Kaitēkļu apkarošana augļu dārzos jūlijā – praktiski un noderīgi ekspertes padomi 1
Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore / Agro Tops
Nevienmērīgais nokrišņu sadalījums pa augļu dārziem šogad ietekmējis arī kraupja attīstību ābeļu un bumbieru stādījumos.
Pirmās pazīmes bumbieru stādījumos bija atrodamas jūnija pirmajā pusē gan uz lapām, gan auglīšiem. Nedaudz vēlāk atradumi bija arī ābeļu dārzos. Jūlijā slimība turpinās attīstīties kā sekundāra infekcija no jau kraupainiem augļiem un lapām, tāpēc, lai ierobežotu kraupja bojājumus, vēlāko šķirņu ābeļu un bumbieru stādījumos jāturpina lietot aizsargājoši fungicīdi.
Bumbieru–kadiķu rūsas pirmās pazīmes attīstījās jūnija pirmajā pusē, jūlijā dažviet lapas kļūs vairāk dzeltenas nekā zaļas.
Ja dārzā jaunajiem kociņiem rūsas bojājumi redzami tikai uz dažām lapām, tās var nolasīt, lai rudenī, pienākot sporu izlidošanas laikam, nepalielinātu slimības izplatību. Tā paša iemesla dēļ lielākiem kokiem var izzāģēt un iznīcināt stipri bojātos zarus, lai gan jūtams labums no tā diezin vai būs – koka vainags tikai labāk vēdināsies un tādējādi būs veselīgāks kopumā. Atsevišķās vietās koši dzeltenie rūsas plankumi, iespējams, attīstīsies arī uz bumbieriem – šos augļus iespēju robežās vajadzētu savākt un iznīcināt – darbu apgrūtina bojātās ražas atrašanās augstu liela un veca koka vainagā.
Silts un mitrs jūlijs provocēs augļu parastās puves attīstību. Tās pazīmes, turpinoties augļu briešanai, iespējamas uz āboliem, bumbieriem, plūmēm un ķiršiem. Katrs sapuvušais un dārzā palikušais auglis kalpo kā slimības infekcijas avots, tādēļ, domājot par augļu dārza veselību ilgtermiņā, bojātie augļi no dārza būtu jāizvāc. Daļa no vainagā palikušajiem augļiem mumificēsies, tādējādi veicinot agru puves izplatību nākamajā sezonā. Dažviet mumificējušies āboli un bumbieri ir labi saglabājušies vēl no pērnā gada, un tad gan nevietā ir izbrīns par slimības agru izplatību šogad.
Ķiršu stādījumos jūlijā mēdz iestāties pāragrs rudens. Šo vizuālo vērtējumu izraisa ķiršu lapbires klātbūtne. Dzelteno lapu zaļganajos plankumiņos atrodas slimību ierosinošās sēnes sporas. Sēnei attīstoties, lapas atmirst un nobirst, koki novājinās – stipras infekcijas gadījumā raža neienākas. Ķiršu lapbires inficētie zari izgriežami, jo arī tie nākamajā pavasarī neatjaunosies. Slimība parasti ir izplatītāka skābo ķiršu dārzos, bet novērota arī saldajiem ķiršiem. Atsevišķos dārzos bija vērojami zari, kas nokaltuši ar visiem ziediem, lapām vai jaunajām ogām un pastiprināti sveķojas.
Kauleņkoku pelēkās puves inficētie zari nākamajā gadā neizplauks, bet tikai vairos infekciju augļu kokā, bojājot arī vizuālo skatu.
Tie izgriežami un likvidējami – sastopami gan skābo, gan saldo ķiršu kokos.
Jūnijā attīstību uzsāka kauleņkoku sausplankumainība jeb cauršauto lapu slimība. Bojātās lapas izplatītākas ir plūmju stādījumos, bet sastopamas arī uz ķiršu lapām – jūlijā slimības attīstība turpināsies. Slimības ierosinātājs ir sēne, kuras izplatība gadu no gada kļūst lielāka. Infekcija sarkanbrūnu plankumu veidā spēj attīstīties arī uz augļiem.
