaitējumu. Stādaudzētavās un jaunajos ābeļu stādījumos pangodiņa bojātās lapas vēlams savākt un sadedzināt, kamēr pangodiņa kāpuri atrodas lapās. Pangodiņam savairojoties masveidā, jaunie augi tiek novājināti un nespēj kvalitatīvi augt. Katram zemniekam lēmums par kaitēkļu ierobežošanu jāpieņem individuāli, izvērtējot sava stādījuma stāvokli, jo gatavu recepti iedot nevar neviens. Savu stādījumu zemnieks pats pazīst vislabāk, konsultanti un zinātnieki var tikai dot padomus, ar kādām metodēm un līdzekļiem var strādāt, lai sasniegtu mērķi – maksimāli augstu un kvalitatīvu ābolu ražu.
Esiet modri, veiciet savos stādījumos novērojumus un kaitēkļu uzskaites, turiet stādījumu tīru, lai sezona būtu kvalitatīvas ražas bagāta!
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