Krūmogulājos lapas un arī ogas turpinās bojāt ogulāju kausiņrūsa, kuras pirmās pazīmes bija vērojamas jau maijā. Upeņu un ērkšķogu lapas un jaunos dzinumus, spēcīgas infekcijas gadījumā arī ogas, turpinās apdraudēt ērkšķogu Amerikas miltrasas attīstība. Uz ogulāju lapām attīstīties lapu plankumainības. Aveņu stādījumos uz jaunajiem dzinumiem iespējamas iedegu un aveņu mizas plaisāšanas pazīmes – no fitosanitārā viedokļa slimos augus labāk izvākt no dārza, negaidot rudeni. Ja aizsardzībai pret minētajām slimībām paredzēts izvēlēties fungicīda smidzinājumu, tad tas darāms pēc ražas novākšanas.
Vēlo šķirņu zemeņu audzētājus satrauks pelēkās puves izplatība uz ogām, ja jūlijā būs daudz nokrišņu. Atklātā laukā audzētās zemenes pret pelēko puvi bija jāpasargā profilaktiski to ziedēšanas sākumā (AS 61), vai arī līdzīgi kā segtajās platībās ir iespēja veikt fungicīda smidzinājumu, līdz lielākā daļa ogu nogatavojušās (AS 61–87). Sauss un karsts laiks savukārt veicinās zemeņu miltrasas attīstību – audzējot pret slimību izturīgas šķirnes un nesabiezinot stādījumus, miltrasa neattīstīsies. Silts un sauss laiks būs pa prātam zemeņu ērcēm un tīklērcēm. Tās pēc ražas novākšanas ierobežojamas ar atbilstošu preparātu.
Ķiršu mušas kāpuri kopā ar bojātajām ogām vai atsevišķi kritīs zemē, lai sāktu iekūņoties augsnē. Vairāk bojāto ogu parasti ir saldajiem ķiršiem, sevišķi vēlīnajiem, bet baltie kāpuriņi sastopami arī skābo ķiršu ogās.
Sāksies smiltsērkšķu raibspārnmušas olu dēšana smiltsērkšķu briestošajās ogās. Lai laikus konstatētu kaitēkļa klātbūtni, jūlija sākumā smiltsērkšķu zaros jāizvieto dzeltenie līmes vairogi. Nelielās platībās mušu izplatību ar līmes vairogiem var arī ierobežot. Lielākās platībās, sākot ar ogu attīstības sākumu līdz pirmajām ogām izveidojies šķirnei raksturīgais krāsojums (AS 71–85), iespējams insekticīda smidzinājums. Dažviet Latvijā kaitēklis ir pietiekami izplatīts – mušu kāpuru bojāto ogu dēļ nelietojama kļūst liela ražas daļa.
Arī citi kaitēkļi turpinās jūnijā iesākto – baroties un attīstīties. Daļai kaitēkļu, lai arī vasaras vidus, saskaņā ar dabas noteiktajiem likumiem ir jāsāk gatavoties ziemošanas periodam.
Tāpēc jūlijs ir īstais laiks, kad ap augļu koku stumbriem aplikt kukaiņu ķeramās jostas.
Bumbierēs no lapām satītajos cigāros attīstījušies lapu koku tinējsmecernieka kāpuri – sakaltušie lapu veidojumi nokritīs zemē, lai kāpuri varētu iekūņoties augsnē. Ābolos un plūmēs turpinās baroties pīlādžu tīklkožu, ābolu un plūmju tinēju, plūmju zāģlapseņu kāpuri. Mazāk, bet turpinās lidot arī minēto kaitēkļu pieaugušie īpatņi – tauriņi. Ābolu tinēja un plūmju zāģlapseņu invadēto augļu lielākā daļa parasti nobirst zemē kopā ar kāpuriem. Tos savācot, kaitēkļu populācijas nākamajā sezonā samazināsies.
Augļu koku lapu apakšpusē jūlijā turpinās baroties un vairoties tīklērces. Uz zariem attīstīsies bruņutis. Laputis, kuru pirmās nelielās kolonijas gandrīz uz visām augļaugu sugām bija vērojamas jau maija sākumā, turpinās radīt jaunas paaudzes, tādējādi bojājot jaunos dzinumus un lapas. Jūnijā bija vērojamas arī ābeļu sarkanpangu laputu kolonijas – to izplatībai šogad ir tendence palielināties. Jebkuru laputu ierobežošana ir apgrūtinoša, jo kaitēkļi visbiežāk koncentrējas lapu apakšpusē, saritina lapas uz augšu vai leju – tā kaitēkļu kolonijas nodrošinās pret nevēlamiem ārējiem apstākļiem.
